Šodienas Dieva Vārds mūs ved uz Jeruzalemi, uz pašu svētāko vietu – templi. Jēzus klātbūtnē ļaudis runā par šīs grandiozās ēkas krāšņumu, kas «izgreznota ar skaistiem akmeņiem» (Lk 21,5). Taču Kungs tiem saka: «Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts» (6). Viņš skaidro, ka cilvēces vēsturē agri vai vēlu viss sagrūst: notiek revolūcijas un kari, zemestrīces un bads, epidēmijas un vajāšanas. Tāpēc nevajag pārāk piesaistīties zemes realitātēm, kas pāriet bez pēdām. Jēzus to nesaka, lai mūs mulsinātu, – uzsvēra Svētais tēvs. Viņa nodoms ir sniegt mums vērtīgu mācību, lai parādītu īsto ceļu, kā pārvarēt visas šīs bēdas. Šis ceļš izteikts vienā teikumā, kas pārsteidz. Šodienas Evaņģēlija fragmenta beigās lasām vārdus: «Ar savu pacietību jūs iemantosiet savas dvēseles» (19). Runājot par pacietību, Jēzus mūs aicina būt uzticīgiem, neatlaidīgiem tajā, kas ir svarīgs, koncentrēties uz to, kas ir mūžīgs, balstīties uz Viņa Vārdu, uz Viņa mīlestību un labestību. Pāvests norādīja, ka būt pacietīgiem nozīmē katru dienu darīt labu, būt neatlaidīgiem un godīgiem, pildot savus pienākumus, noteikumus un likumus pat tad, kad apkārtējā realitāte spiež uz kaut ko citu. "Pajautāsim sev, cik mēs esam neatlaidīgi? Vai mēs esam pastāvīgi ticībā? Vai atceramies par ticību, taisnīgumu un žēlsirdību tikai tad, kas tas mums ir ērti un izdevīgi? Citiem vārdiem sakot, no kā ir atkarīga mūsu lūgšana un kalpošana - no apstākļiem vai no sirds, kas pilnībā paļaujas uz Kungu? Ja mēs esam pacietīgi un neatlaidīgi, atgādina Jēzus, tad mums nav jābaidās ne no dzīves grūtībām, ne no apkārt esošā ļaunuma, jo mēs paliekam labajā. Mūsu pacietība un neatlaidība ticībā ir Dieva mīlestības atspulgs, jo Dievs savā mīlestībā pret mums vienmēr ir pacietīgs un uzticīgs," teica pāvests. "Lai Vissvētākā Jaunava Marija, Kunga kalpone, stiprina mūsu pacietību un neatlaidību ticībā", noslēdzot svētdienas pārdomas, sacīja Francisks. Vaticannews.va | 
