Aristotelis apgalvo, ka hexis kā ieradumi nav tikai atkārtotas darbības. Tas ir, viņš nerunā par cilvēka ikdienas aktivitātēm, piemēram, par ierastu došanos uz parku barot baložus. Hexis attiecas uz īpašībām, kas iesakņojušās mūsos un veido mūsu vēlmes un lēmumus. Tās veidojas prakses, atkārtošanas un (cerams) mērķtiecīguma rezultātā. Līdzīgi kā kalējs kļūst prasmīgs sava amata meistars, pastāvīgi kaļot, tā arī mēs attīstām drosmi, regulāri saskaroties ar savām bailēm, vai arī kļūstam dāsnāki, praktizējot došanu un dāvināšanu. Šie ieradumi kļūst par mūsu otro dabu, bez pārdomām un apzinātas apdomāšanās veidojot mūsu reakcijas. Lielais gavēnis, nenoliedzami, ir jaudīga treniņu vieta tikumīgu ieradumu attīstīšanai. Četrdesmit dienu ilgais lūgšanu, gavēšanas un žēlsirdības dāvanu došanas periods nodrošina strukturētu vidi labu tikumu praktizēšanai. Pat tik vienkārša lieta kā pretošanās šokolādes kūkas kārdinājumam stiprina mūsu mērenību (atturību), turpretī labdarības darbi attīsta dāsnumu (taisnīgumu). Katrs mazākais solis, katra darbība, kas tiek atkārtota katru dienu un apzināti, veicina mūsu vēlmju veidošanos, formāciju un ved pie dzīves saskaņā ar Evaņģēlija vērtībām. Veiksmes priekšnosacījums ir intencionalitāte (red.: - Apziņas virzība uz domas priekšmetu). Aristotelis tomēr brīdina nejaukt vienkāršu atkārtošanu ar patiesu hexis. Darbību izpildīšana bez mērķa, patiesa nodoma, pārdomām vai izsvēršanas nenovedīs pie ilgi paliekošām pārmaiņām. Tas sasaucas ar katolismā likto uzsvaru uz sirds iekšējo pārveidošanu. Lielā gavēņa prakses nav tikai ārēji rituāli, bet gan laiks pašanalīzei un atgriešanās iespēja. Pārdomas par savu darbu un domu motivāciju un tās saskaņošana ar Kristus mīlestību padziļina mūsu rīcības ietekmi. Gan Aristotelis, gan Katoliskās baznīcas mācība atzīst ārējās ietekmes lomu mūsu ieradumu veidošanā. Mēs esam sociālas būtnes, kuras veido kopienas, kurām piederam. Aristotelis uzsver arī tikumīgu draugu un mentoru nozīmi, kuri vada un rāda labas uzvedības piemēru. Jūsu vietējā draudze un citas katoļu organizācijas un grupas var nodrošināt atbalstošu kopienu, kas veicina un svin izaugsmi svētumā. Dalība kopīgās lūgšanās, kalpošanas projektos un garīgajā vadībā veicina atbildību un stiprina mūsu apņemšanos dzīvot tikumīgi. Īsāk sakot, Aristoteļa hexis koncepcija piedāvā rāmjus ieradumu veidošanās izpratnei, savukārt Lielais gavēnis nodrošina auglīgu augsni šo principu piemērošanai praksē. Apzināti praktizējot tikumīgas darbības, pārdomājot savu motivāciju un meklējot atbalstu no savām kopienām, mēs varam attīstīt ieradumus, kas mūs veido par cilvēkiem, kuri veicina taisnīgākas un līdzjūtīgākas pasaules veidošanu. Atcerieties, atgādina Aristotelis, ka "izcilība (tas ir, tikums) nav darbība, bet gan ieradums". Lai šis Lielais gavēnis ir laiks tādu ieradumu attīstīšanai, kas mūs tuvina šai izcilībai. * red.: Aristotelis, runājot par rakstura tikumību, lieto jēdzienu/konceptu hexis, ar ko apzīmē noturīgu, ilgstošās noteikta veida darbībās iegūtu rakstura kvalitāti, kas savukārt nosaka cilvēka darbības un rīcības kvalitāti. Aleteia.org | 
