Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Citas sarunas/valoda
Komentāri:Iepriekšējie12
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: valoda
03.06.2008 17:22
es tā nesaprotu - kāpēc cilvēkam, kurš lieto tādus svešvārdus kā televīzija, radio, internets, konstitūcija, prezidents utt. utt., šie ir saprotami, bet pāris tikpat precīzi svešvārdi, kurus nav iespējams nepārprotami un viennozīmīgi (un mēlei ērti) latviskot, sagādā tāds grūtības? Ja vajadzētu labot mašīnu, tad ne mirkli viņš nesāktu protestēt pret vārdiem karburators, bamperis, akumulators - es varbūt pusi no šiem vārdiem nesaprotu, bet nelielos ar to un neprasu, lai priekš manas patikas tos uztaisa latviski?
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 17:29
Bravo Kri,

ar tādu loģisko prātu kā Tev būtu jāstrādā daža laba valsts tiesneša vietā. Uzsaucu Tev hip, hip urrā.
Toms Augustīns
pievienojies: 05.05.2007
Komentāri: 132
Re: valoda
03.06.2008 18:16
Uldi, man šķiet, ka Jūs nenovērtējat ne lauku onkuļus, ne bērnus: viņiem ir gan veselais saprāts, gan atmiņa - bieži vien labāka nekā augstskolu profesoriem. :) Baznīcas terminu minimumu, kas jāzina katoļticīgajiem, viņi bez grūtībām var apgūt katehēzes ietvaros, tur augstskola nav vajadzīga.

Jūsu minētā "tauta" nav nekāds pretstats "mācītajiem". Mēs visi piederam pie ticīgās tautas un visi kādā ziņā esam mācīti - cits vairāk, cits mazāk. Būt kristietim nenozīmē būt apguvušam kādu vienkāršu un skaidru patiesību kopumu, ar ko tad visam mūžam pietiktu. Šādas vienkāršas un skaidras patiesības, protams, ir, daudzas pat intuitīvi uztveramas un saprotamas ikvienam neatkarīgi no izglītības pakāpes. Gadās arī tā, ka cilvēks, iedziļinājies dažādās sarežģītās koncepcijās, vienkāršās un skaidrās patiesības piemirst. Tas, protams, nav labi. Bet domāt, ka ar šādu patiesību kopumu ticīgajiem vai vismaz tiem, ko Jūs dēvējat par "tautu", būtu pietiekami, manuprāt, ir maldīgi. Katoļticīgā pienākums ir arī visa mūža garumā padziļināt savas zināšanas un izpratni. "Un tev būs Kungu savu Dievu mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un no *visa sava prāta,* un no visa sava spēka."

"Tautai nav vajadzīga filozofija" - nepiekrītu. Manuprāt, nav iespējama tāda katehēze, kas ticīgo neiepazīstinātu ar katoliskās filozofijas pamatiem, tos atradīsit jebkurā katehismā. Tas, cik dziļā līmenī katram ticīgajam to iespējams iepazīt, jau ir cits jautājums.
Saara
pievienojies: 29.11.2005
Komentāri: 218
Re: valoda
03.06.2008 18:17
ievēlam kri par augstāko tiesnesi. alleluja!
Saara
pievienojies: 29.11.2005
Komentāri: 218
Re: valoda
03.06.2008 18:21
kri, man personīgi patīk luterāņu variants "Dievgalds".:) euharastiju - nezinu kā pareizi valodnieciski uzrakstīt, un izrunājot mēle mežģās:)) kādus vārdus jau patiešām labāk lietot svešvārdos, bet uzskatu, ka lielu daļu tomēr var lietot latviskos. nu ko darīt?! - esmu ar izteiktām nacionālām jūtām:))
janisl
pievienojies: 07.05.2006
Komentāri: 155
Re: valoda
03.06.2008 22:04
Manuprāt valodas izjūta būtu jāattīsta jau skolā. Diemžēl visos laikos ir bijuši ļaudis, kuri, Jura Alunāna vārdiem izsakoties " tur ue, ue , th un citus maisa,/ kas vientiesīgam latvim nava minams."  Varētu pieļaut arī svešvārdu tulkošanu, piemēram "kursors"  (lat." cursor , - oris"  - "skrējējs ")  - " skrējējs," " procesors" - " virzītājs" ( lat." procedior , processum , procedī _ " virzīties" " processum esse - būt virzījušamies" ). Šādi tulkojumi jau tiek lietoti - " progress" ( lat. " progredī" - virzīties uz priekšu," progressum esse" - būt virzījušamies uz priekšu" ) - " Fortschritt" ( vācu val.) , " relatīvs" ( lat. " relatum ( re + latum) esse" - " būt atnestam atpakaļ"  ) - " otnositelnij" ( krievu val.). Jau tika norādīts, ka  Pietuka Krustiņa pieeja neder, tomēr, vai ientervāla vietā nebūtu labāk runāt par atstarpi, attālumu vai atstatumu? Un kur ir izzuduši vārdi " ikviens," " ikkatrs,"  ka tagad daudzi sākuši teikt " katrs viens? " 
Sikamors
pievienojies: 27.05.2008
Komentāri: 121
Re: valoda
03.06.2008 23:18
Vispār piekrītu janisl. Tikai visā gribētos līdzsvaru. Dažreiz valodnieki kļūst nedaudz smieklīgi ar savu pieeju. Īpaši tas sakāms tad, kad paši savā starpā ecējas un cits citu grauž nost.
Komentāri:Iepriekšējie12
 Saraksts/Citas sarunas/valoda