„Mums ir nepieciešama nobriedusi, apzināta un pārliecināta ticība,” sacīja bīskaps Hosē Trinidads Zapata Ortiss, kurš kalpo Papantla diecēzē. Viņš pauda nožēlu, ka "diemžēl daudzi mūsu draudzes locekļi, kas ir kristīti, nedzīvo savu ticību ortodoksālā veidā" un galu galā meklē "risinājumu savām grūtībām citās jomās". „Lai gan risinājums ir atrodams viņu pašu Baznīcā — pastorālajā aprūpē un sakramentu dzīvē —, viņi meklē palīdzību citur,” viņš sacīja. Tā cilvēki nonāk spiritisma praksēs, sātaniskos rituālos vai pie tā sauktās Santa Muerte (Svētās Nāves) kulta. Bīskaps skaidroja, ka šādā veidā daudzi cilvēki vēlāk sastopas ar dažādām garīgām grūtībām. Tas, viņaprāt, liecina par ticības trūkumu, jo „kad cilvēks pilnībā uzticas Kungam, viņš zina, ka dzīvē būs grūtības un problēmas, taču Dievs tās pieļauj, lai panāktu lielāku labumu un vadītu cilvēku pa pareizo ceļu”. „Kristīgā dzīve nav uzvaras gājiens bez sāpēm un problēmām. Kristietis pieņem ciešanas kā daļu no ceļa, sekojot Kungam,” viņš paskaidroja. Jauns pastorālais kalpojums garīgo ciešanu risināšanai Meksikas bīskapi šo jauno pastorālo kalpojumu izveidoja savā ģenerālajā asamblejā 2025. gada novembrī, un par tā vadītāju tika iecelts Zapata. Bīskaps skaidroja, ka šis lēmums pieņemts, ņemot vērā „pieaugošo nepieciešamību palīdzēt cilvēkiem, kuri cieš garīgas, morālas un fiziskas ciešanas, kurām var būt ļauna izcelsme”. Tādēļ tika uzskatīts par nepieciešamu oficiāli atbalstīt eksorcistus, kuri jau iepriekš apguva īpašus apmācību kursus, kā arī veicināt vienotību un sadarbību šajā jomā visas valsts mērogā. Tomēr viņš uzsvēra, ka Mierinājuma pastorālās aprūpes un Eksorcisma kalpošanas darbība neaprobežosies tikai ar eksorcismu. Tās mērķis ir plašāka „mierinājuma pastorālā kalpošana”, jo cilvēkiem bieži vien visvairāk nepieciešams, lai viņus uzklausa, sniedz garīgu vadību un aizlūdz par viņiem. „Tādā veidā viņi var turpināt savu ticības ceļu un sekot Kungam,” viņš sacīja. Zapata norādīja, ka visiem priesteriem kā savu draudžu ganiem ir jāuzklausa ticīgie, lai saprastu, kādas ciešanas un grūtības viņi piedzīvo. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt priesteriem nopietnu un padziļinātu izglītību teoloģijā, garīgumā, morālē un pastorālajā praksē, lai viņi spētu kompetenti palīdzēt cilvēkiem šādos jautājumos. Sātana parastā darbība Lai gan Meksikas prelāts uzsvēra, ka ir jārisina problēmas, kas saistītas ar sātana “ārkārtējo darbību”, piemēram, dēmonisku apsēstību, viņš atzīmēja, ka “tieši ar savu parasto darbību sātans pasaulē rada tik daudz ļaunuma”. Tieši “kārdinājuma dēļ daudzi no mums krīt”. Tieši tā sātans “rada pasaulē vissliktāko ļaunumu, un nevis [ar] apsēstību”, kas notiek vienā gadījumā no miljona. Zapata arī aicināja nepārspīlēt velna varu mūsu dzīvē: “To nevajadzētu ne noliegt, ne redzēt visur”, jo mums ir arī “jāuzņemas sava atbildība”. “Velns nevar darīt to, ko Dievs viņam neļauj darīt, un to, ko mēs viņam neļaujam darīt,” viņš teica. "Tādējādi, ja viņš mums nodara postu, tas ir tāpēc, ka mēs vispirms viņam to ļāvām. Mēs sekojam viņa ceļam un ielaižam viņu savā dzīvē." Formācija, ko Baznīca vēlas veicināt Meksikā Paturot prātā šos izaicinājumus, nesen izveidotā Mierinājuma pastorālās aprūpes un Eksorcisma kalpošanas mērķis ir “veidot un vadīt visus mūsu priesterus, lai viņi varētu atpazīt dievišķo darbību, sātana darbību un cilvēka darbību un zinātu, kā to atšķirt”, vienlaikus nodrošinot, ka viņi ir sagatavoti “pievērsties īpašiem sātana ārkārtas darbības gadījumiem”. Šajā nolūkā jau tiek organizēti garīgie vingrinājumi un apmācību kursi priesteriem. Šā gada jūlijā plānotas jaunas mācības, kurās piedalīsies arī laju speciālisti, tostarp ārsti un psihologi, kas iesaistās šajā pastorālajā darbā. Izklāstot eksorcista priesterim nepieciešamās īpašības, Zapata atzīmēja: “Mums vienkārši ir nepieciešams priesteris, kas stingri balstās Baznīcas mācībā, labs priesteris, kopumā runājot.” “Šeit nav runa par harizmas esamību; tas ir jautājums par bīskapa izdotu mandātu priesterim, kuram, viņaprāt, piemīt šim nolūkam nepieciešamās īpašības,” viņš norādīja; līdz ar to katram prelātam “ir jāizvērtē sava priestera īpašības”. Tomēr viņš uzsvēra, ka par svarīgu tiek uzskatīts, “lai viņš būtu Euharistijas priesteris, Marijas priesteris, priesteris, kuram sagādā prieku rūpēties par tiem, kam tas nepieciešams, īpaši par slimajiem”. Tādējādi viņš rezumēja “priesteri, kurš ir, teiksim tā, taisnīgs, atklāts un godīgs”. Ewtnnews.com
Foto: Unsplash.com/@trnavskauni | 
