Luterāņu, katoļu un baptistu draudžu organizētais pasākums veda cauri pilsētas sirdij - vecpilsētai, aicinot iedzīvotājus ne vien atcerēties vēsturiskos notikumus - Pestītāja Jēzus Kristus Krusta ceļu, bet arī pamanīt vienam otru ikdienas steigā. Gājiens sākās pie Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīcas, veda gar Ventspils Baptistu baznīcu un noslēdzās pie Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Ventspils draudzes Nikolaja baznīcas. Maršruts apzināti veda gar pilsētas un valsts nozīmes iestādēm: domi, policiju, tiesu, skolām, bibliotēku un cauri tirgus laukumam, simboliski ienesot lūgšanu un labas domas tur, kur ikdienā rit spraiga un reizēm izaicinošā Ventspils dzīve. Lai notikumam varētu sekot līdzi arī attālināti, gājiens tika translēts interneta tiešraidē. "Mēs neizejam Ventspils ielās, lai tikai atcerētos vēsturisku notikumu pirms 2000 gadiem. Krusta ceļš ir dzīva lūgšana kustībā," gājiena ievadā uzsvēra Ventspils katoļu draudzes prāvests Juris Krisūns. "Ejot cauri mūsu pilsētai, mēs apliecinām, ka Dievs nav noslēpies tikai aiz baznīcas mūriem. Viņš ir šeit, starp mums, mūsu ikdienas gaitās, ostas troksnī un klusajās ielās". Līdztekus Kunga Jēzus Kristus ciešanu un nāves pagodināšanai, kuru Viņš izcieta cilvēces grēku dēļ, pasākumā vēstījums sasaucās ar vispārcilvēciskām vērtībām, kā līdzjūtība, atbalsts un spēja būt blakus grūtībās. Izskanēja aizlūgumi par pilsētas iedzīvotājiem, par vientuļiem cilvēkiem, no kuriem daudzi klusējot nes savas dzīves smagumus, par ģimenēm un tiem, kuri ikdienā rūpējas par pilsētas labklājību un drošību. Pārdomās dalījās baptistu bīskaps emeritus Pēteris Sproģis, atgādinot sabiedrībai par līdzjušanas spēku: "Dažreiz būt līdzās tad, kad kādam sāp, kad ir lielas ciešanas, ir viss, ko mēs spējam un ko mums vajag darīt. Tā ir mīlestība, kas cieš, mīlestība, kas paliek, un mīlestība, kas nepadodas." Savukārt par svinīgo un vienojošo muzikālo pavadījumu visa gājiena garumā rūpējās luterāņu draudzes locekle Vineta Irbe. Katrā no 14 apstāšanās vietām (stacijām) uzrunas teica un pārdomās dalījās dažādu Ventspils un apkārtnes draudžu garīdznieki un kalpotāji. Kopīgo gājienu vadīja un iedvesmojošus vārdus teica luterāņu garīdznieki: Ventspils iecirkņa prāvests Kārlis Irbe, mācītāji Didzis Olte, Jānis Gaisiņš un vikārs Āris Kronbergs. Baptistu draudzi gājienā pārstāvēja bīskaps emeritus Pēteris Sproģis, mācītāji Laimnesis Pauliņš un Arnis Ašmis, bet katoļu draudzi prāvests Juris Krisūns, katehēts un lektors Raimonds Garais un draudzes pārstāvis Jānis Bumbieris. Pasākuma noslēgumā pie Nikolaja luterāņu baznīcas mācītājs, prāvests Kārlis Irbe norādīja uz augšāmcelšanās cerību, jo “starp visiem kapiem, kas izkaisīti uz mūsu planētas, ir viens kaps, kurš Lieldienu rītā bija tukšs - kaps, kurā Dieva Dēls, cilvēks Jēzus Kristus, ir uzvarējis nāvi ar savu nāvi. (…) kaps no kura Lieldienu rītā iznāca pati Dzīvība,” un pateicās visiem par dalību un aicināja klātesošos garīdzniekus dot ventspilniekiem un pilsētai kopīgu svētību. Pēc tās izskanēšanas Krusta ceļa dalībniekus uzrunāja prāvests Juris Krisūns, izceļot šī notikuma vēsturisko nozīmi. Organizatori cer, ka šis gājiens ir atdzīvinājis skaistu tradīciju, kas turpināsies arī nākamajos gados, aicinot ventspilniekus, kopīgi ejot, pārdomāt Jēzus Kristus Krusta ceļu, lūgties un tā kļūt saliedētākiem, līdzjūtīgākiem un viens otru atbalstošākiem. G. M. Heidemanis Foto: A. Buršs-Dalderis 






 Vairāk foto skatīt šeit.
|