"Slava Dievam! Oktobrī tiks kanonizēts laulāts pāris, svētās Terēzes vecāki,” komentēja kardināls Amato, uzsverot svētuma lielo nozīmi ģimenēs. Viņš uzsvēra, ka svētie nav tikai priesteri un klostermāsas, bet arī ģimenes cilvēki. Luī un Zēlija apprecējās 1858 gadā. Viņiem bija deviņi bērni, no kuriem pieci kļuva par konsekrētām personām. 218 vēstules, ko Zēlija ir uzrakstījusi laika posmā no 1963. līdz 1977. gadam, atspoguļo viņu tā laika dzīves ritmu, karu, ekonomiskās krīzes, bērnu dzimšanu un arī bērnu nāvi. Ikdienas Mise pulksten 05.30, Kunga eņģelis, vakarā vesperes. Svētdienās atpūta. Gavēnis pirms Lieldienām un Adventā, arī joki un spēles. Luī patika makšķerēt un spēlēt biljardu. Viņi aicināja nabadzīgos pie sevis uz pusdienām un apmeklēja vecos ļaudis. Viņi mācīja savām meitām izturēties ar vienādu cieņu pret visiem cilvēkiem. Zēlija nomira no vēža 1877. gadā, 46 gadu vecumā. Luī palika viens ar piecām jaunām meitām. Terēzei bija tikai četri ar pus gadi, bet viņa vienmēr atcerējās savu mammu kā svēto. Luī nomira 1894. gadā, ciešot no smagas garīgas slimības saslimšanas. Pāvests Benedikts XVI 2008. gada 19. oktobrī Luī un Zēliju beatificēja (pasludināja par svētīgiem). Viņu kanonizēšana šā gada oktobrī būs pirmā tāda veida Baznīcas vēsturē, kad vīrs un sieva tiek vienlaicīgi pasludināti par svētajiem. Viņu dzīves gājums var kalpot par piemēru un iedvesmu daudziem precētiem pāriem arī šodien. | 
