"Šī ir viena no skaistākajām ticības pieredzes dimensijām, un ar šo pētījumu jūs esat to bagātinājuši un izgaismojuši dažus aspektus, kas prasa izšķirtspēju," - atzina Svētais tēvs. Ar teoloģisku pārdomu, sprediķošanas un katehēzes palīdzību Baznīca ir atzinusi, ka mistiskās dzīves centrā ir apziņa par ciešu mīlestības vienotību ar Dievu. Šis žēlastības notikums izpaužas augļos, ko tas rada, saskaņā ar Kunga vārdiem: "Labs koks nenes sliktus augļus, nedz arī slikts koks nes labus augļus. Jo katru koku pazīst pēc tā augļiem" (Lk 6,43-44). Svētais tēvs skaidroja, ka mistiskie fenomeni tiek raksturoti kā pieredze, kas pārsniedz racionālas zināšanas nevis pēc tā nopelna, kurš to piedzīvo, bet gan kā garīga dāvana, kas var izpausties dažādos veidos, piemēram, caur gaismas vīzijām vai blīvu tumsu, ciešanām vai ekstāzēm. Tomēr paši par sevi šie ārkārtas notikumi paliek sekundāri un nebūtiski attiecībā pret pašu misticismu un svētumu: tie var būt kā atsevišķas harizmas, bet patiesais mērķis ir un vienmēr paliek kopība ar Dievu, kurš ir "interior intimo meo et superior summo meo" (Svētais Augustīns, Atzīšanās, III, 6, 11). Līdz ar to ārkārtējās zīmes, kas liecina par mistisko pieredzi, nav obligāts nosacījums ticīgā svētuma atzīšanai: ja tādas ir, tad tās ir vērstas uz visas Baznīcas, Kristus Mistiskās Miesas, stiprināšanu. Vissvarīgākais, kas ir jāuzsver kandidātu svētuma izvērtēšanā, ir viņu pilnīga un pastāvīga paklausība Dieva gribai, kas atklāta Rakstos un dzīvajā apustuliskajā tradīcijā, - skaidroja Romas bīskaps. Daudzi teologi ir snieguši kritērijus, lai atšķirtu autentiskas garīgas parādības, kas var rasties lūgšanas un patiesas Dieva meklēšanas gaisotnē, no tām izpausmēm, kas var būt maldinošas. Lai izvairītos no iekrišanas māņticīgā ilūzijā, šādi notikumi ir jāizvērtē apdomīgi, ar pazemīgu izšķirtspēju saskaņā ar Baznīcas mācību. Svētā Terēze no Avilas apgalvo: "Ir skaidrs, ka augstākā pilnība slēpjas nevis iekšējā saldumā, lielā sajūsmā, vīzijās un pravietojuma garā, bet gan mūsu gribas pilnīgā saskaņā ar Dieva gribu, lai mēs ar tādu pašu prieku pieņemtu gan saldo, gan rūgto, kā Viņš vēlas." Uzrunas noslēgumā pāvests Leons XIV pateicās visiem, īpaši tiem, kas strādā kanonizācijas lietu jomā, un atgādināja, ka mēs esam aicināti atdarināt svētos un tādējādi kopt aicinājumu, kas mūs vieno kā kristītus cilvēkus, dzīvus vienas Dieva tautas locekļus. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
