Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Dzimumidentitātes aktualitāte?!
08.03.2023 pl. 12:54

Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins

Jau pirmajās pēcvēlēšanu dienās izskanēja kāds it kā ne tik aktuāls jautājums mūsu sabiedrībā, tomēr to nevar ignorēt. Daži politiskie spēki Latvijā, sekojot Rietumu kolēģiem, šo jautājumu mēģina politizēt un veidot ideoloģiju. Tas ir jautājums par bērnu dzimumidentitāti un dzimummaiņu.

Ķīmiķes un psihoterapeita viedoklis

Jaunievēlētā deputāte Jana Simonovska (partija “Progresīvie”, pēc izglītības ķīmiķe) LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” teica: “Vēlamies piedāvāt dzimuma maiņas regulējumu, kas ļautu vieglāk mainīt dzimumu, balstoties uz psihiatra atzinumu. Tas ir svarīgi pusaudžiem un bērniem, jo viņi nevar mainīt dzimumu bioloģiski, bet jau šobrīd viņos ir vajadzība saukties citādāk”.

Mūsu sabiedrībā šis jautājums vēl nav plaši izplatīts, tomēr, ņemot vērā informācijas apmaiņas ātrumu un diezgan lielas sabiedrības daļas nekritisko attieksmi pret Rietumu un līdzīgiem deputātu uzskatiem, varam sagaidīt tā drīzu izskatīšanu Saeimā.

Zināmu skaidrību šajā jautājumā ievieš pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs (ieguvis maģistra grādu klīniskajā psiholoģijā Lielbritānijā, apguvis arī terapiju Oksfordas Kognitīvās terapijas centrā, ir Latvijas Psihoterapeitu biedrības valdes loceklis) portālā “NRA”, Bena Latkovska 12.10.22. rakstā “Progresīvo dedzība atvieglot bērnu dzimuma maiņas operācijas sagrauj Kariņa sapņus”: “Ar Kanādas ekspertiem esmu veidojis Latvijā pirmo programmu pusaudžiem ar dzimumidentitātes traucējumiem, strādājis ar tuvu pie 100 šādu pusaudžu, pašreiz veicu pētījumu Prāgas universitātē par šo tēmu un varu droši apgalvot tikai vienu lietu no šobrīd pieejamiem pētniecības un klīniskajiem datiem: nav absolūti nekāda iemesla – ne medicīniska, ne psiholoģiska, ne ētiska, lai bērnam līdz 18 gadu vecumam veiktu hormonterapiju vai citu bioloģisku iejaukšanos dzimuma attīstības procesā.

Šis jautājums ir drīzāk politisks. Ir supersvarīgi par to runāt – šajā sfērā ir pilnīgs bardaks, kas robežojas ar kriminālu. Mums ir ārsti, kas griež 18 gadus vecām meitenēm nost krūtis, traktējot to kā kosmētisku operāciju. Mums ir mazgadīgas meitenes, kurām valsts apmaksā hormonterapiju, bet neapmaksā psihoterapiju.

Svarīgi arī izcelt, ka šis jautājums nav par pusaudžiem vispār, bet tieši par pusaudžu meitenēm (aptuveni 85%). Un šis nav medicīnas jautājums, kā to mēģina pasniegt. It kā psihiatrs varētu konstatēt kādas dzimuma pārmaiņas smadzenēs, nekā tamlīdzīga. Mēs paļaujamies uz 8, 12 vai 14 gadus veca bērna vēlmi un fantāzijām. Tās ir svarīgas, un viņu ciešanas var būt ļoti nopietnas. Bieži šie pusaudži dzīvo īstā iekšējā ellē. Bet mums jāmeklē saprātīgi, pierādījumos balstīti veidi, kā viņiem palīdzēt. Un dzimuma maiņa nav starp tiem.”

“Ārstēšanas” rezultāts – sakropļoti cilvēki

Balstoties uz psihoterapeita teikto, saprotam, ka tas nav vienkāršs jautājums un ir svarīgi arī palūkoties to pašu Rietumu pieredzē, kura atklāj blakusparādības, ar kādām nākas saskarties pusaudžiem un viņu vecākiem.

Britu Veselības dienests nesen publicēja jaunus pētījumus, kas attiecas uz bērnu dzimumidentitātes traucējumu “ārstēšanu”. Izrādās, ka vairākums dzimumidentitātes traucējumu gadījumu patiesībā ir pārejas posma grūtības, bet medicīniskās procedūras, ko veic jaunajiem pacientiem, ir ar nopietnām psihiskām sekām.

Lielbritānijā tika slēgta Tavistokas klīnika (“BBC News”, 28.07.22.), kas bija pasaulē lielākā slimnīca, kurā notika dzimumidentitātes traucējumu “ārstēšana” bērniem. Šī klīnika izcīnīja ļoti daudz tiesas prāvas un apsūdzības, kas tika celtas pret šo klīniku no pacientu ģimeņu puses. Ne tikai Lielbritānija ierobežo pretrunīgo dzimumidentitātes traucējumu “ārstēšanu” bērniem, tas notiek arī Zviedrijā, Somijā un Francijā.

Zviedrijas televīzijā uzstājās vairākas “ārstēšanu” saņēmušas meitenes, kuras sūdzējās, ka vienīgais veids, kas viņām tika piedāvāts, bija dzimummaiņa. Raidījuma autori tikās arī ar cilvēkiem, kuri pusaudžu gados hormonāli un operāciju rezultātā bija mainījuši dzimumu, bet pēc tam nolēmuši atjaunot bioloģisko dzimumu, jo nemaz nav jutušies labāk. Ar lielām sāpēm viņi liecina, ka ir sakropļoti uz visu mūžu.

2022. gada 9. novembrī Kalifornijas štata Augstākajā tiesā tika iesniegta sūdzība pret bijušajiem astoņpadsmitgadīgās Hlojas Koulas ārstiem: bērnu endokrinologu Lisu Teilori, plastisko ķirurgu Hopu Ngujen Le un psihiatri Suzannu Vatsoni. Apsūdzībā minēti arī citi pusaudzes Koulas ārstēšanā iesaistītie. Jauniete apsūdz ārstus par to, ka veiktās procedūras viņai sagādā milzīgas ciešanas un veselības problēmas.

Saskaņā ar apsūdzībā ietverto informāciju pirms dzimuma maiņas operācijas Koula netika informēta par risku, kas saistīts ar augšanas blokatoru un hormonu lietošanu. Neminot arī tādas blakusparādības kā auglības zaudēšana, paaugstināts osteoporozes un kaulu trausluma risks, kā arī pašnāvnieciskas domas. Koula cieta fiziski, neiroloģiski un psihiski.

Dabiskas ģimenes veselīgā vide

Šeit minēti tikai daži gadījumi, kas atklāj briesmas, ar kurām nākas sastapties jauniešiem un bērniem. Kā minēja psihoterapeits N. S. Konstantinovs, bērni un pusaudži pārejas periodā patiesi piedzīvo lielas iekšējas grūtības. Tas nav vienkāršs laiks ne bērniem, ne vecākiem, bet jautājums ir nopietns: vai vienīgais un saprātīgais risinājums ir medicīnisks – hormoni, blokatori un operācija?

Situāciju sarežģī arī fakts, ka daudzkārt cilvēki, kas saskaras ar dzimuma identitātes problēmu, kļūst populāri plašsaziņas līdzekļos un parādās kā “varoņi”, “zvaigznes”, kas ietekmē pusaudžu mainīgo domāšanu, sevis izpratni. Daudzi pusaudži, vēlēdamies atdarināt savus elkus, nespēj vēl kritiski izšķirt un pakļaujas šai ideoloģijai, neapdomīgi cenšoties to atdarināt.

Iespējams, ka šis jautājums ir plašāks un skar vēl citu – ģimenes – jautājumu, kas mūsu sabiedrībā arī jau ticis politizēts. Tieši ģimenei – tētim un mammai, brāļiem un māsām, vecvecākiem – vajadzētu palīdzēt pusaudžiem grūtajā augšanas posmā, lai viņi spētu identificēties ar savu bioloģisko dzimumu. Labs piemērs, uzticēšanās gaisotne lielā mērā var palīdzēt pusaudzim iziet cauri šim pārbaudījumam. Ja nav sakārtotas, dabiskas ģimenes un uzticēšanās pilnas attiecības ģimenē, tad grūti ir palīdzēt jaunajiem cilvēkiem veselīgi uzlūkot sevi un organismā notiekošos procesus.

Pusaudžu un ģimenes jautājumi ir ļoti svarīgi, tādēļ, tiem pievēršoties, nevajadzētu izvēlēties vieglāko ceļu. No pieredzes zinām, ka tieši kopīga grūtību pārvarēšana, iziešana cauri pārbaudījumiem, cilvēku veido stiprāku un nobriedušāku. Dara viņu spējīgāku nostāties pretī arī citiem dzīves pārbaudījumiem. Turpretī, izvēloties vieglāko ceļu, jāapzinās, ka tas ir strupceļš.

Domāju, ka mums Latvijā nevajadzētu skriet pakaļ visām ārzemju tendencēm, pat tad, ja mūs nosauktu par atpalikušiem. Tie, kas uzmanīgi seko līdzi dažādiem procesiem mūsu zemē un Eiropā, ir pamanījuši daudzas kļūdas, kuru dēļ mūsu zeme kļuvusi tukšāka.

Būsim aktīvi, aizstāvot ģimenes vērtības. Diemžēl pirmajā parakstu vākšanas kampaņā par dabisku ģimeni neizdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, bet tagad ir otra iespēja parādīt savu nostāju par labu dabiskai ģimenei. Dabiskā ģimenē vieglāk izaugt arī garīgi, psihiski un fiziski veseliem bērniem un pusaudžiem. Lai Dievs dod, ka mūsu Māras zemē dzīvotu veselīgas ģimenes ar veseliem cilvēkiem visās paaudzēs!

"Nāc", Nr.130
Izmantotie resursi: https://neatkariga.nra.lv/komentari/bens-latkovskis
Foto: Unsplash.com/Noah Buscher