Par pēdējo iespēju katoļiem: portāls futurism.com pēdējās dienās ir publicējis vairākus rakstus par Dubaijā notiekošā World Government Summit ietvaros notikušo slēgto diskusiju par mākslīgā intelekta perspektīvām, ietekmi un vajadzību/iespējam to regulēt. Jautājuma būtība ir tā, ka efektīvas mākslīgā intelekta sistēmas ir tikai tās, kas pašas spēj mācīties, spēj attīstīties un kurām lielākā vai mazakā mērā piemīt pašapziņa un apziņa (self-awareness and consciousness), kā arī autonomija ne tikai mērķu sasniegšanā, bet arī mērķu izvēlē. No zinātnes viedokļa šādas sistēmas ir iespējamas, bet tām ir nepieciešami vispārīgi vērtību un mērķu principi. Par tiem tad arī lielā mērā šajās sanāksmēs tika diskutēts.
Un diskusijas neveda pie nekāda konsensusa. Piem., no vienas puses ir uzņēmumu mērķi maksimizēt savu peļņu, no otras puses ir pilsoņu sociālā nodrošinātība. Un šādu pretrunu ir bezgala daudz, tikpat daudz, cik to ir dzīvē. Skaidrs, ka kāds no viedokļiem uzvarēs un līdzšinējā pieredze rāda, ka politikā uzvar korporāciju un superbagātnieku vērtības un mērķi. Spilgts piemērs ir Trampisms, kas jau ir paspējis samazināt nodokļu slogu bagātniekiem un dažos gadījumos to audzēt nabadzīgajiem.
Un šeit katoļīem paveras milzīgs darba lauks. Skaidrs, ka katolicisms un katoļu baznīcas sociālā mācība (kopā ar atbrīvošanās teoloģiju un Sv. Akvīnas Toma radošās sirsdapziņas brīvību vispārīgo normu realizācijai detaļās) būtu cilvēcei pats labākais normu kopums, kuru realizēt kā vadošos principus mākslīgā intelekta autonomās sistēmās.
Bet te ir neskaitāmi jautājumi - vai baznīca apzinās šī uzdevuma nopietnību un neatliekamību? Vai baznīca ir gatava veltīt līdzekļus šīm darbam? Vai baznīca ir gatava iestāties par vispārīgiem principiem, bet atļaut brīvibu šo principu realizācijā (kā Dievs to ir atļāvis cilvēkiem)? Pretējā gadījumā baznīcas un ticības vērtības nekad netiks akceptētas. Piem., vai nebūtu labāk baznīcai iestāties par visu, kas atbalsta prokrēāciju (t.sk. sociālo nodrošinātību, kas ir prokreācijas pats pirmais jautājums) un vai nebūtu labāk atteikties no mehānistiska naida pret kontracepciju? Vai baznīca un ticīgie ir gatavi rīkoties cilvēces nākotnes labā?
Lietas nopietnību un neatliekamību raksturo piemērs un raksts: https://www.sciencealert.com/google-s-ai-built-it-s-own-ai-that-outperforms-any-made-by-humans
Un šeit ir daži piemēri no computational theology virziena: https://www.isa-afp.org/entries/AnselmGod.html https://www.isa-afp.org/entries/GoedelGod.html https://www.isa-afp.org/entries/Types_Tableaus_and_Goedels_God.html Šie piemēri ir par teoloģiskās un filosofiskās metodes automatizāciju (kas nenieka neatņem no šo metožu radošuma un izteiksmības, bet taisni otrādi - precizē tās) un tie norāda virzienu un metodes ētikas problēmu automatizācijai. Humanitārās zinātnēs jau ir pazīstama analītiskā filosofija un ir arī analītiskais tomisms, bet šajā gadījumā runa iet par zinātniskās metodes pilnīgu automatizāciju, lai sistēma varētu iegūt, piem., ētiskos risinājumus no vispārīgiem principiem autonomi un tiešsaistē.
