Šādu tikšanos centrā ir katehēze par dažādām tēmām. Turpinot iepriekšējā reizē iesākto katehēzi par Pāvila vēstuli galatiešiem, Francisks norādīja uz žēlastības pārākumu pār likumu. "Brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicināja Kristus žēlastībai, uz citu evaņģēliju. Bet cita nav, ir tikai daži cilvēki, kas jūs mulsina un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. Bet ja arī mēs vai eņģelis no debesīm sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko mēs jums pasludinājām, lai tas top nolādēts!" (Gal 1, 6-9) – lasām Pāvila vēstulē galatiešiem. Pāvests skaidroja, ka Pāvils ir dedzīgs sludinātājs, kura stiprais ierocis ir patiesība. Šķiet, ka apustulis nedomā ne par ko citu, kā tikai par misiju, ko Kungs viņam ir uzticējis. Viņa dzīve veltīta sludināšanai. Pāvils saka: "Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet sludināt Evaņģēliju." (1. Kor 1,17) Savu eksistenci viņš interpretē kā Kunga aicinājumu sludināt. "Bēdas man, ja es Evaņģēlija nesludinātu!" (1. Kor 9,16). Rakstot Romas kristiešiem, viņš stādās priekšā ar vienkāršiem vārdiem: "Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva Evaņģēlijam" (Rom 1,1). Citiem vārdiem runājot, apustulis apzinās, ka ir "izvēlēts" sludināt Evaņģēliju visiem cilvēkiem, un viņš neko citu nevēlas darīt, kā vien pilnībā veltīt sevi šai misijai, - teica Francisks. Pāvests atzina, ka ir saprotamas apustuļa skumjas un vilšanās, redzot galatiešus, kuri, viņaprāt, iet nepareizu ceļu, kas tos var ievest maldos. Viņi klausījās sludinātājus, kuri mācīja, ka ar ticību Kristum vien nepietiek, bet ir jāpilda visi Vecās Derības priekšraksti. Lai novērstu ļaunumu, Pāvils raksta tiem vēstuli, kurā pierāda apustuļu sludinātās mācības dievišķo raksturu. Balsts, ap kuru viss griežas, ir Evaņģēlijs. Viņam Evaņģēlijs ir kerygma, Labās vēsts par Jēzus nāvi un augšāmcelšanos kā pestīšanas avotu sludināšana. Tas izteikts ar četriem darbības vārdiem: "Saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, ticis apbedīts, trešajā dienā augšāmcēlies un parādījies Kefam" (1. Kor 15,3-5). Evaņģēlijs ir Kristus apsolījumu piepildījums un pestīšana, kas dāvāta visiem cilvēkiem. Kas to pieņem, tiek samierināts ar Dievu, kļūst par Viņa patieso dēlu un mantojumā saņem mūžīgo dzīvi, - atgādināja pāvests. Apustulis Pāvils nespēj saprast, kāpēc galatieši, kuri saņēma šo lielo dāvanu, cenšas meklēt citu "evaņģēliju". Tomēr jāatzīmē, ka šie kristieši nav atmetuši Pāvila sludināto evaņģēliju. Apustulis apzinās, ka vēl ir laiks apdomāties, tāpēc viņš tos stingri brīdina. Pāvils norāda, ka jauno mācītāju sludināšana nevar būt Evaņģēlijs. Gluži pretēji, viņi izkropļo patieso Evaņģēliju, jo neļauj sasniegt ticībā iegūto brīvību. Galatieši joprojām ir "iesācēji", un viņu dezorientācija ir saprotama. Viņi vēl neapzinās likuma nozīmi, un ticības Kristum entuziasms liek tiem ieklausīties jaunajos sludinātājos, maldinot sevi, ka viņu vēsts ir papildinājums Pāvila sludinātajai vēstij. Tomēr apustulis negrib riskēt, lai tik nozīmīgā jautājumā rastos domstarpības. Evaņģēlijs ir tikai viens, un tas ir tas, ko sludina viņš un citi apustuļi. Uzmanību! Pāvils nesaka, ka patiesais Evaņģēlijs ir viņa, tāpēc ka viņš to sludina, nē! Tā būtu pārgalvība un iedomība, - atzina Francisks. Pāvils apstiprina, ka viņa "evaņģēlijs" ir Persona, Jēzus Kristus. Tautu apustulis raksta: "Pasludinu jums, brāļi, ka Evaņģēlijs, ko es jums pasludināju, nav no cilvēkiem. Jo es pieņēmu to un iemācījos ne no cilvēkiem, bet no Jēzus Kristus caur atklāsmi" (Gal 1,11). Pāvils skaidro, ka nevar būt kompromisa jautājumā par Evaņģēliju: ticība Jēzum nav prece, par kuras cenu var vienoties. Turpinot katehēzi, Svētais tēvs norādīja, ka vēstules sākumā aprakstītā situācija šķiet paradoksāla. Galatieši, kuri klausās jaunos sludinātājus, domā, ka ar apgraizīšanu viņi ir dedzīgāki Dieva gribas īstenošanā un tāpēc patīkamāki Pāvilam. Viņa pretinieki uzskata, ka īstā ticība ir likuma ievērošana. Apustulis labi apzinās, ka viņa misijai ir dievišķs raksturs un tāpēc viņu piepilda milzīgs prieks par Evaņģēlija novitāti. Tomēr viņš arī redz, ka jaunajiem, ticībā vēl nenostiprinātajiem kristiešiem draud liels risks. Šajā labo nodomu labirintā ir nepieciešama skaidrība, lai atklātu un pieņemtu Patiesību, Jēzu Kristu. Pāvila skaidrie un stingrie vārdi bija svētīgi galatiešiem un tie ir svētīgi arī mums, - teica pāvests. Tikšanās noslēgumā Francisks apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas. Viņš pieminēja pirms gada Beirūtas ostā notikušo sprādzienu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 190 cilvēki un vēl 6000 tika ievainoti. Pāvests aicināja lūgties par Libānas tautu, par vardarbības upuriem un viņu ģimenēm, par tiem, kuri zaudējuši mājas, darbu un dzīves jēgu. Pāvests atgādināja, ka šī gada 1. jūlijā viņš kopā ar kristīgo reliģiju vadītajiem lūdzās un uzklausīja Libānas tautas sāpīgo saucienu pēc palīdzības. Francisks aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties sniegt konkrētu palīdzību Libānai, lai tā spētu augšāmcelties jaunai dzīvei. "Dārgie libānieši, es ļoti vēlos jūs apmeklēt, būt kopā ar jums, un nenogurstoši lūdzos par jums, lai Libāna atkal kļūtu par vietu, no kuras Tuvo Austrumu reģionā izplatās brālības un miera vēstījums", teica Francisks. Vaticannews.va |
