Pavisam šai kompleksā varēja ietilpt 20 tūkstoši cilvēku. Pāvests šeit svinēja Vārda liturģiju. Lūgšanas tika izteiktas tagalog, cebuano, ilokano, karampaganas, hiligainonas un bikolano valodās.
Uzrunājot ģimenes, pāvests atzīmēja, ka Baznīca Filipīnās ir svētīta ar daudzām kustībām, kas ir veltītas ģimenei. Francisks teica, ka Svētie Raksti reti runā par svēto Jāzepu, taču tad, kad par viņu tiek runāts, Jāzeps bieži vien attēlots atpūšamies un sapnī eņģelis viņam atklāj Dieva gribu. Arī pāvests šai vakarā rosināja filipīniešu ģimenes kopā atpūsties Kungā. Francisks atcerējās savu ģimeni, savu tēvu un māti, vectēvu, vectēva māti. „Šodien vēlos atpūsties kopā ar jums un pārdomāt par ģimenes dāvanu,” angļu valodā teica pāvests. Pārmaiņus viņš izmantoja arī spāņu valodu, no kuras Svētā tēva teikto iztulkoja tulks.
Turpinot iesākto tematu par atpūtu un sapņiem, Francisks jautāja ģimeņu vecākiem, vai viņi sapņo par saviem dēliem un meitām, vai viņi domā viens par otru – vīrs par sievu un sieva par vīru? Vai viņi domā par saviem vecākiem, ģimeni, kurā izauguši paši?
Jāzepa atpūta palīdzēja viņam atklāt Dieva gribu. Pāvests apgalvoja, ka Dievs uz mums runā arī tad, kad atpūšamies no saviem ikdienas pienākumiem. Evaņģēlija fragmentā, ko dzirdēja ģimeņu tikšanās dalībnieki, Francisks izcēla trīs aspektus – atpūtu Kungā, celšanos kopā ar Jēzu un Mariju, un iespēju būt par pravietisku balsi.
Atpūta Kungā. Svētais tēvs teica, ka atpūta ir nepieciešama mūsu veselībai, prātam un miesai, un dažreiz pilnīgai atpūtai traucē daudzās prasības, kas mums tiek uzliktas. Taču atpūta ir būtiska arī mūsu garīgajai veselībai, lai mēs varētu sadzirdēt Dieva balsi un saprast, ko Viņš mums prasa. Jāzepu izvēlējās Dievs, lai viņš būtu audžutēvs Jēzum un vīrs Marijai. Francisks norādīja, ka tāpat kā Jāzeps, arī kristieši ir aicināti būt par mājvietu Jēzum – par mājvietu, kas sagatavota sirdīs, ģimenēs, draudzēs un kopienās:
„Lai dzirdētu un pieņemtu Dieva aicinājumu, lai sagatavotu mājvietu Jēzum, jums ir jāatpūšas Kungā. Katru dienu jums ir jāizbrīvē laiks, lai atpūstos Kungā un lūgtos. Lūgšana ir atpūta Kungā. Bet jūs man varētu teikt: „Svētais tēvs, es vēlos lūgties, taču ir tik daudz darāmā darba! Man ir jārūpējas par bērniem, mājās ir tik daudz pienākumu. Esmu tik noguris, ka nevaru pat pienācīgi izgulēties.” Tas varētu būt tiesa, taču, ja nelūgsimies, tad neuzzināsim vissvarīgāko lietu – Dieva gribu attiecībā uz mums. Un visas mūsu aktivitātes, mūsu pienākumus, visu, spēsim paveikt ar lūgšanu, bet bez lūgšanas mēs paveiksim ļoti maz.”
Pāvests izcēla atpūtas un lūgšanas nozīmi ģimenēs. „Ja ģimene kopā lūdzas, tā turas kopā,” uzsvēra Francisks, paskaidrojot, ka ģimenē iepazīstam Dievu, izaugam par ticības vīriešiem un sievietēm, ieraugām sevi kā Dieva lielās ģimenes – Baznīcas, locekļus. Ģimenē iemācāmies raudzīties tālāk par savām vajadzībām, satikt citus un dalīties ar viņiem mūsu dzīvē.
Manilas sporta pilī sanākušajām filipīniešu ģimenēm Francisks vēlējās pastāstīt, ka viņam ļoti patīk svētais Jāzeps, jo viņš ir stiprs klusuma vīrs. Uz Svētā tēva galda glabājas svētā Jāzepa statuja, kurā viņš attēlots guļam. „Guļot viņš raugās pār savu Baznīcu, kāpēc gan ne?” teica pāvests. Viņš atzinās, ka ikreiz, sastopoties ar kādu problēmu, viņš uzraksta to uz papīra un noliek zem Jāzepa statujas, lai Jāzeps varētu par to pasapņot. Francisks aicināja arī ģimenes lūgt svēto Jāzepu, sastopoties ar ikdienas problēmām.
Otrs aspekts, kuru uzrunā ģimenēm aplūkoja Filipīnu zemes viesis, bija celšanās kopā ar Jēzu un Mariju. Pēc tam, kad esam sadzirdējuši Dieva balsi, mums ir jāceļas no miega un jāstrādā. Svētais tēvs uzsvēra:
„Ticība mūs neattālina no pasaules, bet vēl dziļāk iesaista tajā. Mums ir jāiet dziļi pasaulē, bet ar lūgšanas spēku. Katram no mums ir speciāla loma, sagatavojoties Dieva valstības atnākšanai šai mūsu pasaulē.”
Spēcīgs punkts pāvesta uzrunā filipīniešu ģimenēm bija aicinājums uzmanīties no jaunās ideoloģiskās kolonizācijas, kas tiecas iznīcināt ģimeni. Šī kolonizācija nerodas sapnī, ko esam sapņojuši par ģimeni, tā nenāk no Dieva, no viņa uzticētās misijas mums. Šī kolonizācija nāk no ārienes. Tieši tāpēc tā ir kolonizācija. „Nepazaudēsim brīvību, lai varētu veikt savu Dieva uzticēto misiju!” aicināja pāvests filipīniešus, kuri savulaik ir spējuši teikt „nē” ārzemju kolonizācijai.
Pāvesta ievērībai neizpalika fakts, ka daudzas filipīniešu ģimenes cieš no atšķirtības, jo ekonomiskā situācija ir spiedusi doties pelnīt iztiku tālu no mājām. Daudzas ģimenes dzīvo uz ārkārtējas nabadzības sliekšņa, un tai pašā laikā ne mazums cilvēku ir kļuvuši par materiālisma vergiem un tādējādi pakļāvušies jau minētajai ideoloģiskajai kolonizācijai.
Pāvests aicināja: „Sargājiet savas ģimenes! Saskatiet ģimenēs jūsu zemes vislielāko dārgumu un vienmēr uzturiet tās ar lūgšanu un sakramentu žēlastību! Esiet dzīvie mīlestības, piedošanas un gādības piemēri! Esiet dzīvības cieņas svētnīcas, sludiniet katras cilvēka dzīvības sakralitāti no ieņemšanas līdz dabiskai nāvei. Celieties kopā ar Jēzu un Mariju, un ejiet pa taku, ko Kungs nosprauž katram no jums!” Radiovaticana.va |
