Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Par un ap kristietību/Svētie raksti!
Komentāri:Iepriekšējie12
Anton Pavlovič
pievienojies: 18.03.2010
Komentāri: 29
Re: Svētie raksti!
21.07.2010 16:11
Lobi posaceits <COM LIGHT

I mon tože kod sōk īt tō grūšok,vajag paļeiga i brōļus,i mōsas,i vēļ beigōs pošu mōti...
com light
pievienojies: 01.04.2010
Komentāri: 93
Re: Svētie raksti!
08.08.2010 09:41
Lk 12

1.Bet kad daudz ļaužu bija sapulcējušies, tā ka tie gandrīz viens otru samina, Viņš sāka runāt saviem mācekļiem: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība! 2.Jo nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nezināms, kas nenāks zināms. 3.Tāpēc, ko jūs esat teikuši tumsā, to runās gaismā; un ko jūs kambaros sacījāt ausī, tas tiks sludināts no jumtiem. 4.Un es jums, saviem draugiem, saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs neko nespēj darīt! 5.Bet es jums rādīšu, no kā jums jābaidās: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas iemest ellē. Tiešām, es saku jums: tā baidieties! 6.Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. 7.Bet arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi. 8.Un es jums saku: katru, kas mani atzīs cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā. 9.Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas tiks noliegts Dieva eņģeļu priekšā. 10.Un katram, kas runā pret Cilvēka Dēlu, tas tiks piedots, bet kas zaimo Svēto Garu, tam to nepiedos. 11.Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet! 12.Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā. 13.Bet kāds no ļaužu pulka sacīja Viņam: Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā! 14.Un Viņš tam sacīja: Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju? 15.Un Viņš sacīja tiem: Pielūkojiet un sargieties no katras mantkārības, jo ne no pārpilnības un tā, kas viņam ir, atkarīga viņa dzīve! 16.Bet viņš tiem teica līdzību, sacīdams: Kāda bagāta cilvēka tīrums deva bagātu ražu. 17.Un viņš sevī domāja, sacīdams: Ko lai es daru, jo man nav kur novietot savu ražu. 18.Un viņš sacīja: Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus; un tur es savākšu, kas man izaudzis un visu savu mantu. 19.Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro! 20.Bet Dievs sacīja viņam: Tu neprātīgais, šinī naktī atprasīs tavu dvēseli no tevis, bet kam paliks tas, ko tu sakrāji? 21.Tā iet tiem, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva. 22.Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Tāpēc es jums saku: nebaidieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko jūs ģērbsieties. 23.Jo dzīvība ir vērtīgāka par barību, un miesa vairāk par apģērbu! 24.Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs? 25.Bet kas no jums rūpējoties var pagarināt savu augumu par vienu olekti? 26.Ja jūs nespējat pat vismazāko, ko tad jūs raizējaties par citu? 27.Ņemiet vērā lilijas, kā tās aug! Tās nestrādā un nevērpj, bet es jums saku: pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām. 28.Bet ja Dievs tā ģērbj zāli, kas šodien tīrumā, bet rīt tiek krāsnī mesta, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie! 29.Tāpēc arī jūs nejautājiet, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, un neuztraucieties! 30.Jo to visu meklē pasaules tautas. Bet jūsu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag. 31.Labāk cenšaties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un viss tas tiks jums piedots klāt. 32.Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums valstību! 33.Pārdodiet savu mantu un dodiet nabagiem dāvanas! Gādājiet sev somas, kas nenoveco, un neizsīkstošu mantu debesīs, kur zagļi netuvojas un kodes nebojā! 34.Jo kur jūsu manta, tur arī jūsu sirdis. 35.Jūsu gurni lai ir apjozti un degoša lāpa jūsu rokās! 36.Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūlīt atvērtu viņam, kad tas nāks un klaudzinās! 37.Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā. Patiesi es jums saku, ka viņš apjozies nosēdinās tos, un, tos apstaigādams, viņiem kalpos. 38.Un ja viņš nāktu otrā nakts maiņā, un ja viņš nāktu trešajā sardzes maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi! 39.Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neatļautu tam ielauzties savā namā. 40.Tā arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat. 41.Bet Pēteris sacīja Viņam: Kungs, vai tu šo līdzību saki mums vai visiem? 42.Un Kungs sacīja: Kā tev šķiet, kas ir tas uzticīgais un saprātīgais nama turētājs, ko Kungs iecēlis savai saimei, lai viņš tai dotu laikā kviešu mēru? 43.Svētīgs tas kalps, ko kungs atnācis atradīs tā darām. 44.Patiesi es jums saku: viņš iecels to pār visiem saviem īpašumiem. 45.Bet ja šis kalps, savā sirdī sacīdams: Mans kungs kavējas nākt, sāks sist kalpus un kalpones un ēdīs, un dzers, un piedzersies, 46.Tad tā kalpa kungs nāks tanī dienā, kad tas negaida, un stundā, kuru tas nezina, un atdalīs viņu, un dos tam tā daļu ar neticīgajiem. 47.Bet šis kalps, kas zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nepildīs viņa prātu, saņems daudz sitienu. 48.Bet kas nezinādams dara to, kas sodāms, tas saņems maz sitienu. Bet no katra, kam daudz dots, daudz arī prasīs; un kam daudz uzticēts, no tā daudz atprasīs. 49.Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās ir, lai tā iedegtos. 50.Bet man jākristās kristībā: un kā es ilgojos, kamēr tas notiks! 51.Jūs domājat, ka es esmu nācis mieru nest virs zemes? Es jums saku nē, bet šķelšanos! 52.Jo no šī laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim. 53.Sašķelsies tēvs pret dēlu un dēls pret savu tēvu, māte pret meitu un meita pret māti. Vīramāte pret savu vedeklu un vedekla pret savu vīramāti. 54.Bet ļaudīm Viņš sacīja: Kad jūs redzat rietumos paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus; un tā arī notiek. 55.Un kad pūš dienvidu vējš, jūs sakāt: būs karstums; un tā notiek. 56.Jūs, liekuļi, par debess un zemes izskatu jūs protat spriest, bet kāpēc jūs nespriežat par šo laikmetu? 57.Un kāpēc jūs nespriežat paši no sevis, kas taisnīgi? 58.Bet ja tu ej ar savu pretinieku pie priekšnieka, pūlies jau ceļā no tā atbrīvoties, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša un tiesnesis nenodotu tevi tiesas izpildītājam, un tiesas izpildītājs neiemestu tevi cietumā! 59.Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo grasi.
MZGD
pievienojies: 04.08.2010
Komentāri: 14
Re: Svētie raksti!
08.08.2010 10:44
Mēs slavējam Kungu, kas deva mums saprātu,

Kungs vienmēr būs mūsu acu priekšā;. 

Tāpēc mūsu sirds priecājas

un mūsu dvēsele gavilē... 

Tu darīsi man zināmus dzīvības ceļus,

prieka pārpilnību Tava vaiga priekšā

līksmību pie Tavas labās rokas uz mūžiem  
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
Re: Svētie raksti!
13.08.2010 00:26
no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 19, 3-12)

Tajā laikā pie Jēzus piegāja farizeji un, gribēdami Viņu pārbaudīt, jautāja: “Vai cilvēkam ir atļauts kāda iemesla dēļ atstāt savu sievu?”
Viņš atbildot sacīja: “Vai neesat lasījuši, ka Radītājs jau no sākuma viņus radīja vīrieti un sievieti un sacīja: “Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa”? Un tā viņi vairs nav divi, bet viena miesa. Tāpēc, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!” Bet viņi atbildēja: “Kāpēc tad Mozus lika dot šķiršanās rakstu un atstāt?”
Viņš sacīja: “Jūsu cietsirdības dēļ Mozus jums atļāva atstāt savas sievas. Bet no sākuma tas tā nebija. Bet es jums saku: kas savu sievu atstāj, ja ne laulības pārkāpšanas dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību.”
Viņa mācekļi sacīja Viņam: “Ja tā tas ir cilvēkam ar sievu, tad labāk neprecēties.” Viņš tiem sacīja: “Ne visi saprot šo vārdu, bet tikai tie, kam ir dots. Ir nelaulājamie, kas tādi dzimuši no mātes miesām, un ir nelaulājamie, kurus par tādiem padarījuši cilvēki, un ir nelaulājamie, kuri no laulības dzīves ir paši atteikušies Debesu valstības dēļ. Kas spēj to saprast, lai saprot! Šie raksti ir  katoļu pr.tulkoti un paskat.kā sv.grāmatā Bībelē teikts! no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 19, 3-12)

Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
Re: Svētie raksti!
13.08.2010 00:37
2.Kor.5:1-21.

2.Kor.5:1-21 „Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. Šeit mēs nopūšamies, ilgodamies būt ietērptiem savā mājoklī, kas ir no debesīm, tiešām, ja būsim ietērpti, tad nebūsim kaili. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība. Bet Dievs ir tas, kas mūs tam sagatavojis, Viņš arī mums devis Garu par ķīlu. Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga. Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās pie sava Kunga. Tāpēc, vai pie Tā Kunga mājās būdami vai vēl svešumā, mēs cenšamies, lai būtu Viņam patīkami. Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis - vai labu vai ļaunu. Tad nu pazīdami bijību Tā Kunga priekšā, mēs pārliecinām cilvēkus, bet Dievam esam pazīstami; es ceru, ka arī jūsu sirdsapziņā esam pazīstami. Mēs jums sevi atkal neieteicam, bet jums dodam pamatu ar mums lepoties, lai varat nostāties pret tiem, kas lielās ar ārišķīgo un ne ar to, kas sirdī. Ja aizrāvāmies līdz neprātam, tas notika Dievam par godu; ja esam apdomīgi, jums par labu. Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Un Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts. Tad no šī brīža mēs neviena nepazīstam pēc miesas; un, ja arī mēs Kristu esam pazinuši pēc miesas, tomēr tagad vairs nepazīstam. Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. Bet tas viss nāk no Dieva, kas mūs ir salīdzinājis ar Sevi caur Kristu un mums devis salīdzināšanas kalpošanu. Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.  Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu! To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.

Šodien daudzās seno laiku pilīs ir izveidoti muzeji un pa nelielu samaksu ikviens var izstaigāt pils zāles, aplūkot iekārtojumu un iztēloties, kā cilvēki tur savulaik dzīvojuši. Kādreiz vienkāršie ļaudis pat sapņot nevarēja, ka drīkstētu tur tikt iekšā. Šīs greznās celtnes viņi varēja aplūkot tikai no ārpuses un pa gabalu, arī tad, ja tas bija iespējams un viņus laida tuvumā.

Telts ir pagaidu dzīvojamais miteklis. Tā ir daudz vienkāršāka, nekā akmens vai koka celtne, bet toties tā ir mobila. Atkarībā no vajadzības, to var nojaukt un uzcelt atkal citā vietā.

Mēs visi kaut kad esam cēluši teltis. Tur ir viens vai vairāki atbalsta mieti, kuriem tiek pārvilkts un nospriegots audums. Uzcelta telts izskatās kā neliela mājiņa.

Kādreiz teltis šuva no ādām. Un tas apustuļa Pāvila vārdos izskanēja kā savdabīgs attēlojums cilvēka laicīgajai dzīvei. Telts ir kā cilvēka pagaidu miesīgais mājoklis. Kas atliek no cilvēka tad, kad Dievs viņam atņem savu garu? Pīšļi un putekļi. Mirstīgās atliekas. „No zemes tu esi ņemts, par zemi tev jāpaliek.” 
Līdzīgi kā teltij, kurai izrauts noturētāja balsts, ir cilvēks, kad Dievs atņem viņam savu Garu.

 

Šīsdienas Dieva Vārdā, nodaļas sākumā Pāvils runā par laicīgo mājokli un debesu mājokli.
Mēs zinām: kad mūsu laicīgais telts mājoklis būs nojaukts, tad mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti.”

Šī mājokļa maiņa skars ikvienu cilvēku. Ikvienam būs jānomirst un savs miesīgais ķermenis jāatstāj.

Apustulis mūs šeit mierina, sakot, ka Dieva nodoms nav mūs iznīcināt, vai ko atņemt, bet gan dāvāt ko daudz labāku un vērtīgāku. Viņš raksta: „mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs.”

Tomēr nav tik vienkārši, ka cilvēks nomirstot dabiski pāriet labākā pasaulē. Mūžība var būt dažāda un tā ir saistīta ar to, kā šajā pasaulē ir dzīvots. (Mt.25:41; 2.Pēt.3:7) Sv. Raksti brīdina, ja ir iets bezdievības un grēka ceļš, tad pēc nāves šo ceļu vairs mainīt nevar un tas cilvēku aizved pilnīgā atšķirtībā no Dieva.
Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus (Gal.6:7). 
Nevar taču gaidīt, lai no iesētiem dadžiem izaugtu vārpas un vēl pilnas ar graudiem!

Pēc grēkā krišanas cilvēks ir ienaidā ar Dievu. Kad Dievs ar bauslību apsūdz un aizrāda uz grēkiem, tad cilvēks kļūst dusmīgs un grib labāk Dievu pašu apsūdzēt, vai slēpties no Viņa, vai kurnēt: kādēļ gan tik daudz no viņa tiek prasīts? Kādēļ Dievs grib neiespējamo? Kādēļ Viņš nedara brīnumu, lai mēs spētu Viņa prasības viegli piepildīt?

Dusmas un naids nav vienīgā problēma. Pretpols mīlestībai drīzāk ir nevis dusmas, bet vienaldzība. Tieši tas visvairāk raksturo šodienas cilvēkus. Šodienas cilvēki nav pret Dievu, viņi neienīst Dievu. Viņiem ir pilnīgi vienalga, vai Dievs ir, vai nav un kāda ir viņu atbildība Dieva priekšā.

Vienaldzība var būt pat lielāka problēma nekā dusmas vai naids. Apustulis Pāvils kādreiz bija dedzīgs kristietības vajātājs, jo uzskatīja to par Dievu zaimojošu sektu. Bet ceļā uz Damasku Dievs viņu pārsteidza un pārliecināja par pretējo (Apd.9.nod.). Un tad Pāvils ar tik pat lielu dedzību sāka sludināt Evaņģēliju par Kristu. Maldīgo var pārliecināt un atgriezt, bet ko lai dara ar remdeno? 
Ko lai dara ar to, kurš nav ne auksts, ne karsts (Atkl.3:16)?

„Ļaujieties salīdzināties ar Dievu! Izlīgstiet ar Dievu!” Salīdzināšanās nozīmē izlīgšanu. Salīdzināšanas amats, jeb salīdzinātājs ir tas, kurš nāk starp divām konfliktējošām pusēm un palīdz tām pieņemt vienai otru.

Salīdzinātājs ir kā tilta būvētājs. Tie, kas kādreiz bija svešinieki, tad kļūst par pazīstamiem un draugiem. Cilvēku savstarpējās attiecībās dažreiz ir tā, ka iepazīšanās var novest pie labas un uzticamas draudzības.
Ja tie ir puisis un meitene, tad iepazīšanās var novest ne tikai pie draudzības, bet arī pie mīlestības un laulībām.

 

Vīra un sievas attiecības kā līdzību izmantoja jau Vecā Derība, lai aprakstītu Dieva attiecības ar savu tautu. Bieži tur ieskanējās rūgtums par neuzticību un tautas aizraušanos ar svešiem dieviem, bet daudz vairāk izskanēja prieks un vēsts par Dieva uzticīgo mīlestību.

Reiz Jānim Kristītājam jautāja, vai viņš neesot Kristus. Uz to Jānis atbildēja, ka viņš tas neesot. Un tālāk viņš sacīja: „Kam pieder līgava, tas ir līgavainis; bet līgavaiņa draugs, .. priecājas par līgavaiņa balsi.” (Jņ 3:29)

Jāņa atklāsmes grāmata arī simbolos to attēlo, ka Jēzus ir līgavainis, bet draudze ir Viņa līgava (Atkl.19:7)

Vīra un sievas laulības ir līdzība ko izmanto arī luterāņi, lai skaidrotu taisnošanas mācību.

Ja bagāts jauneklis apprec nabadzīgu meiteni, tad viņa vairs nav nabadzīga, jo vīrs nomaksā visus parādus un vīra īpašumi kļūst arī par jaunās sievas īpašumiem.

Kad bagāts princis apprec pelnrušķīti, tad viņa vairs nav nabaga, noskrandusi un netīra. Viņa tiek tērpta godā un tiek vesta ķēniņa pilī, kas turpmāk kļūst par viņas mājām.

Dievs Kristu, kurš grēku nepazina , mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs kļūtu par Dieva taisnību. 
Caur Sv.Kristības sakramentu un ticību mēs piederam Jēzum Kristum.
Viņa asinis šķīstī mūs no visiem grēkiem” (1.Jņ.1:7).
Viņš ņem uz sevis mūsu grēkus un mirst par tiem pie krusta.
Bet mums viņš dod savu taisnību un svētumu.
Tā, ka mēs neesam vairs grēcinieki, bet mēs esam labi un svēti. 
Ne savu nopelnu dēļ, bet tādēļ, ka mums pieder Kristus taisnība,.

Tā ir brīnišķīgā apmaiņa – Kristus paņem mūsu grēkus, bet mēs - Viņa taisnību.

Iemesls, kādēļ tā notiek ir – „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja (Jņ.3:16).”
Jēzus pats sacīja: „Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” Jņ.15:13.

Tādēļ mēs drīkstam un drīkstēsim ieiet Dieva mūžības pilī, tādēļ mēs drīkstam gaidīt un cerēt, ka „mums ir ēka no Dieva, mājoklis, kas nav rokām taisīts, bet mūžīgs debesīs”

Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums. Kas bijis, ir pagājis – viss ir tapis jauns.

Citā vēstulē apustulis apzīmē šī laika grūtības kā nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. (Rom.8:18)
Gluži, kā nevar salīdzināt telti ar varenu godības pilnu pili.
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
Re: Svētie raksti!
13.08.2010 00:47
Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu.. Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs (Jer.31:31, 33).

Ikvienam lasītājam būtu jāpievērš uzmanība Tā Kunga vārdiem: “Es slēgšu jaunu derību.” Viņš skaidri saka: “Ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes.” Tas Kungs saka, ka Viņš ir vēlējies slēgt tādu derību, kas nelīdzinātos bauslības derībai. Viņš saka – ne pēc bauslības derības parauga: “Ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem.” Tomēr cik savādi, ka neviens tam īsti netic un gandrīz neviens nepazīst neko citu kā vien bauslības derību.

Tāpat Tas Kungs rāda, kādas ir atšķirības starp šīm divām derībām. Tās izpaužas trijos punktos. Pirmā atšķirība ir tāda, ka pirmajā derībā bauslība tika rakstīta un iegrebta akmenī un cilvēku sirdis bija nelabprātīgas, tāpēc Tam Kungam bija “viņus jāpiespiež”. Turpretī tagad bauslība tiek rakstīta sirdī un prātā. Proti – Viņš dod mums sirsnīgu Svētā Gara labpatiku un mīlestību uz labu, kas top mūsos par iekšēju, dzīvu likumu.

Otrkārt, pirmās bauslības likumi bija nododami tālāk no viena cilvēka otram. Tas bija iespējams tāpēc, ka morāles likums, kaut arī aptumšoti, tomēr ir atrodams ikviena cilvēka dabā – arī pagānos. Bet jaunajai derībai neviens nepievienojas ar mācīšanu, brālim mācot brāli. Nē, Jēzus mums paskaidro, ka tie visi būs “Dieva mācīti”. Jēzus to bieži ir sacījis: “Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs” (Jņ.6:44). “Neviens nepazīst Tēvu kā vien Dēls un kam Dēls to grib darīt zināmu” (Mt.11:27).

Trešā atšķirība ir šāda: saskaņā ar pirmo derību grēcinieka grēki vienmēr tika atprasīti un sodīti, turpretī saskaņā ar jauno derību grēki tiek piedoti, aizmirsti un netiek pielīdzināti. Šī atšķirība sākas ar būtisku “jo” – “jo Es piedošu viņu noziegumus” (Jer.31:34). Tas parāda, ka divu iepriekšējo punktu pamatā ir grēku piedošana. Jā, tas ir tiesa, un to mums māca visi Svētie Raksti un visa pieredze, ka tikai tad, kad Dievs piedod visus cilvēka grēkus un mierina viņa sirdi, tas iepazīst Dievu, un bauslība tiek ierakstīta viņa sirdī, un tas iegūst iekšēju labprātību pret Tā Kunga
baušļiem.

Tieši to apustulis tik spēcīgi apliecina pret tiem, kas viņa laikā uzskatīja, ka mierinājuma pilnā “ticības sludināšana” iznīcina bauslību, bet tieši bauslībai esot jārada svētdarīšana. Viņš tiem saka: “Jūs, neprātīgie galatieši.. To vien vēlos no jums dabūt zināt: vai jūs Garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?” (Gal.3:1–2). Tāpat viņš saka romiešiem: “Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām” (Rom.3:31).

To pašu Tas Kungs saka šeit: bauslība tiks ierakstīta viņu sirdīs un prātos: “Jo es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu pārkāpumus.” Notikums Apustuļu darbu 10.nodaļā apgalvo to pašu. Tai pašā mirklī, kad Pēteris izteica vārdus: “Par Viņu [Kristu] liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu”, tieši tad, “Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja”.

Tādēļ mums ļoti principiāli ir jānoraida uzskats, ka blakus ticības sludināšanai ir vēl kāda cita sludināšana, kas dod Svēto Garu un svētdarīšanu. Nē, vienīgi ticības sludināšana dod Svēto Garu un svētdarīšanu. Bez Svētā Gara neviens netic Kristum un neiegūst attaisnošanu Viņā, un bez tā nav iespējama svētdarīšana. Visa dievbijība, kas nav dzimusi no žēlastības un ticības, pēc savas būtības ir vienīgi “miruši darbi” (Ebr.6:1) vai piespiesti “bauslības darbi” (Rom.3:20), un tie visi ir zem lāsta.

Tādēļ apustulis skaidri saka: “Jo es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam” (Gal. 2:19). Un vēl: “Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums,.. tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta” (Rom.7:6). Tādas lietas Tas Kungs grib darīt zināmas, teikdams: “Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs. Jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu pārkāpumus.”

Dieva svētdarīšanas mācība ir labvēlīgi un nopietni pamudinājumi vai uzticīga saimnieka zaru tīrīšana un kopšana. Bet šī mācība parāda, cik veltīgi ir tīrīt mirušus zarus, kuri beigu beigās tiks iemesti ugunī, lai cik iztīrīti tie būtu. Jo iekšējā dzīvība un mīlestība uz labo rodas vienīgi no žēlastības pārpilnības, kas izlīst pār grēcinieku, izkausē sirdi un dāvā Svēto Garu. Tā mēs saprotam Dieva Tā Kunga vārdu: “Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs. Jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu pārkāpumus.”
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
Re: Svētie raksti!
13.08.2010 00:59
Drosme un spēks pieņemt moceklību rodas no ciešās vienotības ar Kristu. Pāvests skaidroja, ka moceklība nav cilvēka pūliņu rezultāts, bet gan atbilde uz Dieva aicinājumu. „Tā ir žēlastības dāvana, kas dara mūs spējīgus ziedot savu dzīvi no mīlestības uz Dievu un Baznīcu”– teica Svētais tēvs. „Dieva žēlastība neapspiež un neierobežo cilvēka brīvību, kurš pieņem moceklību. Gluži otrādi, tā bagātina un paaugstina šo brīvību. Moceklis ir pilnīgi brīvs cilvēks. Viņa izvēle ir mīlestības akts.” Un ko saka svētie raksti,pats Kristus?
com light
pievienojies: 01.04.2010
Komentāri: 93
Re: Svētie raksti!
13.08.2010 17:58
no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 28, 16-20)

Pēc Jēzus augšāmcelšanās vienpadsmit mācekļi aizgāja uz Galileju, uz kalnu, kur Jēzus viņiem bija pavēlējis. Un, Viņu ieraudzījuši, tie Viņam atdeva godu. Bet daži šaubījās.
Tad Jēzus, piegājis klāt, viņus uzrunāja, sacīdams: “Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā un mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis.
Un, lūk, es esmu ar jums visās dienās līdz pat pasaules beigām.Ļoti jauks apsolījums!
Rafaels
pievienojies: 07.07.2009
Komentāri: 23
Re: Svētie raksti!
11.10.2010 14:46
Kristus mūs ir atbrīvojis brīvībai. (Gal 5, 1)

Karā pret moābiešiem un amoniešiem Jozus (kuram ir tāds pats vārds kā Jēzum) nogalināja visus karaļus ar zobenu (Joz 11, 12). Mēs visi bijām grēka varā (Rom 6, 12); mēs visi bijām pakļauti ļaunām kaislībām. Un tomēr ikvienā valdīja kāds īpašs karalis. Piemēram, kādā valdīšanu bija pārņēmis skopums, citā – augstprātība, vēl kādā – meli; pār kādu valdīja miesas vēlmes, cits bija pakļauts dusmu varai. Tātad ikvienā bija kāda grēka valstība, pirms mēs iemantojām ticību.
Taču, kad nāca Jēzus, Viņš nogalināja visus karaļus, kas bija dibinājuši grēka valstību mūsos, un iemācīja mums tos visus iznīcināt un neatstāt nevienu pašu. Ja mēs kaut vienu no šiem karaļiem atstātu dzīvu, mēs nevarētu piederēt Jēzus karapulkam. Kungs Jēzus mūs ir šķīstījis no visa veida grēkiem, Viņš ir iznīcinājis tos visus. Patiešām, mēs visi bijām neprātīgi un nepaklausīgi, mēs maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami (Tit 3, 3) ar dažādiem grēkiem, kas ir cilvēkos, pirms tie sāk ticēt. Ir pareizi sacīt, ka Jēzus nogalināja visus, kas bija izgājuši karot, jo nav tik liela grēka, ko Jēzus nespētu uzveikt, Viņš, kurš ir Vārds un Dieva Gudrība (1 Kor 1, 24). Jēzus triumfē pār visu, Viņš ir uzvarētājs pār visu.
Vai mēs neticam, ka tiekam atbrīvoti no jebkāda grēka, kad saņemam Kristību? Tieši to saka apustulis Pāvils. Iepriekš uzskaitījis visa veida grēkus, viņš beidzot piebilst: “Lūk, kādi jūs bijāt. Taču jūs tikāt nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat attaisnoti Kunga Jēzus Kristus vārdā. (1 Kor 6, 11)”Origēns.
Rafaels
pievienojies: 07.07.2009
Komentāri: 23
Re: Svētie raksti!
15.10.2010 10:49
Laimīga ir Dieva izvēlētā tauta! 

Gavilējiet, taisnīgie, Kungā,

krietnajiem piestāv slavas dziesma.

Teiciet Kungu, cītarai skanot,

uz desmitstīgu kokles spēlējiet Viņam! R. 

Jo patiesi ir Kunga vārdi,

un visiem Viņa darbiem var uzticēties.

Viņš mīl taisnību un tiesu,

zeme ir Kunga žēlsirdības pilna. R. 

Svētīga ir tauta, kurai Dievs ir par Kungu,

tauta, ko Viņš ir izvēlējies sev par īpašumu.

Kungs raugās no Debesīm,

redz visus cilvēku bērnus
Egils
pievienojies: 17.07.2009
Komentāri: 18
Re: Svētie raksti!
08.12.2010 18:28
Viņš ies Kunga priekšā
Elija garā un spēkā. (Lk 1, 17)

“Kāpēc tad Rakstu zinātāji māca, ka vispirms ir jānāk Elijam?” Un Kungs atbild: “Elijs jau bija atnācis, bet tie viņam lika izciest visu, ko vēlējās. Un, ja vēlaties saprast, tas ir Jānis Kristītājs.”
Tā mūsu Kungs Jēzus Kristus skaidri pasaka: “Elijs jau bija atnācis,” – un ka runa ir par Jāni Kristītāju. Taču, kad iztaujā pašu Jāni, viņš apgalvo, ka nav ne Elijs, ne Kristus. (sal. Jņ 1, 20s) Kāpēc viņš saka: “Es neesmu Elijs,” – ja jau Kungs saviem mācekļiem ir teicis, ka viņš tas ir?
Mūsu Kungs vēlējās runāt simboliski par savu nākamo atnākšanu un pasacīt, ka Jānis bija nācis Elija garā. Kas Jānis bija pirmajā atnākšanā, tas Elijs būs otrajā.
Tiesnesim ir divas nākšanas, tāpat ir arī divi priekšgājēji. Tiesnesim bija jānāk pirmo reizi, lai pats tiktu tiesāts. Toreiz Viņš sūtīja sev pa priekšu pirmo priekšgājēju un nosauca to Elija vārdā tāpēc, ka Elijs otrajā atnākšanā būs tas, kas Jānis bija pirmajā.
Saprotiet, mīļotie brāļi, cik ļoti šis paskaidrojums ir balstīts patiesībā! Brīdī, kad tika ieņemts Jānis, Svētais Gars deva šo pravietojumu, kam bija jāpiepildās viņā: “Viņš ies Kungam pa priekšu Elija garā un spēkā.” (Lk 1, 17) Kas spēs to saprast? Tas, kurš būs sekojis priekšgājēja pazemībai un iepazinis Tiesneša majestāti.
Neviens nav bijis pazemīgāks par šo svēto priekšgājēju. Jāņa lielā pazemība ir viņa svarīgākais nopelns; viņš būtu varējis apmānīt ļaudis, sacīt, ka ir Kristus un tikt uzlūkots kā Kristus, tik liela bija viņa žēlastība un tikumi, un tomēr viņš atklāti paziņoja: “Es neesmu Kristus.” “Vai tu esi Elijs?” – “Es neesmu Elijs.”

Svētais Augustīns
Gab
pievienojies: 29.04.2011
Komentāri: 7
Re: Svētie raksti!
03.05.2011 17:57
“Es jums došu ganus.” (Jer 3,15)

Apustuļi, būdami uzticīgi Jēzus piemiņai, priecājās kopā ar jaunienācējiem ticībā, tāpēc ka bija atraduši Viņā ne tikai savas dvēseles Ganu, bet gan To, kas ir Galva visiem ganiem. Kad Viņam pienāca laiks atgriezties pie Tēva, atstādams šo pasauli, Jēzus gribēja izvēlēties un aicināt citus ganus pēc sava prāta, pēc savas sirds (Jer 3, 15). Viņš tā rīkojās savas brīvās izvēles dēļ, lai tie turpinātu Viņa sūtību visā pasaulē un līdz laiku beigām. Tie būs Viņa
sūtītie, Viņa vēstneši, Viņa apustuļi. Tie būs gani tikai Viņa vārdā, visa ganāmpulka labumam un Viņa Gara spēkā, kuram tiem būs jāpaliek uzticīgiem.
Pirmais no visiem, Pēteris, trīs reizes apliecinājis mīlestību pret Jēzu, tika nosaukts par Viņa avju un jēru ganītāju (Jņ 21, 15). Un pēc viņa arī pārējie apustuļi. Un pēc tiem vēl citi – un visi vienā Garā. Un cauri laikiem tiem visiem būs uzdevums vest ganāmpulku, kuru Kungs tiem uzticējis, – un nevis kā tādi, kas grib valdīt pār viņiem piešķirto daļu, bet būdami par priekšzīmi ganāmajam pulkam (1 Pēt 5, 3) – ar pilnīgu nesavtību un no visas sirds. Tikai tad tie kādu dienu varēs saņemt nopelnīto balvu, kad atkal nāks Kristus, visu ganu Galva.
Pāvests Pāvils VI .Paldies!Skaisti un patiesi.patiesi pateikts.
Gab
pievienojies: 29.04.2011
Komentāri: 7
Re: Svētie raksti!
09.05.2011 17:08
(Jņ 15, 9-17)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā mani ir mīlējis Tēvs, tāpat arī Es jūs esmu iemīlējis. Palieciet manā mīlestībā! Ja jūs pildīsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā Es pildīju sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā. To Es jums pateicu, lai mans prieks būtu jūsos un lai jūsu prieks būtu pilnīgs.
Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā Es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības kā tam, kurš atdod savu dzīvību par saviem draugiem. Jūs esat mani draugi, ja darāt to, ko Es jums pavēlu. Es vairs nesaucu jūs par kalpiem, jo kalps nezina, ko dara viņa kungs. Bet Es jūs nosaucu par draugiem, jo visu, ko dzirdēju no sava Tēva, Es jums darīju zināmu.
Ne jūs mani izvēlējāties, bet Es jūs izvēlējos un norīkoju tam, lai jūs ietu un nestu augļus un jūsu augļi pastāvētu, un lai visu, ko vien jūs lūgtu no Tēva manā vārdā, Viņš jums dotu. Es jums pavēlu to, lai jūs cits citu mīlētu!” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.Pateiciba
XXXX
pievienojies: 09.07.2011
Komentāri: 47
Re: Svētie raksti!
04.11.2011 21:36
Slimība īpašā veidā pieder Dievam

Dītrihs Bonhēfers 04.11.2011

Bībelē mūs sastop neparasts vārds: “Un viņš arī savā slimībā nemeklēja Dievu, bet gan ārstus” (2.Lku.16:12).

Tur ir runa par kādu dievbijīgu vīru, kas citādāk Bībelē ieguvis augstu uzslavu par centību Dieva lietās. Bet ar visu savu dievbijību šis vīrs tajā bija ļoti moderns, ka viņš stingri izšķīra starp reliģijas lietām, kurās griežas vienīgi pie Dieva, un zemes lietām, kurās palīdzību meklē tepat virs zemes.

Slimības, it īpaši miesas slimības ir zemes problēmas ar zemišķiem iemesliem un zemes ārstnieciskiem līdzekļiem. Slimības tātad nesamas ārsta ne Dieva priekšā. Tas ir ļoti saprātīgi un varbūt domāts arī ļoti reliģiozi. Bet tas ir nepareizi. Noteikti slimībām ir savi zemišķie iemesli un zemišķi ārstniecības līdzekļi, bet tomēr līdz ar to nebūt nav izteikts būtiskākais par slimības būtību.

Noteikti, slimajam ir jāiet pie ārsta un jāmeklē tur palīdzība. Bet ar to vēl nav darīts un atzīts svarīgākais. Aiz zemes cēloņiem un ārstniecības līdzekļiem atrodas pārdabiskie slimības iemesli un ārstniecības līdzekļi. Kamēr tiem iet garām, patiesībā paiet garām arī savai slimībai un nemaz nesaredz tās būtību. Neatzīti paliek tās lāsts un svētība.
XXXX
pievienojies: 09.07.2011
Komentāri: 47
Re: Svētie raksti!
05.11.2011 21:51
Kas ir Kristus Draudze jeb Baznīca?

Kristus Draudze jeb Baznīca ir visu to cilvēku kopums, kuri savā sirdī patiesi paļaujas uz Jēzu. Šī kopība tiek saukta arī par svēto biedrību un par vienu svētu kopīgu Draudzi jeb [patieso] kristiešu Draudzi. Tātad kristieši jeb ticīgie ir Baznīca, un tās galva ir Kristus. Draudze nav cilvēku, bet gan Svētā Gara veidota, Dieva žēlastības radīta.

Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoni ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūrakmens ir Kristus Jēzus. Viņā, visa celtne kopā salaista, aug par svētu templi tam Kungam. Un viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli garā. [Ef.2:19-22]

Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā, lai to šķīstītu un tā darītu svētu ar ūdens kristībā teikto vārdu. [Ef.5:25-26]

Bet jūs neesat miesā, bet garā, tik tiešām, ka Dieva gars mīt jūsos. Bet, ja kādam nav Kristus gara, tas nepieder viņam. [Rom.8:9]

Viņš ir savas miesas, proti, draudzes, galva, sakums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais. [Kol.1:18]

Uzdevums: Lasi Ap.d.1 un 2: Jaunās Derības Baznīcas veidošanās.

Luters: “Tā nu, paldies Dievam, septiņgadīgs zēns šajā laikā zina, kas ir draudze, proti, ticīgas, svētas avis, kas klausa sava gana balsi.” [Šmalkaldes artikuli]

Piezīme: Uz lapu »


220. Kāda ir Kristus Baznīca jeb Draudze?

Kristus Baznīca ir neredzama, pastāvīga, viena, svēta, kristīga un vispārēja.

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


221. Ko nozīmē, ka Draudze ir neredzama?

Kristus Draudze šinī pasaulē pēc savas būtības mums, cilvēkiem, ir neredzama, jo cilvēks nevar ieskatīties otra cilvēka sirdī un pārliecināties, vai tajā ir ticība. Tā kā patiesa Draudze ir cilvēka acīm neredzama, mēs sakām ticības apliecībā: “Es ticu uz .. draudzi.”

Taču stiprais Dieva pamats pastāv ar šādu zīmogu: tas Kungs pazīst savējos, un lai atturas no netaisnības ikviens, kas daudzina tā Kunga vārdu. [2.Tim.2:19]

Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā. Nevarēs arī sacīt: redzi, še viņa ir, vai tur - jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.” [Lk.17:20-21]

Uzdevums: Lasi 1. Ķēn. 19:14.18: pravietis Elija un septiņi tūkstoši izraēliešu un 2.Sam.15:11: daži sekoja Absalomam, nezinot lietas būtību.

Piezīme:


222. Ko nozīmē, ka Draudze ir pastāvīga?

Kristus Draudze ir pastāvīga, jo Svētais Gars nepārtraukti līdz pasaules galam pulcē un pasargā ticīgos virs zemes. Tātad tā pastāv šeit līdz pasaules galam.

Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šās klints es gribu celt savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt. Mt.16:18:

Tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam. [Mt.28:20]

Uzdevums:

Piezīme:


223. Ko nozīme tas, ka Draudze ir viena?

Kristus Draudze ir viena tāpēc, ka:

1. Trīsvienīgais Dievs ir viens.

2. Draudzes vienīgais pamats ir Kristus.

3. Tās locekļiem ir viena un tā pati ticība, vieni un tie paši žēlastības ieroči un viena un tā pati cerība.

4. Viņi dzīvo vienā garīgajā “miesā”, pakļaudamies vienai “Galvai”, t.i., Kristum.

Viena miesa, viens gars — jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti - viens Kungs, viena ticība, viena kristība; viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem. [Ef.4:4-6]

Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; arī viņas dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans. [Jņ.10:16]

Jo citu pamatu neviens nevar likt, kā to , kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus. [1.Kor.3:11]

Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs. [Ef.5:23]

Luters: “Es ticu, ka virs zemes ir viena svēta vissvētāko kopība un Draudze zem vienas Galvas, zem Kristus. Tā ir Svētā Gara kopā sasaukta vienā ticībā, jūtās un saprātā, ar dažādām gara dāvanām, bet vienprātīga mīlestībā, bez sektām un strīdiem.”

Uzdevums:

Piezīme:


224. Ko nozīmē tas, ka Draudze ir svēta?

Kristus Baznīca ir svēta, jo:

1. Kristus to ir svētījis un no grēkiem ar savām asinīm šķīstījis caur Vārdu un sakramentiem.

Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ.. Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni. [Ebr.10:19.22]

Dieva draudzei Korintā, Jēzū Kristū svētītiem, aicinātiem svētajiem un visiem, kas piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu visās vielās, tiklab pie viņiem, kā pie mums. [1.Kor.1:2]

2. Tā kalpo Dievam ar svētiem un taisniem darbiem.

Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu. [1.Pēt.2:5]

Uzdevums:

Piezīme:


225. Ko nozīmē, ka Draudze ir kristīga?

Kristus Draudze ir kristīga, jo tās vienīgais pamats ir Kristus un Viņa dāvātais apustuliski pravietiskais Bībeles Vārds.

Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus. [1.Kor.3:11]

Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūrakmens ir Kristus Jēzus. [Ef.2:19-20]

Uzdevums:

Piezīme:


226. Ko nozīmē, ka Draudze ir vispārēja?

Kristus Draudze ir vispārēja, jo visi, kas tic Kristum, visos laikos un visā pasaulē pieder pie šīs Draudzes.

Tur nav ne jūda, ne grieķa, nav ne kalpa, nedz
svabadā, tur nav ne vīrieša, nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū. [Gal.3:28]

Tās cerības dēļ, kas jums nolikta debesīs. Par to jūs jau agrāk esat dzirdējusi, kad klausījāties evaņģēlija patiesības vārdu, kas aizgājis līdz jums; jo tas visā pasaulē nes augļus un pastāvīgi aug - arī pie jums kopš tās dienas, kad jūs dzirdējāt un visā patiesībā izpratāt Dieva žēlastību. [Kol.1:5-6]

Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks - ko saskaitīt neviens nevarēja - no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās. [Atkl. 7:9]

Uzdevums:

Piezīme:


227. Kādas ir Kristus Draudzes pazīmes?

Lai gan Kristus Draudze pēc savas būtības ir cilvēku acīm neredzama, tai tomēr ir savas pazīmes, lai to varētu pazīt un pie tās uzticīgi turēties. Šīs pazīmes neapšaubāmi apliecina īstenās Baznīcas klātesamību. Tās ir Dieva Vārda pareiza mācīšana un Kristus iedibināto sakramentu saņemšana.

“Jo kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs Uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” [Jes.55:10-11]

Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas bija sākuši ticēt viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi, un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” [Jņ.8:31-32]

Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas. [Jņ.10:27-28]

Bet šī ir tā līdzība: Sēkla ir Dieva vārds. Lk.8:11

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


228. Kā Draudzes pazīmes ietekmē tās pastāvēšanu un dzīvi?

Draudzes pastāvēšanu un dzīvi nevar šķirt no tās pazīmēm. Tur, kur Draudzes pazīmes beidz eksistēt, nepastāv arī pati draudze.

Tur, kur atļauj sēt arī ko citu, nevis tikai patiesu Dieva Vārdu, ienaidnieks var netraucēti izplatīt savu mācību, un tās sludināšana ir bīstama ticīgajiem.

Tad, ja Draudzes pazīmes ir skaidras, ticīgie gūst Labā Gana apsolīto aprūpi. Tad viņiem ir īsta garīga mājvieta.

Tāpēc, ka tu esi turējis manu pacietības mācību, es tevi sargāšu pārbaudīšanas stundā, kas nāks pār visu pasauli pārbaudīt tos, kas dzīvo virs zemes. Es nākšu drīz; turi, kas tev ir, ka neviens neatņem tavu vainagu. [Atkl.3:10-11]

Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu. [Gal.5:9]

Uzdevums: Lasi Ap.d.15: apustuliskā draudze noraidīja pagānu kristiešiem izvirzīto prasību: “Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti.”

Piezīme:


229. Kas ir vietējā draudze?

Vietējā draudze ir tāds ticīgo un svēto kopums, kas pulcējas kopā kādā apvidū pie Dieva Vārda un pie sakramentiem un dzīvo, lietojot tos. Starp šiem draudzes locekļiem, iespējams, atrodami arī bezdievji un liekuļi, taču tie pēc savas būtības nepieder pie draudzes. Bībele runā par vietējām draudzēm daudzskaitlī un nosauc tās par Dieva un Kristus draudzēm. Tā Bībele norāda, ka apvidus draudzes ir dievišķas.

Āzijas draudzes jūs sveicina. Akvila un Priskilla ar savas mājas draudzi jūs daudzreiz sveicina iekš tā Kunga. [1.Kor.16:19]

Sveicinait cits citu ar svēto skūpstu. Jūs sveicina visas Kristus draudzes. [Rom.16:16]

Pāvils, pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Achaju.. [2.Kor.1:1]

Pāvils, pēc Dieva prāta Jēzus Kristus apustulis, svētajiem un Kristū Jēzū ticīgajiem [kas ir Efezā].. [Ef.1:1]

Uzdevums: Lasi Mt.22:1-12: kāzu viesis bez kāzu drēbēm un Mt.13:47-48: līdzība par zvejas tīklu.

Piezīme: Uz lapu »


230. Kas ir baznīca [synod]? [Piem. Konfesionāli luteriskā baznīca]

Baznīca ir vietējo draudžu asociācija, kurā tās vienoti darbojas vienā konfesijā. Apustuļu laikā draudzēm nebija pastāvīgas draudžu apvienības, lai gan ticīgo starpā valdīja brālīga sadraudzība un viņi kopīgi darbojās Dievam par godu. Pareizā konfesija, ticība, brālīga sadraudzība un kopējs darbs ir dievišķas lietas, turpretī pati draudžu asociācija kā organizācija ir brīvas izvēles lieta.

Uzdevums: Lasi Ap.d.15: Antiochijas un Jeruzalemes draudžu sadarbošanās mācības jautājumos un 2.Kor.8:18-9:15: kopīga sludināšana, palīdzība, aizlūgšanas par citām draudzēm, tas viss bija apliecinājums Kristus evaņģēlijam [2.Kor.9:13].

Piezīme:


231. Kādām ir jābūt vietējām draudzēm un to asociācijām?

Dievs vēlas, lai vietējās kristīgās draudzes un baznīcas pieturas, apliecina un māca Viņa Vārdu visos mācības punktos pareizi un svētos sakramentus lieto pēc Kristus norādījumiem. Citiem vārdiem, Dievs vēlas, lai Baznīcas pazīmes būtu tīras un skaidras. [Jābūt redzamām pareizām Baznīcas pazīmēm.]

“Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” [Mt.28:19-20]

Bet es jūs, brāļi, pamācu mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūsu starpā būtu vienprātība un neceltos šķelšanās, bet lai jūs visi pilnīgi vienoti stāvētu vienā prātā un vienā domā. [1.Kor.1:10]

Uzdevums:

Piezīme:


232. Kādas vietējās draudzes un draudžu asociācijas pastāv patlaban?

Ir divējādas draudzes un draudžu asociācijas:

1. Draudzes, kurās sludina pareizu mācību un ticību.

2. Draudzes, kurās piejauj sludināt maldu mācību [citādu ticību jeb ķecerību].

Pareizās mācības baznīca savā laikā bija Apustuliskās draudzes, Lutera atjaunotā baznīca, mūsdienu uzticīgās luteriskās baznīcas. Visas baznīcas, kurās atzīst Dieva Trīsvienību un Jēzu Kristu par Pestītāju, ir kristīgas baznīcas. Tajās ir Dieva bērni, kuri Iemantos mūžīgo svētlaimību. Mēs saucam par kristīgām visas baznīcas, kurās, par spīti maldu mācību piejaukumam, no evaņģēlija saglabājies tik daudz, ka uz šī pamata var uzplaukt ticība Kristum.

Baznīcās, kurās ir ieviesušies maldi, Kristus Baznīcas pazīmes nav tīras un skaidras. Tās mēs saucam par maldu mācību baznīcām.

Uzdevums: Pārrunāt tematu: maldu mācības baznīcas mūsu zemē. Vai mūsu pašu baznīca ir pareizi mācoša?

Piezīme: Uz lapu »


233. Kā kristietim jāizturas pret pareizās mācības baznīcām?

Kristietim cieši jāturas pie pareizās mācības Baznīcas,
Savas ticības stiprināšanas labad mums Ir cītīgi jāapmeklē dievkalpojumi un citas sanāksmes, jāklausās mums sludinātā mācība, kā arī jāievēro svētie sakramenti. Mums uzticīgi jākalpo pareizās mācības baznīcas garam, kā arī savu iespēju robežās jāziedo Kungam, tādējādi palīdzot uzturēt draudzes darbošanos un Dieva skaidrā Vārda izplatīšanu.
Mums neklājas atkrist no pareizās mācības baznīcas tikai tāpēc, ka tā ir maza vai tiek vajāta. Mums arī pacietīgi jāpanes vienam otra vājības un jāizrāda ticībā brālīga mīlestība citam pret citu.

Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. [Ap.d.2:42]

Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. [Jņ.10:27]

Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu. [Ebr.10:25]

Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā. [1.Pēt.2:9]

Bet tas, kas mācās, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. [..] Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem. [Gal.6:6.10]

Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl. [2.Kor.9:7]

Beidzot, brāļi, lūdziet par mums, lai mūsu Kunga vārds turpina savu gaitu un manto godu tāpat kā pie jums.
[2.Tes.3:1]

Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti. [Ef.4:1-3]

Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! [1.Tes.5:14]

Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību! [Lk.12:32]

“Manas avis dzird manu balsi.” [Jņ.10:27]

Uzdevums:

Piezīme:


234. Kā kristietim jāizturas pret citādu mācību draudzēm, baznīcām un baznīcu apvienībām?

Kristietim vajadzētu atturēties no citādi ticīgās baznīcas, un, ja viņš jau pieder pie tās, - izstāties un pievienoties pareizās ticības baznīcai. Pareizās ticības baznīcas draudzes locekļi nepiedalās maldu mācības baznīcas darbā, kā arī neietur tajā vakarēdienu.

Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus praviešu ir izgājuši pasaulē. [1.Jņ.4:1]

Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. [Mt.7:15]

Es lieku jums pie sirds, brāļi, ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairaities no viņiem! [Rom.16:17]

Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: “Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un es būšu viņu Dievs, un tie būs mani ļaudis. Tāpēc aizieta no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu.” [2.Kor.6:14-17]

Ja kāds nāk pie jums un nesludina šo mācību, tad neuzņemiet viņu savās mājās un nesveiciniet viņu. Ja kas viņu sveicina, ņem dalību viņa ļaunajos darbos. [2.Jņ.10-11]

Uzdevums: Pārrunāt, kādēļ baznīcas problēmu atrisināšana, pamatojoties Dieva Vārdā, cilvēkiem daudzreiz ir grūta.

Piezīme: Uz lapu »


235. Kāds ceļš jāstaigā Kristus Baznīcai šajā laicīgās zemes dzīves posmā?

Lai gan visi kristieši ir ticībā svētlaimīgi un lai arī tiem sirdī mājo Dieva miers, viņi tomēr šajā laikā mīt apspiestībā un var piedzīvot to pašu, ko Pestītājs cieta savas dzīves laikā virs zemes. Pašlaik Kristus Baznīca ir Baznīca, kas cīnās.

Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamācīdami palikt ticībā un ka caur daudz bēdām mums jāieiet Dieva valstībā. [Ap.d.14:22]

Un jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ. Bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts. [Mt.10:22]

Un viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā man pakaļ.” [Lk.9:23]

Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. [Ef.6:11]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


236. Kāds ir Kristus Baznīcas garīgais liktenis?

Kad pilns skaits Dieva izraudzīto būs sanācis Kristus Draudzē, tad Kristus nāks uz tiesu un vadīs savu Draudzi uz mūžīgo prieku debesīs. Šo brīnišķīgi apskaidroto Draudzi mēs saucam par uzvaras Draudzi. Šo Dieva Vārdu patiesība dod lielu iepriecinājumu Draudzei, kas cīnās pret apspiestību un vajāšanu.

Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība. [Mt.5:10]

Priecāsimies, gavilēsim un dosim viņam godu, jo atnākušas Jēra kāzas un viņa līgava sataisījusies. |..| Un viņš man saka: “Raksti! Svētīgi irtie, kas aicināti Jēra kāzu mielastā!” Viņš man saka: “Šie ir patiesie Dieva vārdi.” [Atkl.19:7.9]

Sev savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez
krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.[ Ef.5:27]

Uzdevums:

Piezīme:


GRĒKU PIEDOŠANA UN TAISNOŠANA

“Es ticu uz,. grēku piedošanu.. ”


237. Kādēļ es apliecinu: “Es ticu uz grēku piedošanu”?

Es ticu uz grēku piedošanu, jo esmu pārliecināts, ka pats saviem spēkiem un darbiem nespēju kļūt taisns un tīkams Dievam, bet ka man grēku piedošana tiek dāvāta no žēlastības, ticībā uz Jēzu Kristu. Grēku piedošana ir tā pati taisnošana.

Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas. [Ps.130:3-4]

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. [Ef.2:8-9]

Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem: “Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti.” [Rom.4:6-7]

Uzdevums:

Piezīme:


238. Ko nozīmē taisnošana?

Jēzus Kristus ir salīdzinājis visu cilvēku grēkus un tā ieguvis pasaulei Dieva piedošanu. Tā Kristus uzmodināšana no mirušajiem ir arī visas pasaules taisnošana. To mēs saucam par vispārējo taisnošanu.

Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu.[2.Kor.5:19]

Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku. [1.Jņ.2:2]

Tas [Dieva Dēls] … izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie majestātes labās rokas augstībā. [Ebr.1:3]

Es izrietīšu Dāvidam īstu atvasi [..] Un viņa vārds, kā to sauks, būs: Tas Kungs, mūsu taisnība. [Jer.23:5-6]

Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. [Rom.3:23-24]

Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti. [Rom.4:25]

Luters: “Viņš [Dieva Dēls] ir miris visas pasaules grēku dēļ. Ir tiesa, ka es pats arī piederu pie pasaules. Tātad pavisam droši - viņš ir miris arī manu grēku dēļ.” [Pēc Rom.3:28.19. tēze no 1535. gada.]

Šo piedošanu Dievs sludina man evaņģēlija vārdā un sakramentu apsolījumos. Šo piedošanu es saņemu tikai caur ticību, vienīgi no Viņa žēlastības kā dāvanu, bez jebkāda sava nopelna. Šādu ticību Dievs uztver kā manu taisnprātību. To mēs saucam par taisnošanu uz ticības pamata.

Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam. [Rom.1:16]

Bet kam nav darbu, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo dara taisnu, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību. [Rom.4:5]

Tāpēc, no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība. [Rom.4:16]

Luteriskā apliecība: “Taisnošana nozīmē., atzīt par brīvu no grēkiem un no mūžīgā soda par tiem Kristus taisnības dēļ, ko ‘Dievs piešķir ticībai’” [Fil.3:9]. [Konkordijas formulas pilnīgais izskaidrojums, 3:17.]

Uzdevums:

Piezīme:


239. Kādēļ Dievs piedod tavus grēkus jeb taisno tevi?

Man nav nekādu labu darbu vai nopelnu, par kuriem Dievs piedotu manus grēkus, bet Viņš piedod tos tikai savas žēlastības un Kristus nopelna dēļ, vienīgi kā dāvanu.

“Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību.”[Jer.31:3]

Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana; ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. [Ef.2:8-9]

Jēzus viņam saka: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva, kā vien caur mani.” [Jņ.14:6]

No Luteriskās apliecības grāmatas: “Tātad tā taisnība, ko Dievs piešķir ticībai vai ticīgiem cilvēkiem vienīgi no žēlastības, ir Kristus paklausība, ciešanas un augšāmcelšanās, jo Viņš mūsu vietā ir pildījis bauslību un samaksājis par mūsu grēkiem. [Konkordijas formulas pilnīgais izskaidrojums 3:14.]

Uzdevums:

Piezīme: Arī tie darbi, ko pienesam kā ticības augļus, nedod mums nopelnus.

Tas pats arī ar jums: Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums. [Lk.17:10]


240. Vai katrs ticīgais var būt pilnīgi drošs par savu grēku piedošanu?

Katrs Kristum ticošs cilvēks var būt pilnīgi drošs par savu grēku piedošanu Dieva priekšā, jo:

1. Dieva apsolījumi ir stipri un pilnīgi pārliecinoši.

Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā, jā, tāpēc caur viņu mūsu - āmen Dievam par godu. [2.Kor.1:20]

Tas ir patiess un pilnā mērā atzīstams vārds, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā. [1.Tim.1:15]

Jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai. [2.Tim.1:12]

Dievs., nemelo. [Tit.1:2]

Dievam taču nebija iespējams melot. [Ebr.6:18]

2. Dievs ir to apstiprinājis ar savu zvērestu.

Tik tiešām, ka Es dzīvoju, - saka Dievs tas Kungs, - Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. [Ec.33:11]

3. Svētais Gars to ir apzīmogojis ticīgo sirdīs ar Vārdu un sakramentiem

Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, tas ir Dievs; Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis gara ķīlu mūsu sirdīs. [2.Kor.1:21-22]

Bet ārējo zīmi viņš [Ābrahāms] saņēma par apstiprinājumu ticības taisnībai, kas bija iegūta bez tās, un tā viņš kļuvis par tēvu visiem tiem, kas tic, būdami bez ārējās derības zīmes, un tātad iegūst taisnību pielīdzināšanas ceļā. [Rom.4:11]

Tātad mēs varam būt pilnīgi pārliecināti par to, “ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” [Rom.8:38-39].

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


241. Ko mēs kopā ar visu pareizās mācības Baznīcu apliecinām par taisnošanu?

Kopā ar visu pareizās mācības Baznīcu mēs apliecinām grēcīga cilvēka taisnošanu Dieva priekšā ar apustuļa Pāvila vārdiem: “Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā neatkarīgi no bauslības darbiem” [Rom.3:28].

Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši. Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības. [Rom.3:21-22]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


242. Kāpēc mums pēc iespējas stingri jāturas pie pareizas taisnošanas mācības?

Taisnošanas mācība ir kristīgas mācības centrālā daļa:

1. Bez tās viss cits ir nevērtīgs.

Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. [Ap.d.4:12]

2. Šī mācība atšķir kristīgo Baznīcu no visām maldu reliģijām.

Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisni, jūs esat žēlastību pazaudējuši. [Gal.5:4]

Visas maldu reliģijas mudina cilvēku meklēt taisnošanu Dieva priekšā uz cilvēka paša darbu un nopelnu pamata. Tāpēc maldu reliģiju ir tik daudz.

Luters saka: “Tātad šie ticības gabali atšķir mūs, kristiešus, uzreiz no visiem citiem cilvēkiem virs zemes. Ikviens, kas ir ārpus kristīgās Baznīcas: pagāni, turki [islamticīgie], jūdi, nepatiesi kristieši un liekuļi, lai viņi kā ticētu uz vienu patiesu Dievu un Viņam kalpotu, viņi tomēr nezina, kāds prāts Dievam ir uz viņiem. Viņi nevar arī gaidīt no Dieva nedz mīlestību, nedz labvēlību. Tātad viņi paliks
mūžīgās dusmības un pazudināšanas varā, jo viņiem nav Jēzus Kristus, un Svētais Gars nav viņus nedz apgaismojis, nedz dāvājis viņiem Dieva svētību.”

3. Vienīgi pareiza taisnošanas mācība sniedz un saglabā nelaimīgajiem grēciniekiem patiesu, pastāvīgu un drošu mierinājumu dzīvē un nāvē.

“Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” [Mt.9:2]

4. Vienīgi šī mācība dod Dievam pienācīgo godu.

Ne mums. Kungs, ne mums, bet savam vārdam dodi godu savas žēlastības un uzticības dēļ. [Ps.115:1]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


243. Kā tu tiksi Dieva priekšā taisnots jeb kā tu izglābsies?

Es netopu Dieva priekšā taisnots nedz savu darbu, nedz nopelnu, nedz arī savas iekšējās vai nu iegūtas, vai esošas taisnprātības dēļ, bet tikai no Dieva žēlastības, vienīgi Kristus nopelnu dēļ, kuriem es pievienojos ticībā un savas sirds īstenā cerībā.

Citiem vārdiem:

Es iemantoju Dievam tīkamu taisnprātību un pestīšanu mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus visusvētākās paklausības, ciešanu un nāves dēļ, nevis kāda cita darbu dēļ. Tātad tā taisnība, kurā es esmu tīkams Dievam, nav manis paša, bet tā ir Kristus taisnība. “Bet, kam nav darbu, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo dara taisnu, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.” [Rom.4:5]

Tie dzird viņa balsi un nāk ārā. [Jņ.5:28]

Jo bauslības gals ir Kristus; viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic. [Rom.10:4]

Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisni. [Rom.5:19]

Tā mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps. [Jes.64:6]

Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti, i..] ar savu atziņu mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz sevis viņu noziegumus. [Jes.53:5.11]

Uzdevums: Lasi Rom.3 un 4.

Piezīme: Jēk.2:17-26 nav runa par taisna tapšanu Dieva priekšā, bet par taisna izrādīšanos cilvēku priekšā.


MIESAS AUGŠĀMCELŠANĀS

“Es ticu uz.. miesas augšāmcelšanos.. ”


244. Ko Bībele māca par miesas augšāmcelšanos?

Bībele māca, ka visu dienu beigās Dievs uzmodinās mani un visus mirušos. Tad Viņš atdzīvinās to pašu miesu, kurā mēs esam dzīvojuši un miruši.

Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam. [Jņ.5:28-29]

Uzdevums:

Piezīme:


245. Kāda atšķirība atklāsies mirušo augšāmcelšanās dienā?

Tie, kas tic Kristum, celsies augšā mūžīgai dzīvībai apskaidrotās miesās, bet neticīgie - mūžīgam sodam, t.i., pazudināšanai; viņu miesa būs grēkos, zaimos un kaunā.

Kas [Jēzus Kristus] pārvērtīs mūsu zemības miesu līdzīgu savai apskaidrotai miesai ar spēku, kurā viņš arī spēj sev pakļaut visas lietas. [Fil.3:21]

Bet viņi izies ari ārā no pilsētas un redzes mirušo miesas, kas atkrituši no Manis, jo viņu tārps nemirs, viņu uguns neizdzisīs un tie būs par biedinājumu ikvienam un līdz ar to visai miesai.” [Jes.66:24]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


246. Kā notiks augšāmcelšanās?

Visu dienu beigās, Kristus otrās atnākšanas dienā, notiks visu
tam apskaidros dzīvos ticīgos. Starp ticīgo un neticīgo uzmodināšanu no mirušajiem nebūs nedz ilgs laika sprīdis, nedz kādu cilvēku pieņemta tūkstošgadīga valstība.

Ninivieši celsies tiesas dienā pret šo cilti un to pazudinās: jo tie, Jonam sludinot, no grēkiem atgriezās, un redzi, šeit ir vairāk nekā Jona. [Mt.12:41]

Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti. [1.Kor.15:51-52]

Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot ercenģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar to Kungu vienumēr. [1.Tes.4:16-17]

Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa. [Ebr.9:27]

Uzdevums: Padomā, kurš no iepriekšminētajiem Bībeles pantiem noraida mācību par miesas pārdzimšanu.

Piezīme: Ideja par tūkstošgadu valstību [grieķ. - chiliasinos - mācība par tūkstošgadu miers valsti, ko Kristus nodibina zemes virsū pirms Pastarās dienas] balstās uz dažu Vecās Derības un Jāņa atklāsmes grāmatas pravietojumu burtisku skaidrojumu. Vecā Derība mums attēlo Mesijas laiku. Viņa valstību un šīs brīnišķīgās miera valstības izplatīšanos ar piemēriem, kas ņemti no laicīgās dzīves. Jaunā Derība pauž, ka tā jau ir īstenojusies Kristū Jēzū un Viņa žēlastības valstībā, Jaunā Derība neatzīst tās pravietojuma burtisku skaidrojumu, sacīdama: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidi.” [Lk.17:20] Salīdzini, piemēram, Jes.9:1-6 un 11. nodaļu, kurās laimīgais miera laiks un atlikušā Israēla atgriešanās notiek Kristus dzimšanas laikā, kam sekoja evaņģēlija labās vēsts sludināšana. Atklāsmes grāmatas pravietojumi runā līdzības, tāpēc tie jāskaidro ar Bībeles tekstiem. Kristīgas Baznīcas konfesijas neatzīst mācību par tūkstošgadu valstību virs zemes un saskaņa ar Bībeli māca, ka Kristus nāks redzami tikai vienreiz un tad notiks pēdējā tiesa. Mazais Katehisms: Uzmodinās pastara diena mani un visus mirušos.”


247. Kā tu vari saprast miesas augšāmcelšanos?

Miesas augšāmcelšanās ir tik neaptverami liels Dieva noslēpums, ka man ar savu prātu grūti to saprast, bet es tam bērnišķīgi ticu, jo Dievs to Savā Vārdā ir sludinājis. Miesas augšāmcelšanās balstās nevis uz mūsu, cilvēku, iespējām, bet gan uz Dieva spēku.

Dievam, kurš radīja pasauli ar Savu Vārdu no nekā, nav nekas neiespējams. Jau tikai ar Savu Vārdu vien Viņš spēj saukt ārā visus mirušos no kapiem.

Bet Jēzus atbildēja un sacīja [saduķējiem, kuri neticēja miesas augšāmcelšanai]: “Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku.” [Mt.22:29]

Tanī pašā laikā Jēzus iesāka runāt un sacīja: “Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem un tās esi zināmas darījis bērniem.” [Mt.11:25]

..tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: “Daudzām tautām es tevi esmu cēlis par tēvu.” [Rom.4:17]

Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā, pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt. [Rom.4:20-21]

Uzdevums: Lasi Mt.22:23-33: Jēzus un saduķēji un 1.Kor.15 apustulis Pāvils māca par miesas augšāmcelšanos.

Piezīme:


MŪŽĪGĀ DZĪVOŠANA

“Es ticu uz.. mūžīgu dzīvošanu. ”


248. Kāpēc tu tici, ka ir mūžīgā dzīvošana?

Es ticu, ka ir mūžīgā dzīvošana, jo Bībele to apliecina.

“Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.” [Mt.25:46]

Un es tām [avīm] dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas. [Jņ.10:28]

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. [Jņ.3:16]

Jo mums šeit nav paliekamas pilsētas, bet mēs meklējam nākamo. [Ebr.13:14]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


249. Kāda ir mūžīgā dzīvošana?

Mūžīgā dzīvošana ir neizsakāmi jauka svētlaime, miers, taisnība, līksmība un godība, kad mēs varēsim skatīt Dieva Jēru vaigu vaigā, atbrīvoti no grēka un tā lāsta. Mūžīgā dzīve ir garīga dzīve. Kad miesa būs pagodināta, tad tai nebūs laicīgo vajadzību. Debesīs netiks ēsta laicīgā barība, tur nebūs arī laulību. Mēs paši būsim līdzīgi eņģeļiem.

Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis. [Atkl.21:4]

Bet es Tavu vaigu skatīšu taisnībā un uzmodies pēc sirds patikas raudzīšos Tavā attēlā. [Ps.17:15]

Tu man dari zināmu dzīvības ceļu. Prieka pilnība ir
Tava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. [Ps.16:11]

Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums. [Rom.8:18]

Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. [Rom.14:17]

Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un viņa Jēra tronis, un viņa kalpi tam kalpos. Tie skatīs viņa vaigu, un viņa vārds būs tiem uz pierēm. [Atkl.22:3-4]

Jo, kad tie celsies augšām no miroņiem, tad tie ne precēs, nedz taps precēti, bet tie būs kā eņģeļi debesīs. [Mk.12:25]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


250. Kurš iegūs mūžīgo dzīvību?

Mūžīgo dzīvību iegūs katrs, kas tic Kristum. Ticēdami Kristum, mēs esam to ieguvuši jau tagad, bet pilnīgi tā īstenosies tikai debesīs. Neticīgie mirušie neiegūs mūžīgo dzīvību, tie uz mūžu tiks pazudināti.

“Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa. [Jņ.3:36]

Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir. [1.Jņ.3:2]

Kas tic un top kristīts, tas taps svēts, bet, kas netic, tas taps pazudināts. [Mk.16:16]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


251. Kas notiks ar ticīgo, tam nomirstot?

Nomirstot arī ticīga cilvēka miesa satrūd jeb piedzīvo pazušanu, bet Svētais Gars aizved viņa dvēseli Kristus mierā.

Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: Šodien tu būsi ar manī paradīzē.”[Lk.23:43]

Bet gadījās, ka nabagais nomira - un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika aprakts. [Lk.16:22]

Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāki. Bet jūsu dēļ nepieciešamāk palikt miesā. Un tādā paļāvībā es zinu, ka palikšu un palikšu jums visiem par sekmējumu un ticības prieku.[Fil.1:23-25]

Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar viņu. [Kol.3:3-4]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu »


252. Kas Pastarā dienā notiks ar ticīga cilvēka dvēseli un miesu?

Kad Svētais Gars pēdējā dienā uzmodinās mirušos, tad arī ticīgā cilvēka miesa, savienojoties ar dvēseli, varēs kopā ar Kristu dzīvot mūžīgā priekā un godībā.

..kas pārvērtīs mūsu zemības miesu līdzīgu savai apskaidrotai miesai ar spēku, kurā viņš arī spēj sev pakļaut visas lietas. [Fil.3:21]

Uzdevums:

Piezīme:


253. Vai esi drošs, ka arī tu tiksi debesīs?

Dievs jau šeit, virs zemes, mani ir aicinājis ar evaņģēliju. Viņš ir mani apgaismojis un svētījis, kā arī saglabājis manī īstu ticību. Esmu pārliecināts, ka Viņš jau ir izredzējis mani mūžīgai pestīšanai un neviens nevar mani šķirt no Viņa.

Ir tikai Dieva mūžīgās žēlastības izredzēšana; dusmības izredzēšanas nav. Dievs nav lēmis nevienam arī mūžīgu pazudināšanu ellē, bet neticīgie tajā nokļūs savas pašu vainas dēļ.

Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs.
Viņā tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti un nevainojami viņa priekšā. Pēc savas gribas labā nodoma viņš mīlestībā jau iepriekš nolēmis, ka mums būs viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu, par slavu viņa augstajai žēlastībai, ar ko tas mūs apveltījis savā mīļotajā dēlā. [Ef.1:3-6]

Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas. [Jņ.10:27-28]

Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. [1.Tes.5:9]

Kas [Dievs] grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. [1.Tim.2:4]

Uzdevums: Lasi Rom.8:28-30: Dieva mūžīgā izredzēšana žēlastībā.

Piezīme: Uz lapu »


254. Kāpēc trešo ticības locekli beidzu ar vārdiem: “Tas ir tiešām tiesa”?

Trešo ticības locekli beidzu ar šiem vārdiem tāpēc, ka savā ceļā uz mūžīgo svētlaimību es palieku ticībā un nešaubīgā paļāvībā uz to, ka Svētais Gars īstenos manī un visā savā Draudzē to, ko šajā ticības loceklī apliecinu.

Uzdevums:

Piezīme:

LŪGŠANA


PAR LŪGŠANU VISPĀR

255. Kas ir lūgšana?

Patiesā lūgšana ir Kristum ticīgā sirds saruna ar Dievu.
Lūgšana ir dievkalpojums, kurā mēs saucam palīgā patieso un dzīvo Dievu ticībā caur mūsu starpnieku Jēzu Kristu, lai mēs iegūtu to, kas mums pašiem un arī mūsu tuvākajiem vajadzīgs. Lūgšanā mēs arī pateicamies un slavējam Dievu par to, ko Viņš mums ir devis un apsolījis.

Lūgšana pamatojas Dieva baušļos un Dieva sacītā Vārda apsolījumos, kā arī Dieva žēlastībā, ne mūsu pašu nopelnos.

Lūgšanas izriet no ticības un pieder pie labajiem darbiem. Lūgšana nav žēlastības rīks. Patiesa lūgšana tomēr stiprina ticīgos, jo lūdzot mēs paturam prātā Dieva Vārdu un lietojam to. Dieva Vārds ir žēlastības rīks, caur kuru Dievs runā ar mums.

Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs! [Ps.19:15]

Tas Kungs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu piesauc patiesībā. [Ps.145:18]

Un notiks, pirms viņi sauc, Es viņiem jau atbildēšu, un, kamēr viņi vēl runā. Es viņus jau uzklausīšu. [Jes.65:24]

Piegriez, mans Dievs, man savu ausi un klausies! Atver savas acis un uzlūko mūsu drupas un to pilsētu, kas nosaukta pēc tava vārda! Jo mēs zemojamies tava vaiga priekšā ar savām lūgšanām, balstīdamies ne uz savu taisnību, bet cerēdami un paļaudamies uz tavu lielo žēlastību. [Dan.9:18]

Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. [Mt.7:7]

Atkal es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad mans Debesu Tēvs to tiem dos. [Mt.18:19]

Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu. [Jēk.4:2]

“Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” [Ps.50:15]

Teici to Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas.[Ps.103:2-3]

Uzdevums:

Piezīme:


256. Kas mūs mudina lūgties?

Mūs mudina lūgties:

1. Dieva baušļi.

2. Dieva apsolījums uzklausīt mūsu lūgšanas un uz tām atbildēt.

3. Mūsu pašu un mūsu tuvāko vajadzības.

4. Pateicība un gods, kas Dievam pienākas.

Uzdevums: Atrodi piemērotus Bībeles pantus, kuri atbildētu uz iepriekšējo jautājumu.

Piezīme:


257. Ko mums ir atļauts pielūgt?

Mums ir atļauts pielūgt tikai un vienīgi Dievu - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, jo nav cita Dieva; vienīgi Viņam pieder viss gods un tikai. Viņš dzird mūsu lūgšanas un var mums palīdzēt. Tādēļ arī kopīgas lūgšanas ar tiem, kuri pielūdz eņģeļus, cilvēkus vai citus dievus, ir tā Kunga acīs negantība.

Tad Jēzus uz to saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” [Mt.4:10]

.. kas Tu uzklausi lūgšanas! [Ps.65:3]

Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība. [Sal.pam.28:9]

Bet pasaules mūžu valdniekam, neiznīcīgajam, neredzamajam vienīgajam Dievam lai ir gods un slava mūžu mūžos. Āmen. [1.Tim.1:17]

Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir tavs vārds. [Jes.63:16]

Es, Jānis, to visu dzirdēju un redzēju. Un, kad es to dzirdēju un redzēju, es kritu pie kājām eņģelim, kas man to rādīja, un gribēju viņu pielūgt. Bet viņš man saka: “Nedari to! Es esmu tāds pat kalps kā tu, kā tavi brāļi pravieši un visi tie, kas tur šīs grāmatas vārdus. Pielūdz Dievu!” [Atkl.22:8-9]

“Īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā..” [Jņ.4:23]

Uzdevums:

Piezīme:


258. Par ko mēs varam lūgties un ko mums vajag lūgt?

Mums ir atļauts un mums vajag lūgt visu, kas ir Dievam par godu, kā arī mums pašiem un mūsu tuvākajiem par labu.
Kad izlūdzamies laicīgas lietas, kā veselību un labākus dzīves apstākļus, pie mūsu lūgšanas mums jāpiebilst “ja tas ir Tavs prāts”. Jo Dievs vienīgais zina, kas ir Viņam par godu un mums par labu.

Garīgas lietas, kas ir nepieciešamas mūsu pestīšanai, kā grēku piedošanu, ticībā pastāvēšanu un mūsu tuvāko glābšanu, mums pienākas izlūgties bez piebildes, jo mēs zinām no Dieva Vārda, ka Dievs vēlas to mums dot un ka tas ir Dievam par godu un mums par labu.

Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. [Fil.4:6]

“Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” [Lk.11:13]

Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. [Jēk. 1:5]

Un redzi, kāds spitālīgs vīrs pienāca, nometās viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, ja tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” [Mt.8:2]

Uzdevums:

Piezīme:


259. Uz kādu vārdu atsaucoties mums jāvēršas pie Dieva ar lūgšanām?

Mums ar savām lūgšanām jāvēršas pie Dieva, atsaucoties uz Jēzus Kristus vārdu, citiem vārdiem, mums ir stingri jāuzticas tam, ka Dievs ir mums žēlīgs un uzklausa mūsu lūgšanas Jēzus Kristus dēļ.

Tanī dienā jūs mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi es jums saku, ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos manā vārdā. [Jņ.16:23]

Uzdevums:

Piezīme:


260. Par ko mums ir jāaizlūdz?

Mums ir jālūdz par sevi un par visiem cilvēkiem un sevišķi par Dieva Baznīcu, misionāru darbu, sludinātājiem un valdību, kā arī par ienaidniekiem.

Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. [1.Tim.2:1-2]

Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību. Reizē lūdziet arī par mums, lai Dievs mūsu sludināšanai atvērtu durvis, ka es varētu sludināt Kristus noslēpumu, kura dēļ esmu važās. [Kol.4:2-3]

Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā. [Mt.5:44]

Par mirušiem mums nav jāaizlūdz, jo žēlastības laiks ir beidzies līdz ar viņu nāvi un pēc tās mirušo stāvokli vairs nevar ietekmēt. Par to nav minēts arī baušļos.

Un kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa. [Ebr.9:27]

Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu algu par to, ko, miesā būdams, darījis, vai labu vai ļaunu. [2.Kor.5:10]

Luters: “Ir jāievēro apglabāšanas ceremonijas kārtība un arī jāraud kopā ar tiem, kas ir zaudējuši savus mīļos draugus, un jāizsaka viņiem līdzjūtība. Bet mums nav jāaizlūdz par mirušajiem.” [1.Moz.grāmatas izskaidrojums, 1540. gads, pēc 1.Moz.35:20.]

Uzdevums: Lasi piemērus par lūdzējiem: Lk.18:13: muitnieks lūdza par sevi, 1.Moz.18:23-32: Ābrahāms aizlūdza par Sodomu, Īj.42:10: Ījabs aizlūdza par saviem draugiem, Dan.6:5-13 un 9:3-20: Daniels aizlūdza par Dieva tautu, Mt.15:22-28: kanaāniešu sieva aizlūdza par savu meitu, Lk.23:34: Jēzus aizlūdza par saviem ienaidniekiem, Ap.d.7:60: Stefans aizlūdza par saviem slepkavām.

Piezīme: Uz lapu »


261. Vai Dievs dzird katru lūgšanu?

Dievs dzird katru patiesu lūgšanu, bet Viņš atbild uz to savā laikā un savā veidā, jo Viņš dod mums katru reizi tikai To, kas mums patiesi ir par labu.

Lai netaptu iedomīgs, man ir dots dzelonis miesā, sātana eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs. Tādēļ es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos. Un viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.” Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani. [2.Kor.12:7-9]

Jēzus saka tai: “.. Mana stunda vēl nav nākusi.” [Jņ.2:4]

[Jes.54:7] “Tikai mazu brīdi Es tevi atstāju, bet ar sirsnīgu apžēlošanos par tevi Es tevī atkal pieņemšu atpakaļ.”

Uzdevums:

Piezīme:


262. Kādas lūgšanas Dievs nav solījis klausīt?

Dievs nav solījis klausīt tādas lūgšanas, kas:

1. Tiek lūgtas neticībā.

Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos. [Jēk.1:6-7]

2. Ir patmīlīgas un pret Dieva prātu.

Jūs lūdzat un nedabūjāt, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās. [Jēk.4:3]

Uzdevums: Lasi Mt.20:20-23 Cebedeja dēlu mātes patmīlīgs lūgums.

3. Vēlē ļaunu tuvākiem.

Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! [Rom.12:14]

4. Norāda Dievam laiku un veidu, kad un kā Viņam ir jāpalīdz.

Piezīme: Patiesā lūgšanā nevaram Dievam pavēlēt, tā ir apžēlota Grēcinieka, paklausīga bērna pazemīga un pateicīga lūgšana.


263. Kādēļ kristietim var likties, ka Dievs nav dzirdējis viņa lūgšanu?

Skumju un bēdu brīžos mēs daudzreiz neievērojam to palīdzību, ko Dievs jau mums ir sniedzis. Ja Dievs ne vienmēr sniedz mums tādu palīdzību, kas atbrīvotu mūs no mūsu raizēm un bēdām, tam noteikti ir savi tēvišķīgi iemesli, kurus mēs nespējam saprast. Viņš audzina mūs arī bēdās paļauties uz Viņu kā uz žēlsirdīgo debesu Tēvu un Viņa Vārda solījumiem.

Tāpēc es jums saku: Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. [Mk.11:24]

Es saucu uz Dievu: “Mana stiprā klints, kāpēc Tu mani esi aizmirsis? Kāpēc mans gājiens norit ciešanās un ienaidnieka spaidos?” [..] Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! [Ps.42:10:12]

Uzdevums: Lasi Mt.1 5:22-28: kanaāniešu sieva.

Piezīme: Uz lapu »


264. Kur un kad mēs varam lūgt?

Mēs varam un mums vajag lūgt visur, sevišķi vienatnē, mājas svētbrīžos un draudzes sapulcēs. Mums ir jālūdz katrā brīdī, vispirms grūtībās, kā arī pirms kāda svarīga jautājuma izlemšanas.

Tad nu es gribu, lai vīri lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un Šaubām. [1.Tim.2:8]

Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī”, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. [Mt.6:6]

Mana kāja stāv uz līdzena ceļa, draudzes sapulcēs es teikšu to Kungu. [Ps.26:12]

Lūdziet bez mitēšanās Dievu. [1.Tes.5:17]

“Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” [Ps.50:15]

Piemēroti brīži kopīgai lūgšanai mājās ir no rīta un vakarā, pirms ēšanas un pēc tam.

Uzdevums:

Piezīme:


265. Kāds Dieva apsolījums sevišķi mūs iepriecina, ja mēs zinām, ka paši esam slikti lūdzēji vai arī neprotam lūgt?

Kad mēs neprotam izteikt savus lūgumus Dievam, tad mūs iepriecina tas, ka Dievs zina visu un ka pats Svētais Gars aizlūdz par mums.

Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, ja tas ar dievišķiem vārdiem nāk palīgā svētajiem. [Rom.8:26-27]

Uzdevums:

Piezīme:

SVĒTĀ LŪGŠANA

Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien. Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.


266. Kas ir vislabākā lūgšana?

Vislabākā lūgšana ir Svētā lūgšana jeb “Mūsu Tēvs” lūgšana, kuru Kungs Jēzus Kristus pats mums ir mācījis. Tajā ietilpst viss, ko Dievs, žēlīgais Tēvs, ir solījis mums dot.

Uzdevums: Lasi Mt.6:9-13: Jēzus māca lūgt.

Luters: “Pasaulē nav neviena tik teicama lūgšana kā Svētā lūgšana, jo tai piemīt tā sevišķā īpašība, ka Dievs to uzklausa labprāt. Mēs nedrīkstam to apmainīt pat ne par visu pasaules bagātību.”

Kunga Jūgšanai ir trīs daļas: uzrunas vārdi, septiņas lūgšanas un galavārdi.

Piezīme: Uz lapu »


UZRUNAS VĀRDI

Mūsu Tēvs debesīs! Kas tas ir? Dievs grib mūs ar to drošināt, lai ticam, ka Viņš ir mūsu īstenais tēvs un mēs Viņa īstenie bērni, lai priecīgi un ar stipru cerību Viņu lūdzam, kā mīļi bērni lūdz savu mīļo tēvu.


267. Kādēļ Jēzus māca mūs saukt Dievu par “Tēvu”?

Vārds “Tēvs” drošina mūs lūgt Viņu ar paļāvību, bez bailēm un šaubām.

Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības garu, kas mums liek saukt: Aba - Tēvs! [Rom.8:15]

Uzdevums:

Piezīme:


268. Ko Jēzus māca mums ar vārdu “mūsu”?

Ar vārdu “mūsu” Jēzus māca mums, ka mēs visi, kas ticam Viņam, esam Dieva bērni un pielūdzam Viņu kā viens vesels, viens otram palīdzot.

Jūs jau visi, ticēdami uz Jēzu Kristu, esat Dieva bērni. [Gal.3:26]

Uzdevums:

Piezīme:


269. Ko Jēzus mums atgādina ar vārdu “debesīs”?

Ar šo vārdu Jēzus mums atgādina, ka mūsu debesu Tēvs ir visa Kungs, kas “spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” [Ef.3:20].

Uzdevums:

Piezīme:


PIRMĀ LŪGŠANA

Svētīts lai top Tavs vārds. Kas tas ir? Dieva vārds gan pats no sevis ir svēts, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tas arī mums būtu svēts. Kā tas notiek? Kad Dieva vārdus patiesi un skaidri māca, un mēs arī, kā Dieva bērni, svēti pēc tiem dzīvojam. To palīdzi mums mīļais debesu Tēvs! Bet, kas citādi māca un dzīvo, nekā Dieva vārdi māca, tas Dieva vārdu netur svētu mūsu vidū; no tā pasargi mūs, debesu Tēvs!


270. Ko mēs lūdzam pirmajā lūgšanā?

Tā kā Dieva vārds ir mūsu lielākais dārgums, mēs lūdzam no Dieva vispirms palīdzību, lai Viņa vārds tiktu turēts svēts.

Uzdevums:

Piezīme:


271. Kā Dieva vārds tiek svētīts?

Dieva vārds tiek svētīts tad, ja:
1. Dieva Vārds tiek mācīts skaidri un patiesi.

Svētītos patiesībā; tavi vārdi ir patiesība. [Jņ.17:17]

“.. kam atklājies mans vārds, tas lai to pasludina pēc patiesības! Kas kopējs salmiem ar graudiem?” - tā saka tas Kungs. [Jer.23:28]

2. Dzīvojam kā paklausīgi Dieva bērni, pēc Viņa Vārda [dievbijīga dzīve].

Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. [Mt.5:16]

Luters: “Dieva ausīs nekas neskan jaukāk par to, ka Viņa godu un slavu vērtē augstāk par visu, ka Viņa Vārdu māca patiesi, tur to dārgu un augsti ciena.”

Uzdevums:

Piezīme:


272. Kā Dieva vārds tiek zaimots?

Dieva vārds tiek zaimots tad, ja:

1. Tiek skaidrots savādāk, nekā Dieva Vārds māca [maldu mācība].

Tās priesteri pārkāpuši manu bauslību, tie liek novārtā to, kas Man svēts, tie neatšķir svēto no nesvētā un nemāca atšķirt šķīsto no nešķīstā, tie neievēro manas svētās dienas. Es neesmu vairs viņu vidū tas Svētais. [Ec.22:26]

2. Tiek dzīvots citādāk, nekā Dieva Vārds māca [grēcīga dzīve].

Tātad pats, dižodamies ar bauslību, to pārkāpdams, tu pulgo Dievu? Ka rakstīts: “Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots pagānu starpā!” [Rom.2:23-24]

Luters: “Dieva vārds tiek zaimots, pirmkārt, tad, ja tiek sludināts, mācīts un runāts tas, kas ir nepatiess un vedina uz maldiem. Tā ar Viņa vārdu tiek izpušķoti meli, lai tos turētu par labu. Tas apvaino visvairāk Dieva vārda svētumu un zaimo to. Otrām kārtām, Dieva vārds tiek nenoliedzami apkaunots ar grēcīgu dzīvi un darbiem; kad Dieva tautas vārda nesēji izrādās laulības pārkāpēji, dzērāji, zelta teļa pielūdzēji, skauģi un aprunātāji.”

Uzdevums:

Piezīme:


OTRĀ LŪGŠANA

Lai nāk Tava valstība. Kas tas ir? Dieva valstība nāk gan bez mūsu lūgšanas, pati no sevis, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tā nāk arī pie mums. Kā tas notiek? Kad debesu Tēvs mums dod savu Svēto Garu, ka Viņa svētajiem vārdiem ar Viņa žēlastību ticam un dievišķi dzīvojam še laicīgi un tur mūžīgi.


273. Kas otrajā lūgšanā tiek apzīmēts ar “Dieva valstību”?

Dieva valstība šeit nenozīmē laicīgu valstību, bet Kristus žēlastības valstību šeit, virs zemes, un goda valstību debesīs.

Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. [Rom.14:17]

Uz farizeju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: “Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.” [Lk.17:20]

Jēzus atbildēja: “Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, mani sulaiņi cīnītos par to, lai es nekristu jūdu rokās. Bet nu mana valstība nav no šejienes.” [Jņ.18:36]

Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu, kas pārvērtīs mūsu zemības miesu līdzīgu savai apskaidrotai miesai ar spēku, kurā viņš arī spēj sev pakļaut visas lietas. [Fil.3:20-21]

Uzdevums:

Piezīme: Uz lapu»


274. Ko mēs lūdzamies otrajā lūgšanā?

Mēs lūdzam no Dieva, lai:
1. Patiesa ticība un dzīve pēc Dieva prāta tiktu stiprināta un Kristus žēlastības valstība pieaugtu un paplašinātos.

Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēla
Komentāri:Iepriekšējie12
 Saraksts/Par un ap kristietību/Svētie raksti!