Šai svētdienai paredzētajā Evaņģēlija fragmentā lasām par maizes un zivju pavairošanas brīnumu. Jēzus pabaro apmēram piecus tūkstošus cilvēku, kuri bija atnākuši Viņu klausīties (sal. Jņ 6,1-15). Interesanti redzēt, kā tika veikts šis brīnums, teica pāvests. Jēzus nerada maizi un zivis no nekā, nē, bet izmanto to, ko atnesa mācekļi. Viens no viņiem saka: "Šeit ir zēns, kuram ir pieci miežu klaipi un divas zivis: bet kas tas ir tik daudziem cilvēkiem?" Tas patiešām ir ļoti maz, praktiski nav nekas, bet Jēzum ar to pietiek. Pāvests aicināja iztēloties sevi šī zēna vietā. Mācekļi lūdz viņu dalīties ar ēdamo. Tas šķiet bezjēdzīgs un netaisnīgs priekšlikums. Kāpēc cilvēkam, šajā gadījumā pusaudzim, atņemt to, ko viņš bija atnesis no mājām un kuram ir tiesības to paturēt sev? Kāpēc atņemt vienam visu, ja zināms, ka tāpat nepietiks, lai pabarotu visus? Cilvēciski spriežot tas ir neloģiski. Bet Dievam nekas nav neiespējams. Pateicoties šai mazajai, niecīgajai dāvanai, Jēzus pabaro ļaužu pūli. Tā mums ir lieliska mācība, kas atgādina, ka Kungs var daudz ko paveikt ar to mazumiņu, ko mēs Viņam atnesam. Francisks teica, ka būtu jauki katru dienu uzdot sev jautājumu: "Ko es šodien atnesu Jēzum?" Kungs var daudz paveikt ar mūsu lūgšanām, ar mūsu žēlsirdības darbiem, pat ar mūsu vājumu un ciešanām, ko saliekam Viņa rokās. Dievam patīk darīt lielas lietas, sākot ar mazumiņu, ko Viņam atnesam. Turpinot uzrunu, pāvests skaidroja, ka visi lielie Bībeles varoņi – no Ābrahama līdz Marijai, līdz zēnam, par kuru lasām šodienas Evaņģēlijā – parāda dāvāšanas loģiku. Viņu dāvāšanas loģika ir atšķirīga no mūsu loģikas. Mēs cenšamies krāt labumus, bet Jēzus mūs aicina dāvāt, nepiesaistīt sirdi lietām. Mums patīk vairot labumus sev, bet Jēzum patīk tos dāvāt citiem. Jēzus priecājas, redzot, ka dalāmies ar citiem. Interesanti, ka Evaņģēlijā ietvertajos stāstos par maizes pavairošanu, neparādās darbības vārds pavairot. Autori izmanto darbības vārdus lauzt, dot, izdalīt, bet nelieto vārdu pavairot. Īstais brīnums, pēc Jēzus teiktā, ir nevis pavairošana, kas rada lepnumu un spēku, bet gan dalīšanās, kas vairo mīlestību un ļauj Dievam veikt brīnumus. "Centīsimies dalīties ar citiem, iesim pa Jēzus norādīto ceļu!" – aicināja Svētais tēvs. Arī šodien materiālie labumi bez taisnīgas sadales nespēj atrisināt cilvēces problēmas. Prātā nāk bada traģēdija, kas īpaši skar bērnus. Tiek lēsts, ka katru dienu pasaulē nepietiekama uztura dēļ mirst aptuveni septiņi tūkstoši bērnu līdz piecu gadu vecumam. Šāda skandāla priekšā Jēzus aicina arī mūs, tāpat kā aicināja zēnu, kura vārds mums nav zināms, bet kurā mēs visi varam redzēt sevi, sakot: "Drosmi, dāvā to mazumiņu, kas tev pieder, savus talantus, labumus, un dari tos pieejamus Jēzum un brāļiem. Nebaidies, nekas netiks zaudēts. Ja tu dalies, tad Dievs to vairo. Atmet nepatiesu pazemību, ka neesi cienīgs, uzticies! Tici mīlestībai, tici kalpošanas spēkam, tici nesavtības garam!" "Lai Vissvētākā Jaunava Marija, kura atbildēja "jā" nedzirdētam Dieva priekšlikumam, palīdz mums visiem atvērt savas sirdis Kunga aicinājumam un citu cilvēku vajadzībām", – uzrunas noslēgumā teica Svētais tēvs. Pēc lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests atgādināja, ka svētdien pirmo reizi tika atzīmēta Vecvecāku un veco ļaužu diena, un aicināja klātesošos ar aplausiem sveikt visus vectēvus un visas vecmāmiņas. Vecvecāki un mazbērni, jaunieši un vecie ļaudis ir viena no Baznīcas skaistākajām sejām. Viņi ir tilts starp paaudzēm. Francisks mudināja šo dienu atzīmēt katrā ģimenē, katrā kopienā, apmeklēt savus vecvecākus un vecāka gadagājuma cilvēkus, īpaši tos, kuri dzīvo vientulībā, lai nodotu viņiem pāvesta vēstījumu, kura centrā ir Jēzus vārdi: "Es esmu ar tevi katru dienu". "Es vēlos, lai šie svētki palīdz mums, gados vecākiem cilvēkiem, atbildēt Kunga aicinājumam arī šajā dzīves posmā, un parāda mūsdienu sabiedrībai vecvecāku un veco ļaužu klātbūtnes vērtību, īpaši šodien, kad pasaulē valda atmešanas kultūra. Vecvecākiem ir vajadzīgi jaunieši un jauniešiem ir vajadzīgi vecvecāki. Ir nepieciešama tikšanās, nepieciešams dialogs. Vecvecāki ir vēstures limfa, kas dod spēku augošam kokam. Bez dialoga starp jauniešiem un vecvecākiem nav iespējams iet uz priekšu", – uzsvēra pāvests. Vecvecākiem ir tiesības sapņot, vērojot jauniešus, un jauniešiem ir tiesības uz pravietojuma drosmi, smeļot spēkus no vecvecākiem. Francisks aicināja stiprināt saikni starp veco un jauno paaudzi, tikties un sarunāties. Tas iepriecinās visus. Francisks atgādināja, ka piektdien, 23. jūlijā, Japānas galvaspilsētā Tokijā sākās trīsdesmit otrās Olimpiskās spēles. Pandēmijas laikā šīs spēles ir cerības un brālības zīme. Pāvests apsveica organizatorus, sportistus un visus, kas pielikuši pūles šo lielo sporta svētku rīkošanā. Uzrunas noslēgumā Francisks apsveica Romas iedzīvotājus, jauniešu grupas un svētceļniekus no daudzām valstīm. Novēlējis visiem jauku svētdienu, pāvests aicināja lūgties par viņu. Vaticannews.va |
