Vēsturiskās saknes: Māras zeme un Aglona Latvijas saikne ar Jaunavu Mariju nav nekas jauns; tā meklējama vairāk nekā 800 gadu senā pagātnē. Jau 1215. gadā pāvests Inocents III, atbildot uz Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta lūgumu, veltīja Livoniju (mūsdienu Latviju un Igauniju) Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Kopš šī laika teritorija ir pazīstama kā Terra Mariana jeb Māras zeme. Aglona par šī kulta centru kļuva 18. gs. sākumā. Pirmās ziņas par koka baznīcu Aglonā datētas ar 1700. gadu, bet jau kopš 1718. gada vēstures avoti piemin Aglonas brīnumdarītāju Dievmātes svētgleznu. Šī glezna ir Traķu Dievmātes attēla kopija, taču caur to Aglonā piedzīvoti neskaitāmi brīnumi. Kā liecība tam kalpo ap 300 “votu” apkārt gleznai, ko cilvēki atstājuši pēc viņu uzklausītajām lūgšanām kā pateicības zīmi. Kāpēc tieši 15. maijs? Daudziem rodas jautājums – kāpēc bija nepieciešami jauni svētki, ja jau 15. augustā tūkstošiem cilvēku pulcējas Aglonā uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem? Atbilde slēpjas svētku mērogā un fokusā: Universālie pret lokālajiem svētkiem: 15. augusts ir visas pasaules katoliskās Baznīcas svētki. Turpretī 15. maija svinības ir unikālas tieši Latvijai – tie ir mūsu vietējie “vārda svētki” Aglonas Dievmātei kā Latvijas galvenajai aizbildnei. Aizbildniecības aspekts: Šajā dienā uzsvars tiek likts nevis uz Marijas dogmatisko statusu, bet gan viņas Mātes lomu kā mūsu tautas un valsts miera sargātājai. Sagatavošanās posms: 15. maijs kalpo kā simbolisks atskaites punkts, lai sāktu gatavoties augusta svētceļojumiem.
Pirmās svinības 2024. gadā 2024. gada 15. maijā Aglonas bazilikā notika svinīgais dievkalpojums, kas iezīmēja šīs jaunās tradīcijas sākumu. Baznīcas vadītāji uzsvēra, ka šajā nemierīgajā laikā, kad pasaule saskaras ar kariem un nedrošību, ir svarīgi meklēt garīgu aizsardzību. Lūgšanas tika veltītas ne tikai Latvijas labklājībai, bet arī mieram Ukrainā un visā pasaulē. Kā norādījis emeritētais Jelgavas bīskaps Edvards Pavlovskis, Aglona latviešiem ir tā “lūgšanu vieta”, par kuru lasām Apustuļu darbos – vieta, kur mēs jūtamies īpaši uzklausīti. Svinību mērķis ir nolikt savas bažas uzticēt Dievmātei, atceroties psalma vārdus: “Ja Dievs nesargā māju, tad par velti ir nomodā sargs.” (Ps 127) Simbolisms un nozīme sabiedrībai Aglonas Dievmātes svētki 15. maijā ir aicinājums visiem labas gribas cilvēkiem, ne tikai praktizējošiem katoļiem, aizdomāties par vērtībām, kas mūs vieno. Tas ir atgādinājums par mūsu kultūrvēsturisko mantojumu un garīgajām saknēm, kas palīdzējušas tautai izdzīvot smagākos vēstures posmus. Marijas godināšana pasaulē: līdzīgas tradīcijas citviet Jaunā tradīcija Latvijā nav unikāls izņēmums, bet pievienošanās globālai praksei Baznīcā, kur katra tauta godina savā nacionālajā svētvietā tās specifisko Dievmātes tēlu kā valsts identitātes sastāvdaļu. Līdzīgi kā Aglonā 15. maijā, arī citās valstīs svin nacionālās debesu aizbildnes dienas, kas bieži vien ir kļuvušas par visas tautas svētkiem. Lietuva – Šiluva un Rītausmas vārti. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem ir cieša saikne ar Jaunavu Mariju. Īpaši tiek izcelta Šiluva, kur 1608. gadā notika viena no pirmajām Marijas parādīšanās reizēm Eiropā. Viņu liturģiskajā kalendārā septembra sākums (Šiluvines) ir liels nacionāls notikums. Tāpat Viļņā tiek svinēti Rītausmas vārtu (Aušros Vartai) Dievmātes, Žēlsirdības Mātes, svētki novembrī, kas pulcē ticīgos no visas Baltijas. Polija – Čenstohovas Dievmāte. Polijā 26. augusts ir Čenstohovas Dievmātes (Melnās Madonnas) svētki. Jasna Guras klosteris Polijai nozīmē to pašu, ko Aglona Latvijai, taču poļiem šis tēls ir vēl ciešāk saistīts ar nacionālo pretošanos un brīvības cīņām. Melnā Madonna oficiāli tiek saukta par “Polijas Karalieni”. Meksika – Gvadelupas Dievmāte. Viens no slavenākajiem piemēriem pasaulē ir 12. decembris, kad Meksika svin Gvadelupas Dievmātes svētkus. Viņa tiek uzskatīta par visas Amerikas aizbildni. Šie svētki ir tik nozīmīgi, ka tajos saplūst reliģiskie rituāli ar tautas tradīcijām, kļūstot par Meksikas valstiskuma simbolu. Austrija – Mariacelle (Mariazell). Austrijā un daļā Centrāleiropas galvenā svētvieta ir Mariacelle. 8. septembrī tur notiek vērienīgas svinības par godu “Lielajai Austrijas Mātei”. Šī vieta gadsimtiem ir kalpojusi kā garīgais tilts starp dažādām Centrāleiropas tautām. Vācija (Bavārija) – Altetingas Dievmāte. Bavārijas reģionā īpaši godā Altetingas (Altötting) Dievmāti. Bavārijas hercogi savas sirdis pēc nāves bieži vien vēlējās apbedīt tieši šīs svētvietas kapelā, simbolizējot visas zemes uzticību Marijai.
Šie piemēri rāda, ka lokālie svētki palīdz ticīgajiem sajust Dieva tuvumu caur savu kultūru, valodu un vēsturi. Tas padara universālo ticību par personisku un nacionāli nozīmīgu pieredzi. Vairāk nekā tikai svētki Ieviešot šos svētkus, Romas katoļu Baznīca Latvijā ir nostiprinājusi Aglonas Dievmātes statusu kā valsts garīgo simbolu. Turpmāk katru gadu 15. maijā mēs tiksim aicināti apstāties ikdienas skrējienā, lai pateiktos par to, kas mums dots, un lūgtu svētību rītdienai. Tas ir laiks, kad “Māras zemes” tauta var sanākt kopā, lai savā lūgšanu vietā Aglonā atrastu mieru un spēku. "Nāc", Nr.149
Foto: Jānis Pāvils II pie Aglonas Dievmātes svētbildes Aglonas Dievmātes svētbilde bez rizas
 Aglonas Dievmātes svētbilde ar rizu
 | 
