Cik kaitīga ir dzimumtieksmes varmācīga ierobežošana, šķiet zināms visiem. Tapēc labāk, kā jau te sākumā minēja -„nolaist tvaiku”, nevis krist galējībās (sākot no pārgulēšanas ar pirmo, kas pagadās līdz pat pedofīlijai). Protams, sevis apmierināšana nav varbūt nekas labs un slavējams, taču arī ne nāves grēks. Un Onans tika nosodīts nevis par to, ko viņš darīja ar savu, piedodiet, locekli, bet par to, kādos apstākļos tas notika: kad bija jārīkojas saskaņā ar Rādītāja gribu, viņš savu sēklu „kaisija” ne tur, kur bija paredzēts, bet gan zemē. Cita lieta, ja cilvēks šādi rīkojoties nonāk atkarībā... Tas gan ir nopietni, un tur nepieciešama palīdzība
European pievienojies: 25.03.2012 Komentāri: 46
Re: masturbācija
31.12.2012 00:41
Apustulis Pāvils, lielākais no grēciniekiem, kā viņš pats ir sacījis, ir rakstījis: "Brāļi, esiet atturīgi it visā." Atturība mūs ved pie žēlastības.
Kāpēc katoļu baznīca uzskata, ka masturbācija ir grēks? Kāds konkrēts ļaunums tiek izdarīts? Ko darīt tiem cilvēkiem, kur kaut kādu iemeslu dēl nevar apprecēties un tādējādi dzīvot pilnvēr'tigu dzimumdzīvi, kas novērstu vajadzību pēc pašapmierināšanās. respektīvi, ko darīt neprecētam cilvēkam, kad seksu gribās tā, ka acis no pieres lien laukā?
Es nevaru pateikt - kāpēc baznīca uzskata, ka masturbācija ir grēks - bet manā realitātē jautājums " Kāpēc katoļu baznīca uzskata, ka masturbācija ir grēks?" ir nekorekts.
Tas būtu tāds pats jautājums - vai Krievi ir slikti ! Ir tādi krievi, kuri ir slikti un ir tādi, kuri ir labi
No šejienes es savā realitātē izdalu vairākas pašapmierināšanās veidus.
Pašapmierināšanās - kad nav partnera Pašapmierināšanās - izzina savu ķermeni (bērniem) Pašapmierināšanās - kad esi saderināšanās posmā Pašapmierināšanās - kad esi laulībās Pašapmierināšanās - kad sievai ir mēnešreizes Pašapmierināšanās - kad esi komandējumā ilgāku laiku Pašapmierināšanās - kad esi armijā (sievietes vispār pataustīt nav iespējams :) Pašapmierināšanās - kad ir stress Pašapmierināšanās - kad ir depresija Pašapmierināšanās - kad esi sastrīdējies ar savu partneri vai laulāto Pašapmierināšanās - kad ir labs garastāvokls Pašapmierināšanās - publiskās vietās, kino, parkā utt. Pašapmierināšanās - lai uzturētu sevi formā Pašapmierināšanās - kad (dabiski baloni pilni - miesa pieprasa - attiecas uz vīriešiem).
Un visus pašapmierināšanas veidus - es te droši neesmu minējis un arī nav īpaši vajadzīgs.
Es uzskatu - ka ir savarīga katras būtnes personīgā atklāsme, ko viņa ir saņēmusi kontemplējot Dievu. Un visa veida darbības - ir jāsalīdzina ar šo personīgo atklāsmi. Ja darbība ir harmonijā ar personīgo atklāsmi - tad to drīkst attiecīgajos apstāklos un laikā darīt un ĻAUNUMS neradīsies, bet ja nesakrīt - to būtnes gars jutīs, ka kaut kas nav kārtībā.
Viena un tā pati lieta - vienam dara ļaunumu citu ārstē. Mēs dzīvojam relatīvisma apstākļos - kas vienam der tas otram nē.
Atklāti sakoot, masturbācijas pasludināšanai par grēku īsti nav bibliska pamata manuprāt. Esmu dzirdējis, ka to sauc par laulības pārkāpšanu, bet, ja tas cilvēks laulībā nesastāv, tad tā nevar būt. Tās protams ir tikai manas domas.
J. pievienojies: 13.06.2006 Komentāri: 462
Re: masturbācija
01.04.2016 11:45
AVOTS - http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n2.html#a6
Izvirtība ir neapvaldīta kāre pēc seksuālās baudas vai pārmērīga nodošanās tai. Seksuālā bauda neatbilst morāliskajai kārtībai, ja tā tiek meklēta tikai sevis dēļ, to nesaistot ar dzīvības tālāknodošanas un laulāto savienības mērķiem.
Ar masturbāciju ir jāsaprot tīša dzimumorgānu kairināšana, lai gūtu seksuālo baudu. "Gan Baznīcas maģistērijs, vadoties no nemainīgas tradīcijas, gan arī ticīgo morāliskās jūtas bez svārstīšanās apstiprina, ka masturbācija ir rīcība, kas pēc savas būtības ir nopietnā pretrunā ar morālisko kārtību." "Lai arī kādi nebūtu šādas rīcības motīvi, dzimumorgānu izmantošana ārpus normālām attiecībām laulībā ir pretrunā ar to jēgu." Seksuālā bauda tad tiek meklēta ārpus tām seksuālajām attiecībām, "kuras pieprasa morāliskā kārtība un kuras pilnīgā nozīmē un patiesas mīlestības ietvaros īsteno savstarpējo atdevi un cilvēka dzīvības tālāknodošanu".
Lai taisnīgi spriestu par konkrētu cilvēku morālisko atbildību un lai veiktu pastorālo darbību, jāņem vērā vēl nenobriedusī jūtu dzīve, iegūto ieradumu spēks, bažas vai citi psihiskie un sociālie faktori, kas mazina vai gandrīz atceļ morālisko vainu.
