Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Gavēņa melanholija pretstatā Lieldienu priekam
18.03.2026 pl. 08:05
Jautājums: kāpēc Lielā gavēņa laikā esmu tik melanholisks – un netieku no šīs sajūtas vaļā līdz pat Lieldienu rītam. Tā tas notiek katru gadu, cik vien sevi atceros – šobrīd man ir 80 gadi. Būtu liela lepnība teikt, ka tādējādi piedalos sava Kunga ciešanās… bet kas tad tas īsti ir?

Pr. Džona Bartuneka (John Bartunek) atbilde:

Jūs neesat viens. Šī parādība nav tik reta, kā jums varētu šķist. Tā kā nepazīstu jūs personīgi, nevaru izteikt konkrētus novērojumus vai spriedumus, bet varbūt dažas vispārīgas pārdomas varētu būt jums noderīgas.

Grēknožēlas laiks

Lielais gavēnis ir grēku nožēlas laiks. Baznīca aicina mūs šajās nedēļās pievērst īpašu uzmanību savai vajadzībai pēc Dieva žēlastības un žēlsirdības. Mēs esam īpaši aicināti apzināties savu salauztību un Dieva dāsno dāvanu, atbildi uz mūsu grēkiem un sacelšanos. Šo realitāti pārdomājot, var rasties patiesas un veselīgas skumjas. Tādas skumjas, kas ved uz atgriešanos un pazemību. Svētais Pāvils šīs skumjas sauc par “dievišķām skumjām”:

“Jo Dievam patīkamas skumjas rada noteiktu gandarījumu pestīšanai, bet pasaulīgās skumjas nes nāvi.” (2 Kor 7,10)

Svētīgi sērojošie

Daudzi garīgu rakstu autori ir komentējuši, ka sēru svētlaime ir saistīta ar sava veida veselīgām skumjām:

“Svētīgi ir tie, kas raud, jo viņi tiks iepriecināti.” (Mt 5,5)

Citiem vārdiem sakot, šīs pasaules kritušais stāvoklis, grēka izplatība un grēka radītās brūces, ļaunuma un ciešanu pastāvēšana – visas šīs realitātes ir daļa no mūsu zemes svētceļojuma, un pārdomas par to mūsos izraisa skumjas. Zināmā mērā Lielais gavēnis ir liturģiskais laiks, kad mums tiek dota skaidra “atļauja” sajust šīs skumjas un integrēt tās mūsu attiecībās ar Kristu, apmazgājot tās lūgšanā, gaidot pestīšanas svinības, ar kurām Kristus savā Lieldienu noslēpumā uzvarēja grēku, ļaunumu un nāvi.

Iespējams, ka Svētais Gars gadu gaitā ir mudinājis jūs dziļi piedalīties un izdzīvot šo liturģiskā laika ritmu. Ja tā, es teiktu, ka jums nav par ko uztraukties. Pieņemiet to, ko jūtat, palūdzieties par to un ļaujiet Kungam sevi vadīt.

Necienīgs?

Runājot par līdzdalību Kunga ciešanās, baidos, ka nevaru jums piekrist! Nedomāju, ka būtu lielīšanās teikt, ka piedalāties Viņa ciešanās. Gluži pretēji! Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Jēzus mūs izglāba, ciešot pie krusta, bija tieši tas - lai katrs no mums varētu piešķirt dziļu un paliekošu jēgu visām savām ciešanām, apvienojot tās vienā ar Kristus ciešanām.

Atcerieties, mēs esam Viņa Mistiskās Miesas locekļi. Mūsu pašu krusti iegūst nozīmi, kad tie ir vienoti ar Viņa Krustu. Mūsu ciešanas veicina pestīšanu, kad mēs tās pievienojam Viņa Krustam. Kā saka Svētais Pāvils:

“[..] priecājos savās ciešanās par jums, savā miesā papildinādams to, kas iztrūkst Kristus ciešanās, par Viņa miesu, kas ir Baznīca.“ (Kol 1,24)

Ja vēlaties dziļāk iedziļināties šajos noslēpumos, varu ieteikt apceres par Sāpju Dievmāti, Dieva Mātes asarām.

Lai Dievs jūs svētī un piešķir prieka pilnas Lieldienas!

Foto: Unsplash.com/Christof Grossfurtner