Smilgu Juris pievienojies: 11.02.2005 Komentāri: 136
Iz mūsdienu katoļu dzīves
30.06.2006 17:48
Atļaušos iztulkot joku stāstu, kuŗu vakar atradu interneta plašumos. Tā autors ir slavenais Maskavas tradicionālā katolicisma aizstāvis D. Pučkins. (Brīdinu, ka latviešu tulkojums nedaudz zaudējis kolorītu, jo oriģinālteksts bija komiskā poļu-ukraiņu žargonā).
Iz mūsdienu katoļu dzīves
Reiz Ukrainā bija viens ciematiņš, kur dzīvoja daudzu ticību cilvēki – arī katoļi. Laiks tik gāja un gāja uz priekšu. Reiz komunistiskais totalitārisms krita, un kopā ar to izzuda arī Dzelzs priekškars. Vecais, visu mīlētais priesteris aizgāja pie miera, un viņa vieta atsūtīja jaunu „probošču” no Polijas. Un tas uzreiz sāka aktīvi ieviest draudzē charizmātisko atjaunotni, tā, ka tik putekļi sāka kūpēt.
Tagad iedomājieties: jauka vēla pavasaŗa diena. Vasarsvētki. Pirms Mises jaunu draudzes aktīvistu grupa sagatavoja un iestudēja lugu-mistēriju. Pat aizbrauca uz blakus pilsētiņu, un tur zooveikalā nopirka sniegbaltu sugas balodi – to ministrants vajadzīgajā brīdī palaidīšot, un tas tēlošot Svēto Garu.
Dārgie brāļi un māsas, iedomājieties šīs lauku baznīciņas iekšskatu. Normāls dievnams, kas principā ir saglabājis 20.gs. sākuma „pirmskoncila” izskatu. Taču jaunais „proboščs” ir izdarījis dažus uzlabojumus, tā sakot, „Koncila un ekumeņizma garā”. Vienā no stūŗiem karājas sarkanas vadmalas strēmele, kuŗu baznīcai pēc padomju varas krišanas atdāvināja vietējais kolchoza klubs (vairs nav jāraksta tik daudz lozungu). Pie sarkanās vadmalas ar kniepadatām ir piesprausti no papīra izgriezti attēli: puskilograms vīnogu, 20 kapeiku baltmaizes kukulis un kaut kāds šķībs biķeris, kas atgādina piedzēruša stikla pūtēja izpūstu konjaka glāzi. Apakšā ir uzraksts: „Dzīvības maize” – to pazīstamā rokrakstā ir taisījis ciema mālderis, kas jau sen ir ietrenējis roku, rakstot uz šādas pašas vadmalas „Slava KPSS!” „Rešeņija XXVI sjezda KPSS v žizņ!”, u.tml. Altārī novietots galdiņš, lai celebrētu „ar seju pret tautu”. Skaisti.
Sanāk tantiņas, un, bailīgi raugoties uz jaunajām instalācijām, ieņem vietas. Sākumā viņas sāk skaitīt Rožukroni. Un pēkšņi nogrand mūzika, un no kreisās sakristejas izlec divpadsmit puiši un viens skuķis, kas acīmredzot tēlo Vissvēto Dievmāti un Divpadsmit Apustuļus Ciānas istabā (Coenaculum). Ģitārists un akordeonists, kas svētku dēļ ir apvilkuši jaunus treniņtērpus un kedas, pašaizliedzīgi dragā Taizē šlāģeŗus. Divpadsmit čaļi un meitēns lec šeiku un breiku, krāsu mūzikas aparāts griežas, tēlodams uguns liesmas (tik jājautā, kādas uguns?). Šajā brīdī „proboščs” ar patosu iesaucas: „Nāc, Svētais Gars!”. Nekas nenotiek. Vēlreiz: „Nāc, Svētais Gars!”. Nekā. „Proboščs” trešo reizi sauc: „Nāc, Svētais Gars!”. Un te no labējās sakristejas atskan ministranta balss: „Velns parāvis, to Svēto Garu kaķis aprija!”
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
03.07.2006 14:21
Nevajag tā jokot! Un arī tulkot tādus "jokus".
Smilgu Juris pievienojies: 11.02.2005 Komentāri: 136
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
03.07.2006 14:53
Kādēļ ne?
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
03.07.2006 15:20
"Jociņu" saturs nekorelē ar autora strikto teoloģisko nostāju. Un tādā veidā autora teoloģiskā nostāja automatiski tiek koriģēta.
Smilgu Juris pievienojies: 11.02.2005 Komentāri: 136
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
03.07.2006 15:33
???
emils pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 87
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
16.07.2006 02:52
"Neuvjazo4ka palu4ajetsa" - aptuveni to Betseba vēlējās teikt!
emils pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 87
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
16.07.2006 02:53
lai gan patiesi - smiekliigaakais tanii visaa ir Smilgu Juris! :D
Nee bija labs staasts un tas pat vareetu buut patiess. Harizmaati jau kopumaa njemot taadi uz aariskjiibaam tendeeti klauni vien ir.
Bet gan jau paies vinju laiks arii vienreiz un paliks patiesaa Bazniica, kura ir celta uz iistiem pamatiem, taapeec nav paaraak jauztraucaas par taadaam laikmetiigaam un paarejoshaam lietaam kaa harizmaati.
Smilgu Juri - luudzu atsauci uz staastu orgjinaalvalodaa!!!
teodors pievienojies: 15.02.2006 Komentāri: 45
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
19.07.2006 09:23
Man domāt, šo stāstiņu krievi ir nozaguši. Jo latviešu valodā šim stāstam ir vairāk kā 100 gadu; tur gāja runa par mācītāju un ķesteri senos laikos; draudze bijusi ļoti neapzinīga un mācītāja sludināšanā diez ko daudz nav klausījusies, tad mācītājs izdomājis to stiķi ar balodi, kam kā sv. Garam bija dievkalpojuma laikā iz jumta lūkas jāizlido dievnama plašumos. Vienīgā atšķirība starp sižetiem - nebija iepriekš aprakstītā harismātisma un krievu kolorīta un noraizējies ķesteris, galvu no jumta lūkas izbāzis, minēja nevis kaķi, bet sesku.
Justas pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 213
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
24.07.2006 23:35
Pie kura vārda bija jāsmejas??
Amada pievienojies: 24.12.2004 Komentāri: 173
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
27.07.2006 21:12
Nu neka smiekliga nebija... iznemot to, ka tas autors doma, ka Tezegabali irdragajami. Tie tacu lenuma var sacensties ar pasmaju "Piedod mums, Dievamate, piedod" vai "Skaisto Kungu Jezu"! Skiet, ka dzeks nezinaja parko pats raksta :) Bet vispar bija sentimentali ko taduy rakstit. Nadus neveiklus satirsikus stastinu pret to, kasman nebija pieejams esrakstiju vidusskolassakuma klases. Tadi pasio mulkigi un parspileti salidzinajumi. Hmmm... tas dzeks nejausi nekope manu agrino stilu?;)
egidy pievienojies: 09.07.2005 Komentāri: 37
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
29.07.2006 16:03
NU beidziet taču! Smilgu Jura jokam nav ne vainas, kad pats to pirmoreizi lasīju man bija pilnīga pārliecība, ka viņš to ir norakstījis no Juliāna Kardināla Vaivoda mācību grāmatām Darbs un Aptūta - tur ir ne viens vien šāda veida joks un īstenībā daži ir tik izdevušies, ka grūti iedomāties, ko draudze varēja teikt par tādu mācību :))
janisl pievienojies: 07.05.2006 Komentāri: 155
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
29.11.2006 09:47
Šā " joka" vaina ir tāda, ka tas ir izrauts no konteksta, ja vien nav paša autora sacerēts. Neatceros, ka būtu ko līdzīgu lasījis Juliāna kard. Vaivoda darbos, bet, ja kas tāds tur ir, tas ir iekļauts sprediķī. Cik atminos, grāmatā" Atpūtai un darbam" pēc ikvienas homīlijas bija ievietots tās plāns, kas norāda, ka god kardināls iepriekš rūpīgi pārdomāja attiecīgo tēmu. Bez tam, attieksme, ar kādu god. Juris runā, piem., par Tezē kopienas melodijām, degradējot tās līdz " Vecpiebalgas ūdensrožu" un " Zilā lakatiņa" līmenim, kā arī vārda " ekumēnisms" krieviskošana skaidri parāda to attieksmi, kuru jau iepriekš kritizēja lietotāja vārdā " Batšeba." Nu jā, zināmā mērā arī iepriekš minētās dziesmiņas ir arī šlāgeri- to melodijas tiešām " trāpa mērķī" ( vācu val. "schlagen" - " sist, iesist," , " der Schlager " -(ekonomikā) " ejoša prece").
Smilgu Juris pievienojies: 11.02.2005 Komentāri: 136
Re: Iz mūsdienu katoļu dzīves
20.12.2006 19:24
>>> Šā " joka" vaina ir tāda, ka tas ir izrauts no konteksta, ja vien nav paša autora sacerēts. Neatceros, ka būtu ko līdzīgu lasījis Juliāna kard. Vaivoda darbos, bet, ja kas tāds tur ir, tas ir iekļauts sprediķī>>>
Nesaprotu šīs piezīmes jēgu. Protams, ka tam nav nekāda sakara ar kardinālu Vaivodu. Man šķiet, pirms tā joku stāsta ir skaidri norādīts, no kurienes tas paņemts un kas ir tā autors.
>>> attieksme, ar kādu god. Juris runā, piem., par Tezē kopienas melodijām, degradējot tās līdz " Vecpiebalgas ūdensrožu" un " Zilā lakatiņa" līmenim>>>
Kāpēc “degradējot”! Paceļot! :-)
Pirmkārt, kāpēc man būtu jārunā ar cieņu par vienas nekatoliskas, herētiskas kopienas sacerētajiem meldiņiem? Varbūt vēl mormoņu dziesmas sāksim Mises laikā dziedāt? :-)
Otrkārt, atgādināšu, ka mums Katoļu Baznīcā caur Dieva žēlastību ir tik bagāts vokāls un muzikāls mantojums liturģiskajā jomā, kāda nekur citur nav un nevar būt. Ja jūs to nezinājāt, tad paskaidroju: Sv. Pijs X savā motu proprio „Tra le sollicitudine” (1903) noteica par Latīņu Baznīcas pamatdziedājumu gregoriāņu dziedājumu (neaizliedzot citus).
Ak, Sv. Pijs X Jums nav autoritāte? – Nu labi, paskatīsimies Otrā Vatikāna Koncila konstitūciju „Sacrosanctum concilium”, 116.-117. panti. Nu, kas tur ir teikts par gregoriāņu dziedājumu? Ak, viduslaiku mūzika nepatīk? Ļoti labi, tad jums ir vesela rinda modernāku komponistu ar ļoti skaistām un aizgrābjošām dziesmām un melodijām – kas traucē izvēlēties?
Dievam ir jāvelta tas labākais, kas mūsu dzīvē ir, jo tas ir Paša Dieva dots. Ja mēs nedodam Dievam labāko, vai dodam Viņam ne to labāko, mēs smagi grēkojam. Ja mēs varam noturēt Sv. Misi ar normāliem, skaistiem katoliskiem dziedājumiem, bet tā vietā blējam kaut kādu „hip-hop, umpapā!” vai tml., tas ir grēcīgi.
Vispār es esmu nonācis pie viena interesanta secinājuma: modernisti (vismaz Latvijā) cenšas visu padarīt pagalam pliekanu. Krieviski ir lielisks vārds – „opošļitj”, un tas ir tieši tas, ko viņi dara. Teiksim, es katru gadu, kad gadās būt Latvijā, apmeklēju vienu brīnumaini skaistu baznīcu Zemgalē. Kāda architektūra, kāds retabls – viens vienīgs tipisks, it kā kondensēts baroks! Kāda altārglezna, kādas skulptūras! Bet šogad skatos un nodrebu – gar sienām sakārtas jaunas Krustaceļa staciju bildes… lētu, centrāltirgū nopērkamu lubeņu stilā. Man taisni dūša apskrējās, uz to skatoties. Kādēļ to vajadzēja darīt?
Šis stāstiņš nu gan nav no mūsdienu un pat ne no padomju laiku katoļu dzīves, tas ir daudz vecāks un bārdaināks. Acīmredzot jau vairāk nekā pirms gadsimta izplatījies plašā reģionā, jo sižets atrodams arī "Latviešu tautas pasakās", sadzīves pasaku nodaļā ar nosaukumu "Svēto garu sesks apēdis".
