Vēsturiski šajā apkārtnē augusta sākumā tika svinēti Kanepenes svētki. Tad notika lieli tirgi, kur tirgoja kaņepāju izstrādājumus (virves, eļļu u.c.), jo augusta sākums bija laiks, kad kaņepes jau bija paaugušās. Paša dievnama vēsture ir neparasta. Pēc pirmās koka baznīcas pašreizējā tapusi 1692. gadā. Zemi baznīcas celtniecībai no saviem īpašumiem dāvājis V. F. fon Bergs-Karmels, bet viens no lielākajiem ziedotājiem bija holandiešu tirgotājs Franss van Dolre. Viņš pusi no saviem līdzekļiem ziedoja Jelgavas jezuītiem, kas apkalpoja Skaistkalni, aktīvi darbojoties līdz 18. gs. beigām. Vēlāk – 20. gs. sākumā šeit atradās kapucīnu klosteris. Dievnama sānu jomā 1742. gadā izveidoja altāri, kurā atrodas Dievmātes pasludināšanas svētbilde, kurā raugoties nākas atcerēties, ka lūgšana par Latvijas tautu un cilvēkiem Skaistkalnē jau skanējusi izsenis. Skaistkalnes Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde gadsimtiem ilgi tiek godināta kā īpaša aizbildnes un palīdzības zīme, pie kuras lūgties dodas svētceļnieki gan no Latvijas, gan kaimiņvalstīm. Pasludināšanas svētglezna saistīta ar Jēzus Sadraudzības biedru kalpošanas sākumiem Skaistkalnē. Netrūkst liecību, cik daudz dažādu žēlastību cilvēki saņēmuši pie šīs svētbildes – gan dziedināšanu, gan mierinājumu, gan palīdzību grūtībās, arī izlīgumu ģimenēs. Tieši tāpēc tautā tā ieguvusi nosaukumu “Brīnumdarītāja”. Pēc Otrā pasaules kara svētvieta netika atjaunota sākotnējā krāšņumā, gandrīz 80 gadus dievnama fasāde “kaunējās” ar vienu pustorni divu staltu torņu smaiļu vietā, tomēr tautas ticība un svētceļojumu tradīcija saglabājās. Tagad atjaunota iespēja uzkāpt torņos, paraudzīties no apakšējās galerijas uz Leišmales zaļo panorāmu un atzīt, ka Skaistkalne arī šodien simbolizē mieru, izlīgumu un cerību. Skaistkalnes Dievmātes Brīnumdarītājas svētgleznu draudze īpaši sargājusi vienmēr, tā vairākkārt tikusi atjaunota. Agrāk gleznai bija zelta riza (metāla ietērps) un kronis, taču pēc kariem un baznīcas izlaupīšanām daudzas oriģinālās rotas tika zaudētas. 2023. gadā svētbilde atkal no jauna tika ietērpta zelta rizā un notika Dievmātes Brīnumdarītājas atkalkronēšana. Saules pielietā pakalnā Skaistkalnē, Svētās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētnīcā, neviens nenonāk tāpat vien, jo šeit, līdzīgi kā Aglonā, braucam un nākam satikt Dievmāti. Dievmāte māca mums nesūkstēties, kad liekas, ka ir grūti. Sūkstēšanos dzirdam tik daudz un tik bieži – kāds aprunā, skauž vai noniecina. Bet sūkstēšanās jau tikai tāda uzmanības pievēršana vien ir, kad citi līdzekļi nestrādā, kad dvēselē esam nebalti, kad Dieva balsi negribam sadzirdēt sevī, turam ļaunu dvēselē un nepaskatāmies paši uz sevi spogulī. Skaistkalnē šis “spogulis” ir Brīnumdarītājas Pasludināšanas Dievmātes altāris. Tur, kā parasti, rodamas īstenās atbildes. Dievmāte māca kļūt labākiem. Nesūkstēties, bet pašiem kļūt aizrautīgiem kā svētnīcas pakājē plūstošajiem Mēmeles ūdeņiem, brīviem no pārmetumiem uz citiem, priecīgiem kā no tālām zemēm atlidojušiem pavasara putniem. Raudzīties sevī. Meklēt atbildes. Pateikties Dievam par katru dzīves mācību stundu un turēties cieši pie Dievmātes siltās rokas. Skaistkalnē lūdzas par visām Latvijā dzīvojošajām ģimenēm un laulātiem pāriem. Skaistkalnes svētvieta ir otra pazīstamākā Dievmātes svētvieta Latvijā aiz Aglonas bazilikas. Te nav runa par laicīgās pasaules iznīcinošo konkurenci, Dievmāte tikai priecājas, ka pie Viņas nākam arī Kuldīgā, Sarkaņos vai Bebrenē. Ar Dievmātes Brīnumdarītājas svētību ēka rotājas savā majestātiskumā, askētiskā vienkāršībā, kuras šķietami neredzamajās detaļās slēpjas netverams dziļums un īstenums. Kopā ar draudzi, talciniekiem un labdariem ir izdevies atjaunot vietu, kurā gribas pabūt ilgāk un lūgt Dievmātes Brīnumdarītājas atbalstu Latvijai un ikkatrai Latvijas ģimenei. Aizverot aiz sevis Skaistkalnes svētnīcas durvis, sirdī ielīst silts gandarījums – latviešu tauta arvien tur dzīvas patiesās vērtības – ģimeni, kopā būšanu un savstarpējo atbalstu. Lūgšanā Skaistkalnes Dievmātei Brīnumdarītājai mūsu Latvijas cilvēki lūdz palīdzību, ja dzīve metusi kādu “kūleni”. Mēs zinām, ka Dievmāte klausās un viņas atbalsts bieži nāk pat mazās, niecīgās, grūti pamanāmās lietās. Tā izpaužas viņas klātbūtne – pazemīgā vienkāršībā, kuras cilvēkā tik ļoti trūkst šodien, lai pasaulē valdītu miers, lai cilvēks pret cilvēku būtu labāks, spējot atšķirt egoistiskās vēlmes no patiesajām, Dieva mācībā balstītām vērtībām. Tāpēc nākam pie Dievmātes un lūdzam viņas padomu, kā būt labākiem. Kad esi apmaldījies, nāc, “apmet kūleni” savā garīgajā dzīvē, uzkāp Skaistajā Kalnā un Skaistkalnes Dievmāte Brīnumdarītāja tevi uzklausīs! "Nāc", Nr.150
Attēls: "Dievmātes parādīšanās Šenberges kalnā Johanam fon KarmelamBergam" L. Jansosne | 
