Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Katolicisms/Pāvests
Komentāri:Iepriekšējie12345Nākamie
Mitzrael
pievienojies: 23.01.2005
Komentāri: 83
Re: Pāvests
02.02.2006 14:34
Mulder,
1) Marijas nevainīgā ieņemšana - Raksti nesaka, ka cilvēkam nozīmē vienmēr būt tikai grēcīgam. "Ādams un Ieva", piemēram. Pēc Tavas sapratnes arī Jēzum būtu jābūt ar grēku.
2) M. uzņemšana Debesīs - par to Raksti neko nesaka, tāpēc arī ar tiem nav pretrunā.
3) Ka tā tāda par mācību "Jēzus kā vienīgais Marijas dēls"? Bet sapratu - nav ar Rakstiem pretrunā, jo Raksti nespriež saprast, ka Marijai bija vēl citi miesīgi bērni.
4) Šķīstītava - par to nekas Rakstos nestāv, tāpēc nav pretrunā. Ja Šķīstītava ir daļa no Debesīm, tad neredzu nekādas pretrunas. Tam nav nekāda sakara ar pilnīgo Kristus nopelnu.
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
07.02.2006 21:18
        

>Mulder

 

Vēlreiz par Tradīciju.

 

 

Baznīcas Sirds ir Atklāsme Jēzū Kristū, par kuru pravietoja Vecās Derības pravieši, kurš VD bija noslēpums. Raksti tika piepildīti un atklāti Jēzus Kristus upurī pie Krusta.

Svētā Tradīcija vēstī Dieva Vārdu, ko Kungs Kristus un Svētais Gars ir uzticējuši apustuļiem, un visā pilnībā nodod tālāk viņu pēctečiem, lai tie patiesības Gara apgaismoti, savā sludināšanā to uzticīgi saglabā, skaidro un izplata. Tradīcija ietver sevī to skaidrību, kuras Gaismā svētie Raksti caur vienotu un pamatotu skaidrojumu un saskaņu palīdz ticīgajiem atklāt Kristus noslēpuma Atklāsmi ņemot visu kopumā. Svētā Tradīcija ir vienota visās pasaules Baznīcās(draudzēs). Tā (Tradīcija) nevar būt savādāka, cilvēku iegribu, šķelšanās un nepaklausības rezultātā, jo tās izcelšanās un mērķis ir un paliek viens, par Kuru ap. Pāvils raksta: ”Jo no Viņa un caur Viņu, un Viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen.” (Rom11,36)

Mulder, kur tu smelies savas zināšanas par Svētajiem Rakstiem un To skaidrojumiem? Tev bieži tiek aizrādīts, ka Tu interpretē Svētos Rakstus, tā kā Tev dotajā situācijā ir izdevīgi. Lai gan pats Tu norādi, ka tieši tā rīkojas RKB – pielāgo Svētos Rakstus savām vajadzībām. Ar to Tu norādi, ka tik daudz mācītu un gudru kristiešu darbs, centieni un pūles, tik ilgā laika periodā (2000 g.) ir nieka vērts –„ fufels”. Puišeļi paniekojās. „Rāmis", kurš traucē brīvam gara lidojumam iekš Svētajiem Rakstiem.

Tur jau tā lieta, ka brīvība ir atbildība un gudrība, kuru pārstāv tieši šis diskusijas „galvenais vaininieks „ - Romas bīskaps. Pārstāv, aizstāv, vieno un pasaka – Amen, uzņemoties pilnīgu atbildību Mūžīgās Tiesas priekšā.  Tu, Mulder, to vari?

Protams, ja Tava sirdsapziņa Tev neko nepārmet – OK. Manējā uzticoties tam, ko māca RKB, arī nepārmet. Vēl vairāk – piepilda manas ilgas, un tuvina Bezgalīgajai Laimei jau šeit – ar prātu, sirdi un gribu, spēku smeļoties ne tikai Rakstos, bet arī mācībā un pieredzē.

 

Par Primāro.

 

Tu saki, ka tie ir Svētie Raksti. Nepiekrītu. Primāras nevar būt Ūdens(vārds par Vārdu), bet gan Avots. Šajā gadījumā Dievs Savā atklātajā patiesībā.

Esmu vienmēr Tev vēlējusies pajautāt: „Svētie Raksti, labi. Bet, kur Tev ir Dzīvais Dievs? Kādēļ nedalies par To? Vai baidies pazaudēt kontroli pār sevi un citiem,? Būt mazs Lielā Dzīvā Noslēpuma priekšā? Baidies kaut, ko nezināt, neizskaidrot? Baidies noklust un ļauties Brīvībai, kur nevajag nepārtraukti taisnoties?”

Zini, ja tava sirds ir pazemībā atvērta un mīlestībā degoša, tā nekļūdīsies. Tu būsi Tu. Tu būsi Viņā. Tu nebūsi spējīgs ne mazāko darbību izdarīt, kura būtu pretrunā Bezgalīgajam Labumam. (Pats par sevi saprotams, arī Svētajiem Rakstiem.) Viss būs vienkārši – nevajadzēs izmisīgi „rakties cauri rindām”, baidīties un pārbaudīt. Bet tas ir – manuprāt. Par sirdsapziņu jau runājām.

 

Par Svētajiem rakstiem.

 

Pēc senas tradīcijas Rakstiem ir divkārša nozīme – tiešā un garīgā.

Tiešā ir izteikta Rakstu vārdos un tiek atklāta Rakstu ekseģēzē, kas pamatojas uz pareizas interpretācijas principiem.

Garīgā: 1.alegoriskā nozīme (nozīme Kristū), 2.morāliskā nozīme („... par pamācību mums...” (1 Kor 10,11), 3.anagoģiskā nozīme( notikumi Mūžīgajā kontekstā).

 „...viss, kas attiecas uz Rakstu skaidrošanas veidu,... ir pakļauts Baznīcas spriedumam, kura pilda dievišķo uzdevumu un kalpojumu Dieva vārdu saglabāšanai un skaidrošanai.” (KBK 119) „Es neticētu Evaņģēlijam, ja uz to mani nepamudinātu katoliskās Baznīcas autoritāte.” (Sv. Augustīns)

Kaut, kur rakstīji, ka Tu uzklausi Baznīcas tēvu teikto. Varbūt nepareizi sapratu. May be...

 

Par pārējo citreiz.

 

Mīlestībā, aizvien:)

 
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
08.02.2006 17:35
>Baznīcas Sirds ir Atklāsme Jēzū Kristū, par kuru pravietoja Vecās Derības pravieši, kurš
>VD bija noslēpums. Raksti tika piepildīti un atklāti Jēzus Kristus upurī pie Krusta.

Taatad kaut kas, ko apgalvo cilveeki, bet ko nevar paarbaudiit! Taatad man jaauzticaas akli uz cilveeku autoritaati? Bet Raksti, apgalvo, ka nevajag viss uz cilveekiem paljauties, bet tikai uz Dievu. To ka Raksti ir Dieva iedvesmoti, to es zinu un taapeec es paljaujos uz rakstiem!

>Svētā Tradīcija vēstī Dieva Vārdu, ko Kungs Kristus un Svētais Gars ir uzticējuši
>apustuļiem, un visā pilnībā nodod tālāk viņu pēctečiem, lai tie patiesības Gara >apgaismoti, savā sludināšanā to uzticīgi saglabā, skaidro un izplata.

Uz kaada pamata tu izsaki shaadus apgalvojumus!
Kaapeec man buutu tev jaatic? Vai Dievs taa pat apgalvo? Dieva gribu es zinu, ka taa ir Rakstos. Taatad Rakstos jaabuut kaut kam shitaadam pateiktam! Vai tas taa ir! Bet luuk tev jautaajums. Vai es driixtu riikoties kaa Berojas Juudi paabaudot Paavila vaardus - iedomaajies Paavila vaardus. Mees shodien Paavila vaardiem uzticamies nepaarbaudot, bet vai juudiem tika paarmests, kad vinji rakstos paarbaudiija Paavila vaardus. Taatad APUSTULJA vaardus. Es vienkaarshi njemu piemeeru un paarbaudu Paavesta u.c. viiru vaardus Rakstos, ja tie nav pretrunaa, tad tos var uzklausiit. BET ja tie IR pretrunaa, tad es tos atmetu kaa nederiigus. Tu savukaart ar Tradiiciju gribi pieshkjirt kaada cilveeka vaardiem Dievishkju autoritaati. To es nedaru!

>Mulder, kur tu smelies savas zināšanas par Svētajiem Rakstiem un To skaidrojumiem?
Lasot Rakstus! Luudzot Dievu! Mana paljaaviiba ir uz Sveeto Garu, ka tas man atklaaj rakstu noziimi. Liidz shim viss ir bijis chikeniekaa, es lasu un agri vai veelu to saprotu vispaar bez jebkaadaam tradiicijaam. Un peecaak izraadaas, ka miljoniem cilveeku to saprot tieshi taapat. Bez jebkaadas tradiicijas... vienkaarshi lasot Rakstus bez aarpusrakstu avotiem. Raksti Cilveeks un Sveetais Gars, kursh ir dziivs!

> Tev bieži tiek aizrādīts, ka Tu interpretē Svētos Rakstus, tā kā Tev dotajā situācijā ir
>izdevīgi. Lai gan pats Tu norādi, ka tieši tā rīkojas RKB – pielāgo Svētos Rakstus savām
> vajadzībām. Ar to Tu norādi, ka tik daudz mācītu un gudru kristiešu darbs, centieni un
>pūles, tik ilgā laika periodā (2000 g.) ir nieka vērts –„ fufels”. Puišeļi paniekojās.
>„Rāmis", kurš traucē brīvam gara lidojumam iekš Svētajiem Rakstiem.
1) Kaa jau teicu, Raksti ir autoritaate, jo es zinu un paljaujos, ka tie ir Dieva iedvesmoti un pac Pasaules Radiitaajs tajos (protams caur cilveekiem) atklaaj savu gribu un pestiishanas plaanu. Taatad autoritaates jautaajums.
2) Nekas cits nevar buut augstaakaa autoritaatee kaa pac Dievs.
3) Liidz ar to jebkursh darbs un centiens, kura rezultaats ir "tradiicija" kas ir pretrunaa rakstiem ir nederiigs!
4) Kad es kaut ko apgalvoju, es labpraat aicinu jebkuru no jums mani atspeekot ar Rakstiem - taatad uzraadot, ka Dievs taa ir teicis. Taadejeaadi pieraadot, ka taada ir Dieva griba un ka Dievs pac man saka - Mulder tev nav taisniiba. Pagaidaam viss ko kaads man speejis likt pretiim ir mazi beerna shljupsti par Tradiiciju, par kuru es nezinu vai taa ir Dieva iedvesmota, jo raksti, kas IR Dieva iedvesmoti neapstiprina RKB apgalvojumus. Es neticu ka Dievs runaa pac sev pretiim, taapeec, jebko kas ir pretrunaa Rakstiem es atmetu kaa nederiigu manai pestiishanai!

>Tur jau tā lieta, ka brīvība ir atbildība un gudrība, kuru pārstāv tieši šis diskusijas
>„galvenais vaininieks „ - Romas bīskaps. Pārstāv, aizstāv, vieno un pasaka – Amen,
>uzņemoties pilnīgu atbildību Mūžīgās Tiesas priekšā.  Tu, Mulder, to vari?
Es jau to daru! Es mieriigi varu nostaaties pretiim tavam Paavestam, un lai vinjsh panjem un ar Rakstiem pieraada, ka vinjam ir taisniiba, tad es konverteeshos uz RKB!

>Protams, ja Tava sirdsapziņa Tev neko nepārmet – OK. Manējā uzticoties tam, ko māca
>RKB, arī nepārmet. Vēl vairāk – piepilda manas ilgas, un tuvina Bezgalīgajai Laimei jau
>šeit – ar prātu, sirdi un gribu, spēku smeļoties ne tikai Rakstos, bet arī mācībā un
>pieredzē.
Un tava pieredze ir tik pat uzticama, kaa pasha Dieva Vaards?

>Tu saki, ka tie ir Svētie Raksti. Nepiekrītu. Primāras nevar būt Ūdens(vārds par Vārdu),
>bet gan Avots. Šajā gadījumā Dievs Savā atklātajā patiesībā.
Vai Dievs ir pretrunaa Rakstiem! Vai Dievs saka un atklaaj kaut ko, kas ir pretrunaa Rakstiem? Vari paraadiit man Rakstos to pantu, kuram Dievs nepiekriit? Ja tu nevari Rakstos taadu vietu paraadiit, tad tavs apgalvojums ir tukshs. Jo ja tu bez Dieva Vaarda vari iepaziit Dievu, tad tu maldini gan sevi gan citus! Bet ja Raksti ir pilniigaaa saskanjaa ar Dievu, tad es driixtu ticeet Jeezus vaardiem, ka vinjsh visu ir atklaajis. Tas viss ir dariits mums zinaams... un nekas nav nosleepts, kas mums buutu svariigs. To visu es varu izlasiit Biibelee. Dievs nav pretrunaa Biibelei un Biibele nav pretrunaa Dievam. Es nekaa savaadaak nevaru par Dievu uzzinaat, kaa lasot Rakstus. Un Dievs ir izveeleejis caur Rakstiem atklaaties saviem ljaudiim. Izlasi Jaanj 6:63

>Esmu vienmēr Tev vēlējusies pajautāt: „Svētie Raksti, labi. Bet, kur Tev ir Dzīvais Dievs?
>Kādēļ nedalies par To? Vai baidies pazaudēt kontroli pār sevi un citiem,? Būt mazs
>Lielā Dzīvā Noslēpuma priekšā? Baidies kaut, ko nezināt, neizskaidrot? Baidies noklust
>un ļauties Brīvībai, kur nevajag nepārtraukti taisnoties?”
Kaapeec tu Dievu atdali no Vinja Vaarda? Vai tad Dievs un tas ko Vinjsh saka ir kaut kaa atraujams? Kaa tu uzzini par Dievu. Kursh ir tavs droshais avots, izzinjaa par Dievu. Vai ne pats Dievs. Bet Dievs uz cilveeku runaa caur savu Vaardu. Nekaa savaadaak! :)

>Zini, ja tava sirds ir pazemībā atvērta un mīlestībā degoša, tā nekļūdīsies. Tu būsi Tu.
>Tu būsi Viņā. Tu nebūsi spējīgs ne mazāko darbību izdarīt, kura būtu pretrunā
>Bezgalīgajam Labumam. (Pats par sevi saprotams, arī Svētajiem Rakstiem.) Viss būs
>vienkārši – nevajadzēs izmisīgi „rakties cauri rindām”, baidīties un pārbaudīt. Bet tas ir
>– manuprāt.
Par sirdsapziņu jau runājām.
1) Es nebaidos, jo zinu ka Kristus par mani ir miris un man piedod manus greekus
2) Es JAU esmu Kristuu, bet vai esi tu?
3) Un jaa, kad Svetaa Gara darbs manii buus beidzies, es negreekoshu vairs nemaz


>Pēc senas tradīcijas Rakstiem ir divkārša nozīme – tiešā un garīgā.

Kaa jau teicu, ne sena ne tagadeeja tradiicija man nav autoritaate. Bet Raksti pashi. Raksti pashi pasaka kaa sevi interpreteet. Jo taa mees varam pateikt arii ka Kriminaalkodeksam ir arii gariigaa alegoriskaa noziime!
Shito putru taisa tie, kuri negrib pienjemt un ticeet skaidrajiem Dieva Vaardiem

>Tiešā ir izteikta Rakstu vārdos un tiek atklāta Rakstu ekseģēzē, kas pamatojas uz >pareizas interpretācijas principiem.
>Garīgā: 1.alegoriskā nozīme (nozīme Kristū), 2.morāliskā nozīme („... par pamācību >mums...” (1 Kor 10,11), 3.anagoģiskā nozīme( notikumi Mūžīgajā kontekstā).
Taa ir Sholastika, nevajag te fleiteet!
Raksti ir raksti un visai skaidri. Konteksts nosaka kaa to interpreteet. Un hermaneetikas pamatprincips ir - ja vaardi veido sakariigu jeegu, tad nevajag mekleet citu jeegu! Vienkaarshi!

> „...viss, kas attiecas uz Rakstu skaidrošanas veidu,... ir pakļauts Baznīcas spriedumam,
> kura pilda dievišķo uzdevumu un kalpojumu Dieva vārdu saglabāšanai un
>skaidrošanai.” (KBK 119) „Es neticētu Evaņģēlijam, ja uz to mani nepamudinātu
>katoliskās Baznīcas autoritāte
.” (Sv. Augustīns)

Un vai Sv. Augustiinam ir augstaaka autoritaate nekaa Rakstu autoram - Dievam! Vai Augustiins ir bezgreeciigs (palasi vinja - confessione)
Vai tad tu netici, ka Dievs pac paruupeesies, lai tas, kas lasa Rakstus tos arii saprastu. Dievs dod Sveeto Garu, jo bez taa Raksti ir apalja 0 Un nav saprotami. Jo miesiigais cilveeks nesatver to kas naak no Gara. Tikai Dieva Gars var izzinaat to kas ir Dievaa. Taapeec bez Sveetaa Gara tev neviens un nekad nespees izskaidrot rakstus arii tas, kuram ir shis Sveetais Gars. Sveeto Garu Dievs dod ikvienam, kas to luudz un meklee!
Taakaa ja Sveetajiem Rakstiem ir taisniiba, tad es pretiim Augustiinam Lieku apustulja Jaanja Vaardus - Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā. (1 Jan 2:27)
Tagad tu, kaa godiiga Kristiete man pasaki - kam man ticeet, Jaanim vai Augustiinam? Kursh no shiem abiem tev ir augstaaka autoritaate Jaanis vai Augustiins? Un ja Augustiins runaa kaut ko pretiim Rakstiem, kam man jaapakljaujas?
Ja RKB saka kaut ko Preteeji rakstiem, kam man ir jaapakljaujas?

>Kaut, kur rakstīji, ka Tu uzklausi Baznīcas tēvu teikto. Varbūt nepareizi sapratu. May be...
Es uzklausu vinju teikto tiktaal cik tas nav pretrunaa Rakstiem! Bazniicteevi arii bij greecinieki un arii kljuudiijaas, tieshi taapeec mums ir dota ideaalaa meeraukla - Sveetie Raksti, kuros paarbaudot var atsijaat maldus! Es nepaljaujos akli uz Bazniicteeviem, ja vinji savus apgalvojumus par ticiibas lietaam nevar pamatot rakstos!


Mitzrael
pievienojies: 23.01.2005
Komentāri: 83
Re: Pāvests
09.02.2006 15:39
Mulder, kādēļ man 100 reižu atkārtot - Raksti ir nepilnīgi (tas ir pašsaprotami), bet Dievs ir pilnīgs.
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
09.02.2006 16:39
Mitrazel! Paraadiisi to Rakstu vietu, kura ir nepilniiga?
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
12.02.2006 23:13
Mulder, man Tev jautājums šai sakarā: vai Tu svini svētdienu vai sabatu?
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
13.02.2006 10:39
kri, CHEVO? Kaads sabats? Shams bij Sinaja deriibas pasaakums, bet Kristus ir Kungs paar sabatu, un sabats ir atcelts/piepildiits!

Ja tu jautaa par manu konfesiju - Luteraanis vulgaris :)
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
13.02.2006 12:30
To Tev jautāju tālab, lai Tu man parādītu rakstos, kur tieši un nepārprotami ir pateikts, ka mums ir jāsvin svētdiena kā Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena!
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
13.02.2006 15:02
nekur
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
13.02.2006 15:39
ko nu mēs darīsim? Tik nozīmīga lieta, bet Svētajos Rakstos nav atrunāta! Ir divas vietas, kur ir minēta nedēļas pirmā diena - bet tās var dažādi interpretēt.
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
13.02.2006 15:50
Nu tad lasiisim Rom 14 nodalju un buusim prieciigi Kristuu :) Vai nav briinishkjiigi buut briivam Kristuu? Kristus dara cilveekus briivus, un neuzstaada prasiibas, kas nav svariigas pestiishanai!
Protams, cilveeks ir greeciigs un dajebko sachakarees, taapeec ir labi un deriigi tureeties pie kaadas kaartiibas, kaa to Paavils arii iesaka attieciibaa uz draudzes sapulceem... Bet no shiis kaartiibas nav atkariiga tava pestiishana un tas nav greeks iet uz Dievkalpojumu jebkuraa dienaa, kad vien taads notiek!
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
13.02.2006 19:36
Bet Tu taču piedalies svētdienas dievkalpojumā? Es jau nesaku, ka no svētdienas svinēšanas tieši atkarīga mūsu pestīšana, bet - Tu tomēr piedalies tajā, par ko nav tiešas norādes Rakstos, bet kas ir pamatots Tradīcijā! Kāpēc gan tad Tev grūti pieņemt, ka ir daudz tādu lietu, kas nāk mums par labu, kas palīdz sekot Jēzum Kristum, bet nav tiešā veidā atrodamas Rakstos?
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
13.02.2006 19:48
kri, pret to es neiebilstu... teixim, ja tev seleriju salaati labaak paliidz Luugties, tad tie ir labi :) Dievbijiibas prakse ir laba un deriiga. Tas par ko es te bujaanjoju ir, kad shii tradiicija tiek likta augstaak vai pat vienaa liimenii ar rakstiem!
Tu vari atmest tradiiciju un joprojaam palikt Dieva Zheelastiibaa, bet tu nevari atmest rakstus un joprojaam saglabaat attieciibas ar Dievu. Ar rakstu atmeshanu es domaaju - noliegt to Dievishkjo inspiraaciju, vai saturu vai jebko, kas naak no Rakstiem...
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
13.02.2006 20:29
Par pāvestu, apsardzi un paļāvību uz Dievu.

 

Man liekas, ka Vatikāna Valsts apsardze, žandarmērija ir ne tikai laba, bet nepieciešama kā jebkurā valstī. Vai tad tiek sargāta pāvesta dzīvība?????? vai visu Vatikāna iedzīvotāju dzīvības, miers un kārtība valstī. Daudzie tūristu, svētceļnieku miljoni... Kā ar viņu drošību? Kā ar vērtīgu mākslas darbu, grāmatu un dokumentu sargāšanu?

Labi – iedomājieties tā visa nebūs – kas notiks? Domāju nekārtības, haoss un vandālisms. (Tāda, nu, lūk, ir cilvēka daba :(  .)

Vai tā būs paļāvība uz Dievu?

Ja mēs paļaujamies uz Dievu, tad tas nenozīmē „brīnumainu pasargāšanu”. Tas nenozīmē mūsu plānu pieprasīšanu Dievam.( Tjipa : „ Man bail, pasargā!”) Tas nozīmē: „Lai nāk Tava valstība! Tavs prāts , lai notiek kā debesīs tā arī virs zemes!” (Mt 6,10) „Fiat” pārbaudījumiem, dzīvībai draudošām briesmām, līdz pat krusta nāvei. „Fiat” Dieva dzīvei pārpilnībā un Dieva gribas iemīlēšanai vairāk par savu dzīvību” Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.” (Mt 10,34) Kā arī par „dzīvības iegūšanu”: Mt 10,38-39. Tas nozīmē uzticēšanos visā Dievam.

Dievs izglābj Daniēlu, bet daudzi pirmie kristieši mirst lauvu saplosīti. Dievs izglābj trīs jaunekļus no sadegšanas ugunī, bet Žanna d’Arka, Dž. Savanarola u.c. tiek sadedzināti. Ilgi varētu turpināt.

Ir un paliek: „Tavs prāts , lai notiek, jo Tu labāk zini kas mums vajadzīgs...

Kas gudrs, lai saprot.

_____________________

 

Par autoritātēm.

>Mulder

Mana vienīgā autoritāte ir Dievs. Pārējie ir cilvēki – ap. Pāvils, Sv. Augustīns, Benedikts XVI u.c. (1 Kor. 3, 4- 15)

Uvi (kr.val.)

 

Par Dievu.

>Mulder

Dievs nav ne primārs, ne sekundārs ne tml. Viņš ir vienīgais Vārdā un Garā.

Viņš ir Noslēpums, par Kuru cilvēki(kristieši) runā par Personām.

Viss pastāv Viņā un Viņš ir visā.

Viņš ir visa pirmsākums un cēlonis.

Visa pilnība pastāv Viņā.

Kas šeit ir pret Rakstiem?

Kā Tu domā, Kas man to atklāja? Ja Tu saki, ka Tevī ir Svētais Gars un Tu esi Kristū, tad kāpēc apšaubi, ka arī manī Viņš ir. Kurš gars Tev to saka?

Es Tevi netiesāju. Tu mani gan.

Tu saki, ka esi Kristū, es saku esmu Dievā. Kur pretruna? Tu zini? Es jā.

Pretrunu nav. Nav vienotības.

 

Par Svēto Rakstu ekseģēzi.

>Mulder

Kurš ir tas, kuru ap. Jānis nosauc par „mācekli, ko Jēzus mīlēja” (Jņ 20,2 ; 21,20 u.c.)?

Ja tu uzskati sevi par Svēto Rakstu skaidrotāju, Tev vajadzētu zināt. Bet varbūt Svētie Raksti skaidri nenorāda uz šī, viena no divpadsmit apustuļiem, vārdu?

Kā tu domā?

 

P.S. Es, piemēram, neesmu apgalvojusi, Ka Svētie Raksti ir "zemāki", "augstāki" vai citādāk. Es nelietoju šādu apzīmējumu. Man Svētie Raksti ir Svētie Raksti. Domāju, ka adekvāti saprotu To nozīmi.

 

Par pārējo citreiz :).
teodors
pievienojies: 15.02.2006
Komentāri: 45
Re: Pāvests
15.02.2006 10:24
Hei, Mulder!
Vai tu esi tas pats Mulders, kas iekš VB? Tādā gadījumā - prieks redzēt pazīstamas sejas.
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Pāvests
15.02.2006 12:33
>teodors

Un par mani Tu, teodor, nemaz nepriecājies?
teodors
pievienojies: 15.02.2006
Komentāri: 45
Re: Pāvests
15.02.2006 13:08
Vai Dieviņ, piedod Batseba! Esu priecīgs, nudien! Saproti, es tikai šodien sev atklāju katedrāli, tik tikko piereģistrējos, neko vēl īsti nepaguvu izstudēt, Mulders vienkārši bija pirmais, kurš "iekrita acīs".  Redzu, ka te ir arī Mitzrael, droši vien, ka atradīšu vēl dažu labu "redzētu seju". 
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
16.02.2006 17:19
teodors, nu te tik tauta krietni neaktiivaaka... un jemot veeraa ka shitaa ir vairaak proRKB tad biezhi ir teemas, par kuraam man nav nojeega ko vispaar cilveeki runaa... 
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
24.02.2006 21:21
>Mulder

Kurš ir tas, kuru ap. Jānis nosauc par „mācekli, ko Jēzus mīlēja” (Jņ 20,2 ; 21,20 u.c.)?

 

Kādēļ neatbildi uz manu jautājumu?

Nezini? Nevēlies atbildēt? Vai domā kā farizeji? (Mk 11,27-33; Mt 21,23-27; Lk 20,1-8)

 

Zini, ja atbildēsi būs baigās ziepes :). Ja neatbildēsi uzskatīšu, ka nobijies vai Tavas zināšanas par Svētajiem Rakstiem ir vājas :).

 
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
24.02.2006 23:14
Man sameeraa pofig ko tu uzskati, tas buus tikai tavs uzskats

Bet citu deelj varu atbildeet. Ir pamatotas domas, ka Kristus to teica pasham apustulim Jaanim.
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
25.02.2006 03:43
Mulder, kā Tu to pamato?
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
25.02.2006 21:14
bet tas lai paliek tev uzdevums... teixim paarlasi Jaanja Evangjeeliju
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
25.02.2006 23:50
neizvairies, neizvairies, Mulder, no atbildes! :)

(starp citu, šis pats ap.Jānis raksta: kas saka, ka Viņā paliek, tam pienākas rīkoties tā, kā Viņš darījis. Vai šis: «man pofig, ko tu par mani domā!» Tev pašam liecina par savu esību Viņā?)
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
26.02.2006 10:04
Nepareizi, Mulder. Lai varētu saprast, kuru ap. Jānis sauc par mīļāko mācekli, ir jāizlasa visi Evanģēliji. Tikai no Lūkasa Evanģēlija var secināt, ka tas ir viens no divpadsmit apustuļiem. Pārējos tiek runāts par mācekļiem. Mācekļi nav viens un tas pats, kas apustuļi (Lk 6,13-17). To Tev vajadzēja zināt.

Ko saka Tradīcija par „mīļāko mācekli”, es zinu. (Tu taču noliedz Tradīcijas nepieciešamību. Kādēļ tad piemini, to, ko Tradīcija saka šajā jautājumā?) Es Tev jautāju vai atbildi uz šo jautājumu es varu saņemt lasot Svētos Rakstus?

Tu baidies atbildēt vai vāji zini Svētos Rakstus?
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
27.02.2006 10:30
Tu labu rakstu vietu noraadiiji, kas pasaka to, ka Apustulji IR mācekļi. Taatad ir visai labi un pamatoti domaat, ka pie Krusta māceklis bij Jānis. Tas tu ielasi rakstos to, kas tur nav rakstiits. Bet ja netici, tad lasi Jaanja Evangjeelija 13 nodalju, tur neiet runa par apustuljiem, bet gan par maacekljiem, bet taalaak ir skaidrs, ka tie ir tie 12 - taatad apustulji. Apustulju gadiijumaa jeedziens "apustulis" un "maaceklis" ir intercheindzhabli jeedzieni. Jebkursh Apustulis ir maaceklis, bet ne jebkursh maaceklis ir apustulis. Vienkaarsha un elementaara logjika. Es rakstos izlasu to, kas tur ir rakstitis. Janja 21:24 man dod pamatu domaat, ka "maaceklis" no 3aas personas Jaanja Evangjeelijaa ir pac Jaanis. Taakaa man primaarais ir Raksti! Un nekaadas fantaazijas. Nafig vajag "Pietradicionalizeet" kaut ko, kas taapat ir skaidrs rakstos.
Savukaart tava metode vilkt iekshaa Lukas evangjeeliju Jaanja Evangjeelijaa pietam pilniigi atshkjiriigos kontextos noraada tikai uz tavu nespeeju pamatot savu Tradiiciju ar rakstiem. Bet ja kaut kas nav Rakstos balstiits, tad tas man nav autoritaate ticiibas un pestiishanas jautaajumos.
Komentāri:Iepriekšējie12345Nākamie
 Saraksts/Katolicisms/Pāvests