Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Citas sarunas/valoda
Komentāri:12Nākamie
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
valoda
02.06.2008 15:59
Šodien te izlasīju jaunu rakstu: "Ticības Mācības kongregācijas dekrēts par ordinēto sieviešu ekskomunikāciju". Kautkas man liek domāt, ka virsraksts ir latvisks, taču vismaz puse vārdu tajā nemaz nav latviski. Spriediet paši: kongregācija, dekrēts, ordinēto, ekskomunikāciju, .... Manuprāt, ja tulko, tad tulko līdz galam, nevis publicē tekstu, ko bez vārdnīcas nevar saprast. Nē, nu nojaust jau es varu, bet neesmu pārliecināts, ka pareizi. Šī arī nav pirmā reize, kad teksts piesārņots svešvārdiem.
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
02.06.2008 23:50
Uldiss, varbūt problēma nav ar rakstu, bet ar latv. val., kas ir gauži nabadzīga un kam nepieciešams atvērt logu svaigākam gaisam? Puķītes pašas sevi arī neapputekšņo.
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 10:03
kas vainas latviešu valodai? nevajag tekstā netulkotus vārdus ievazāt un viss. vai tad, piemēram, vārds "ordinācija" nav iztulkojams latviski? manuprāt, tas nozīmē "iesvētīšana". tik pat labi mēs, vārda "sieviete" vietā, varētu ratīt "womene" un tad atkal vainotu latviešu valodu nabadzībā?
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: valoda
03.06.2008 11:31
Ticības Mācības kongregācijas dekrēts par ordinēto sieviešu ekskomunikācija -
nu tad šai vietā vajadzētu rasktīt tā "Ticības Mācības apvienības, kas sastāv no mūku kopienām, kurām ir kopīgi statūti, oj, atvainojos, nolikumi/Ticības Mācības Pāvesta kūrijas jeb pāvesta varas iestāžu centrālo iestāžu kopuma (tā īsti nezinu kurš variants) lēmums, kam ir likuma spēks, par priesteru kārtā caur bīskapa roku uzlikšanu iekļauto sieviešu izslēgšanu no Baznīcas vienības.

Laikam izslēdzu visus svešvārdus, ne? Vai palika saprotamāk? Nu nez.
(pat ja gribi lietot vārdu  "iesvētītas", nevar iztikt bez paskaidrojuma - par priesteriem, pie tam iesvētīt nāk no  vārda Consecratio, ne ordinatio)
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 12:41
Jā, nu tad pāvestu sauksim par 'tēti', kardinālus par 'galvenajiem' Komūniju par kopābūšānas maizīti, Jēzu Kristu  par 'Dievs, kurš glābj Svaidītais', utt. Piekrītu Kri. Latviskosim, bet ar veselu saprātu.
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 13:29
cilvēkam no malas (arī savējiem) šāda starptautiskiem terminiem pieblīvēta runa skan auksti un tālu no kristīgās būtības. kautkā tomēr gribētos tuvāk sirdij ...
Toms Augustīns
pievienojies: 05.05.2007
Komentāri: 132
Re: valoda
03.06.2008 14:14
Uldi, vēlos Jūs brīdināt, ka ar tādu latviskošanu, kā Jūs piedāvājat, var iebraukt lielās auzās. Baznīca gadsimtu gairā ir radījusi visnotaļ sazarotu un niansētu terminoloģiju, kas, nepareizi pārtulkota, var radīt nopietnus pārpratumus.

Gan "kongregācija", gan "ordinācija", gan "ekskomunikācija" ir termini ar ļoti konkrētu nozīmi, tos nevar aizstāt ar aptuvenībām, kas pieļauj dažādas interpretācijas.
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 14:35
cilvēki jau tāpat šos terminus nepārzin
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: valoda
03.06.2008 14:49
Hm… Es skatos, kāds vēlas ieviest Baznīcas terminu pūrismu? Atsevišķās valodās tas patiešām darbojas, piemēram, ķīniešu. Bet tas nenozīmē, ka mums tas arī der. Ķīniešu cepure izskatās skaisti un cēli ķīnietim galvā, bet bezgala smieklīgi un nožēlojami, ja to sev galvā uzsprauž latvju bāleliņš. Tāpat ir arī ar tām valodām.

Bet kā joks tā ideja nemaz nav slikta. :-) Es atkārtoju – kā joks. :-)

Ja mēs visus terminus tulkojam stingri etimoloģiski, tad:

Kardināls – „eņģotājs” (cardo, -inis – eņģe), nevis „galvenais”

Bīskaps (episkopos) – „pārraugs”

Priesteris (presbyteros) – „vecākais”

Diecēze (dioikesis) – „caurmājotne” (dioikein < dia+oikein)

Mise – „(at)laidne”  (missa < mittere)

Baznīca (senkrievu „božņica”) – „Dievotne”

Tas skanētu oriģināli: „Šodien Rīgas virscaurmājotnes vecāko sapulcē Rīgas virspārraugs eņģotājs Jānis Pujats runāja par Sv. Atlaidņu svinēšanu virscaurmājotnes dievotnēs...

Domāju, ka tomēr labāk ir tā, ka ir pašlaik, vai ne? :-)
Saara
pievienojies: 29.11.2005
Komentāri: 218
Re: valoda
03.06.2008 15:00
Piekrītu, ka vienubrīd parastam lajam tā aukstā latīņu valoda var kļūt pārāk sveša un nesaprotama, kad šķiet - tur augsti kungi runā gudras runas, ak ko tad es tāds mazs...
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 15:26
tulkot vajag pēc būtības, nevis latviskot pēc datorterminu vārdnīcas parauga, tad neiznāks nekādas ķēmības. mehāniski tulkojot, ne to vien var izķēmot.  piemēram, "how are you?", var tulkot, "kā ir tu?", bet katram tulkam ir skaidrs, ka tas nozīmē "kā tev klājas?". tā, ka nenorakstīsim uzreiz latviešu valodu tāpēc vien, ka ātrumā neesam atraduši literāri pilnīgāko izteksmi. he, "literāri" jau arī nav latvisks vārds. :)
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 15:29
Smilgu J,

Cardo vai cardinis gan ir eņģe, bet pielietotā nozīme ir "galvenais", jo tā ir galvenā, pamateņģe uz kuras balstās visas durvis (t.i. kristīgās kopienas) un kas tām liek kustēties vajadzīgajā veidā, tās balsta, kā durvju vidus jeb pamateņģe. Ja jūs neizskaidrojat pielietoto nozīmi, tad ir grūti saprast, kādēļ kardināls ir eņģe. Vai es kļūdos?

Uldiss,

Varbūt latv. val. arī pienācis laiks beidzot "nokāpt no koka"?
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 15:43
domāju, ka jebkurā valodā, pirmo reizi pieminot, nāktos cilvēkiem paskaidrot, kāpēc "kardināls" ir "galvenā enģe", jo tur nav valodas problēma, bet gan runātāja domās dzīvojošā termina tēlainā uztvere. ne tāpēc katrai valodai ir "no koka jākāpj"?
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 15:52
Uldiss,

latviešu valoda nav ļoti attīstīta voda un daudzas lietas, ko viegli var pateikt spāņu, itāļu, angļu, franču vai vācu valodās, latviski nemaz tik viegli neizteiksi. Tad jau arī medicīnā būtu viss jāmaina/jālatvisko un tad ridas jautājums - kā sauksim meningītu, gripu, vīrusus, alcheimeru, poliartrītu utt? Vai nenonāksim līdz absurdam? (ai, arī šis ir svešvārds).

Latīņu valoda nav auksta, tā ir skaista un izteiksmīga, ja vien to pamācās un nebaidās atvērties kam jaunam.
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 16:01
latīņu valoda ir gan skaista, gan jauka, bet kad to iemaisa latviešu valodai pa vidu, tad gluži tik skaisti vairs neizklausās. ko no tāda kokteiļa saprot lauku onkulis, vai bērns? manuprāt, reliģijai nav jābūt tik sarežģītai, ka to nevarētu izteikt jebkuras tautas valodā. palasot rkb kanonus angļu versijā, var apjukt, cik tur sarežģīti un fiolozofiski rakstīts. tāpēc jau laikam tos neviens latviski vēl nav iztulkojis. bet, gan jau, ka ne valodas nepilnīguma dēļ. tur vienkārši ir pamatīgi sarežģīts tas, ko var pateikt vienkāršos teikumos.
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 16:10
Uldiss,

katram ir savs aicinājums. Vienkāršie ļaudis, lai lasa viņiem domāto literatūru un tādas netrūkst. Bet intelektuāli apdāvinātajiem un spējīgajiem, lai tiek viņa līmenim atbilstoša literatūra. Nedrīkst nicināt prāta ģēnijus. Prāts ir Dieva dāvana un tas jāciena ierādot viņam Dieva iecerēto vietu. Kā Akvīnas Tomam, Anzelmam un piemēram pāvestam Benediktam XVI, kurš ir lielākais mūsdienu katoļu domātājs, absolūts prāta un gara ģēnijs. Nevar celt cilvēku, nospiežot uz ceļiem.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: valoda
03.06.2008 16:14
> Sikamors

Nē, šeit Jums ir pilnīga taisnība. Es vienkārši gribēju teikt ka, ja jau konsekventi ejam līdz galam, tad, tulkojot latīnismus, hellēnismus, slāvismus u.c. aizguvumus, ir jālieto stingri etimoloģiska pieeja. Tā, piemēram, krievu valodā rīkojās ekscentriskais slavofils admirālis Šiškovs, tulkojot „antipodus” kā „protivunožnyje” un „azartspēli” kā „žreboigrije”. :-)

Latviski, piemēram, „intervāls” būtu jātulko kā "mietustarpa" (inter vallos). Bet, lai šādi iztulkotu vārdu "veterinārs", vajadzētu stingri palauzīt galvu. Senajā Romā par „veterinarius” sauca tos, kas aprūpēja armijas vezuma zirgus („veterinus”). Vārds „veterinus” pilnīgi skaidri nāk no „vetus, -eris” – vecs, tāpat kā visiem saprotamais „veteranus". Skaidrojums te var būt divējāds: vai nu „veterinus” bija veterāna zirgs, kas vecuma dēļ vairs negāja kaujā un bija piesaistīts vezumiem, vai arī tas bija noteiktu vecumu sasniedzis dzīvnieks, kas jau spēja pastiept vezumu. Bet, lai nu kā būtu, burtiski iztulkot šo vārdu būtu tā pagŗūti… :-)

Ja runājam nopietni, tad man kādreiz pa ausu galam ir gadījies dzirdēt par kādu latvieti, kuŗš 1920.-1930. gados pievērsās theravādas budismam un pārtulkoja teju vai visu budistu terminoloģiju latviski; neguvis Latvijā atsaucību, emigrēja uz Indoķīnu. Vai kāds par to nezina ko precīzāku?
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 16:23
>S.J.

Cik interesanti!!!! Jā, valodniecība ir liela lieta.
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 16:25
Latviski, piemēram, „intervāls” būtu jātulko kā "mietustarpa" (inter vallos).

vai tiešām intelektuāulis tā tulko? kāpēc lai "intervālu" netulkotu vienkārši, kā "atstarpi"? kāda nozīme ir vienlīdz svarīgi uzsvērt mietu, ja runa ir par attālumu?  vai tad tulkojot jādomā nemaz nav? jau rakstīju, ka tulkojot pēc datorterminu vārdnīcas parauga, ķēmībās vien iedzīvosimies. baznīcā, kur iet arī lauku onkuļi un bērni, plaši lieto terminus, kas prasās pēc latviska tulkojuma un nevajag te stāstīt, ka intelektuāļu pulciņā vien tie izskan. ja vēlas tulkot pēc būtības, tad to var paveikt, pat neizgudrojot nedabīgus jaunvārdus.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: valoda
03.06.2008 16:27
Pāvesta Jāņa XXIII 1962. gada 22. februāŗa enciklika „Veterum Sapientia” par latīņu valodas apguves veicināšanu: 

“(…)Latin therefore, so intimately bound up with the Church’s life, “is important not so much on cultural or literary grounds, as for religious reasons” as was pointed out by Our predecessor Pius XI who, having investigated this matter, indicated three attributes that are wonderfully consistent with the Church’s nature, namely: “in order that the Church may embrace all nations, and that it may last until the end of time, it requires a language that is universal, immutable, and non-vernacular.”

Inasmuch as it is imperative that “every Church should assemble round the Roman Church” and that the Supreme Pontiffs should have powers that are “truly episcopal, ordinary and immediate, over each and every Church and each and every Pastor, and the faithful” of every rite and people and language, it is obvious that a resource is needed for communication that is universal and impartial, especially between the Apostolic See and the Churches that pertain to the same Latin rite. Therefore, when the Roman Pontiffs wish to teach the catholic world, when the various Councils of the Roman Curia handle any business, if they draw up any decrees that concern the entire body of the faithful, they rightly make use of the Latin language, as of a maternal voice accepted by countless peoples.

The Church should make use of a language that is not only universal, but also immutable. If the Church were to hand down catholic teaching using some or many changeable and recent languages, non of which has any authority over the others, clearly it follows, considering their variety, that it couldn’t be enforced with any significant clarity to make it obvious to all, nor would there be a common and stable norm to which all other meanings would have to be subjected. Latin, in fact, is already safe from various ambiguities associated with the meaning of words arising from popular usage, for it is understood to be set and unchanging, while certain new meanings of given Latin words that needed to be explained during the progressive clarification and defense of christian doctrine have long ago been set and firmly ratified.

Finally, inasmuch as the Catholic Church is founded by Christ the Lord, and it far surpasses in dignity all other human associations, it is clearly therefore fitting that she should use a non-vernacular language full of nobility and majesty.

Furthermore, Latin, a language that “can be called truly catholic” for it is consecrated by perpetual usage by the Apostolic See, mother and teacher of all Churches, can also be thought of as a “treasure of incomparable excellence” and a gate providing access to everyone to all the christian truths and to the accepted ancient interpretation of christian doctrine, and finally it is a most suitable bond that binds the Church’s present age with the past and with the future.

There can be no doubt as to the formative and educational value either of the language of the Romans or of great literature generally. It is a most effective training for the pliant minds of youth. It exercises, matures and perfects the principal faculties of mind and spirit. It sharpens the wits and gives keenness of judgment. It helps the young mind to grasp things accurately and develop a true sense of values. It is also a means for learning highly intelligent thought and speech. (…)”

***

Ja Pāvests, kuŗš sasauca Otro Vatikāna Koncilu, mums nav autoritāte, tad kas mums vispār ir autoritāte?
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 16:36
ir jau autoritāte, ir. taču, es vēl joprojām uzskatu, ka tautai vajag skaidru valodu un vismazāk jau nu filzofijas, kuras rkb kanonos, ui kā, netrūkst. gadījumos, kad cilvēks vēlas skaidru atbildi, tad no rkb puses bieži vien saņem filozofiskas pārdomas, papildinātas ar svešvārdiem. kā zināms, pat šai forumā bija raksts kurā tika norādīts uz filozofijas kaitīgumu lietu skaidrošānā, jo filozofiski pieejot var iestāstīt un pamatot jebko, kā arī, protams, var pretargumentēt, tā aizmaldoties no tīrās un vienkāršās patiesības.
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 16:41
Šķiet, - kāds te grib kašķi. Es kašķi negribu. Latviski jau ir iznākuši vairāki ļoti labi tulkojumi, piemēram Katoliskās Baznīcas katehisms, Jaunavas Marijas Rožukronis, Mane nobiscum Domine, Dei verbum un varbūt vēl citi, ko es nezinu. Un viss ir labi saprotams. Piekrītu Smilgu Jurim. Cienīsim Banīcas kultūru un tās oficiālo valodu. Ir tādi termini, ko labi saprot tikai, ja tie paliek tuvi oriģinālvalodai.
uldiss
pievienojies: 20.11.2007
Komentāri: 177
Re: valoda
03.06.2008 16:48
par kanoniem es teicu. miers. prieks bija padalīties pārdomās.
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 16:57
Tikai es pats labāk teiktu Ticības Doktrīnas kongregācija. Jo mācība un doktrīna nav gluži viens un tas pats. Doktrīna ir daudzšķautnaināka realtāte.
Saara
pievienojies: 29.11.2005
Komentāri: 218
Re: valoda
03.06.2008 17:13
Smilgu Juris, Dievs ir autoritāte:)) un paldies Viņam, Viņš ar cilvēku runā vienkāršā valodā - pat bērns un lauku onka saprot:)) a kristietība man šķiet kā reizi ir katram mazam bērnam, ne tikai augsti skolotiem teologa skolmeistariem, kas tikai latīņu terminos sarunāties māk...
Komentāri:12Nākamie
 Saraksts/Citas sarunas/valoda