1981. gada maijā starptautisko sociāli politisko situāciju raksturoja atjaunota spriedze starp Austrumiem un Rietumiem. Padomju Savienības iebrukums Afganistānā bija pastiprinājis Aukstā kara atmosfēru, savukārt Austrumeiropā pieauga satraukums par neatkarīgās arodbiedrības “Solidaritāte” rašanos Polijā. Itālijā sabiedrību satricināja terorisma un ekstrēmistiskas politiskās vardarbības gadi, kas pazīstami kā “Svina gadi” (Anni di Piombo). Trešdien, 1981. gada 13. maijā, Svētā Pētera laukums bija pilns ar svētceļniekiem, kas bija sapulcējušies uz iknedēļas vispārējo audienci. Pāvests Jānis Pāvils II sveica ticīgos no baltā džipa, kuru tradicionāli izmantoja, lai apbrauktu laukumu, kad no tuva attāluma tika raidīti šāvieni. Pāvests tika smagi ievainots un nekavējoties nogādāts Romas Džemelli slimnīcā. Starp tiem, kas tiešraidē ziņoja par notikumu, bija Vatikāna Radio žurnālists Benedeto Nardāči, kura balss atspoguļoja apjukumu un klusumu, kas sekoja uzbrukumam. Vērojot pūli laukumā, viņš aprakstīja cilvēkus, kuri klusējot stāvēja un gaidīja ziņas, kamēr bīskapi un garīdznieki aicināja ticīgos lūgties par pāvesta izveseļošanos. Vēlāk Svētā Krēsla Preses biroja izplatītajā paziņojumā tika apstiprināts, ka pāvests ir sašauts vēdera rajonā un viņam Džemelli slimnīcā tiek veikta operācija. Paziņojumā bija piebilsts, ka, lai gan viņa stāvoklis ir smags, pastāv “pamatotas cerības uz izveseļošanos”. Četras dienas vēlāk, Regina Caeli vēstījuma no slimnīcas laikā, Jānis Pāvils II uzrunāja ticīgos un publiski pauda piedošanu Mehmetam Ali Ağdžam, vīrietim, kurš bija atbildīgs par uzbrukumu. Viņš apliecināja, ka lūdzas par uzbrucēju, un vēlreiz uzticēja sevi Jaunavai Marijai ar vārdiem: “Totus tuus ego sum” (“Es esmu pilnībā tavs”). Ciešanas, ko pārveido mīlestība Turpmākajos gados 1981. gada 13. maija notikumi cieši saistījās ar pāvesta īpašo godbijību pret Fatimas Dievmāti. Jānis Pāvils II vairākkārt pauda pārliecību, ka viņa dzīvība tika pasargāta ar viņas aizbildniecību. Jāņa Pāvila II bēru mises laikā 2005. gada 8. aprīlī kardināls Jozefs Racingers pārdomāja nu jau aizgājušā pāvesta ciešanu un ticības liecību. Atsaucoties uz fragmentiem no Jāņa Pāvila II pēdējās grāmatas " Atmiņa un identitāte", viņš runāja par ciešanām, kas pārveidotas caur mīlestību un vienotas ar Kristus noslēpumu. Arī pāvests Francisks atcerējās uzbrukumu 2021. gada 12. maija vispārējās audiences laikā, dienu pirms gadadienas. Atsaucoties uz saikni starp uzbrukuma datumu un Fatimas Dievmātes liturģisko piemiņas dienu, viņš sacīja, ka šis notikums atgādina cilvēcei: “Mūsu dzīve un pasaules vēsture ir Dieva rokās.” Svētā Jāņa Pāvila II piemiņa joprojām atbalsojas Baznīcas dzīvē. 2025. gada 11. maijā, neilgi pēc ievēlēšanas Pētera amatā, pāvests Leons XIV uzrunāja jauniešus Regina Caeli lūgšanas laikā, atkārtojot vārdus, kas ir cieši saistīti ar pāvesta Vojtilas pontifikātu: "Nebaidieties! Pieņemiet Baznīcas un Kristus Kunga aicinājumu!" Nedēļu vēlāk, 2025. gada 18. maijā, Karola Vojtilas dzimšanas dienas gadadienā, pāvests Leons XIV vadīja Svēto Misi, kas iezīmēja viņa Pētera kalpojuma sākumu. Vaticannews.va | 
