Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Dieva slavēšana šķīstī mūsu dvēseli
13.01.2021 pl. 15:37
Turpinot katehēžu ciklu par lūgšanu, trešdienas, 13. janvāra, vispārējās audiences laikā pāvests pievērsās Dieva slavēšanai. Viņš atgādināja, ka mums īpaši nāks par labu, ja slavēsim Kungu savas dzīves grūtību un tumsas brīžos.

Lasot Evaņģēliju, mēs atklājam, ka pēc pirmajiem brīnumiem un mācekļu iesaistīšanas Dieva valstības sludināšanā, Jēzus misiju skar krīze. Jānis Kristītājs šaubās, vai Viņš tiešām ir gaidītais Mesija (sal. Mt 11, 3), ciemu, kur Jēzus darīja brīnumus, iedzīvotāji attiecas naidīgi pret Viņu (sal. Mt 11, 20-24). Pāvests norādīja, ka šajā vilšanās brīdī Jēzus nevis žēlojas, bet slavē, un tas ir kaut kas pārsteidzošs. Viņš saka: “Es slavēju tevi, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un saprātīgajiem un tās atklājis mazajiem!” (Mt 11, 25). Piedzīvojis lielu krīzi, Jēzus slavē Tēvu. Kāpēc?

Jēzus slavē Tēvu vispirms par to, kas Viņš ir, proti, Viņš ir Tēvs, debesu un zemes Kungs – skaidroja Francisks. Jēzus ir saviļņots garā, jo zina un jūt, ka Viņa Tēvs ir visuma Dievs, un otrādi, visa pastāvošā Kungs ir Tēvs, “mans Tēvs”. Šī apziņa par sevi kā “Visaugstā dēlu” izraisa slavēšanu.

Bez tam Jēzus slavē Tēvu par to, ka Viņš izrāda priekšroku mazajiem. Gudrie un mācītie paliek noslēgti, bet “mazie” atver savu sirdi un pieņem Viņa vēsti. Tāda ir Tēva griba, un Jēzus par to priecājas. Pāvests norādīja, ka arī mums jāpriecājas un jāslavē Dievu par to, ka vienkāršie un pazemīgie pieņem Evaņģēlija mācību. “Mazie” ir tie, kuri neuzskata sevi labākus par citiem. Viņi apzinās savus ierobežojumus un grēkus. Viņi nevēlas dominēt pār citiem. Viņi ir tie, kuri atzīst, ka visi ir brāļi Kungā. “Mazie” ir sabiedrības nākotne un Baznīcas cerība.

Tātad, šajā šķietamās neveiksmes brīdī, kad visu apņem tumsa, Jēzus lūdzas, slavējot Tēvu. Un Viņa lūgšana vedina arī mūs, Evaņģēlija lasītājus, skatīties citādāk uz savām personīgajām sakāvēm, citādāk vērtēt situācijas, kurās skaidri neredzam Dieva klātbūtni un darbību, kad liekas, ka ļaunums gūst virsroku un nav iespējams to apturēt.

Pāvests piebilda, ka šādos brīžos Jēzus, kuram būtu iemesls lūgt no Tēva paskaidrojumus, tomēr to nedara, bet sāk Viņu slavēt. Šķiet, ka tā ir pretruna, taču tur slēpjas patiesība. “Kam kalpo slavēšana – mums vai Dievam?” jautāja Svētais tēvs. Viņš atbildēja, ka tā ir vajadzīga mums. Dievu ir jāslavē ne tikai tad, kad mums iet labi, bet īpaši grūtos dzīves brīžos, tumšos brīžos, kad ceļš ved augšup un no mums tiek prasīta liela piepūle. Tad mēs saprotam, ka, pateicoties šim smagajam kāpienam, mēs sasniedzam virsotni un varam ieraudzīt jaunus apvāršņus. Slavēt ir tāpat kā elpot tīru skābekli – sacīja Francisks.

“Slavēšana attīra tavu dvēseli, ļauj tev redzēt tālumā, palīdz nepalikt smagā brīža skavās, ieslodzītam grūtību tumsā.”

Turpinājumā pāvests pastāstīja, ka pirms astoņiem gadu simteņiem svētais Asīzes Francisks sacerēja savu slavas dziesmu ne jau prieka un labsajūtas, bet lielu ciešanu brīdī. Toreiz šis svētais jau ir gandrīz akls un savā dvēselē piedzīvo tādu vientulības nastu, kādu nekad agrāk nebija piedzīvojis. Viņš redz, ka kopš sāka sprediķot, pasaule nav mainījusies. Bez tam viņš jūt tuvojamies nāvi. Tas varētu būt vilšanās brīdis, taču svētais Francisks šajā skumju un tumsas brīdī lūdzas. Kādā veidā? Viņš slavē Kungu. Viņš lūdzas, slavējot. Viņš slavē Dievu par visām Viņa radītajām dāvanām un arī par nāvi, ko drosmīgi nosauc par “māsu”. Pāvests piebilda, ka šādi svēto un arī paša Jēzus atstātie piemēri mums paver plašu ceļu pie Kunga un attīra mūsu sirdi. Slavēšana mūs vienmēr attīra – viņš sacīja.

Katehēzes noslēgumā pāvests atgādināja, ka Dievu var slavēt vienmēr – gan tad, kad mums iet labi, gan arī tad, kad iet slikti. To mums apliecina svētie un svētās. Dievu vienmēr var slavēt tāpēc, ka Viņš ir uzticīgais Draugs. Lūk, tas ir pamats slavēšanai – Dievs ir uzticīgais Draugs, un Viņš nekad nepārstāj mīlēt. Viņš vienmēr ir mums līdzās, Viņš vienmēr mūs gaida. Pāvests aicināja mūs grūtību un tumsas brīžos uzdrošināties teikt: “Svētīts Tu esi, Kungs!” Kunga slavēšana mums nāks ļoti par labu – viņš piebilda.

Vaticannews.va
Foto: Unsplash.com/Igor Rodrigues