Šāda attieksme ir ļoti bīstama! Apustulis Pāvils, atsaucoties uz Izraēļa tautas vēsturi, Korintas draudzei izsaka trīs brīdinājumus. Pirmkārt: “Visi [izraēlieši] ēda vienu un to pašu garīgo barību, un visi dzēra vienu un to pašu garīgo dzērienu. (..) Tomēr daudzi no viņiem nepatika Dievam, un viņi tuksnesī aizgāja bojā.” (1 Kor 10, 4-5) Tas notika tāpēc, ka viņi nocietināja savas sirdis un negribēja atgriezties. Ja mēs neklausām Dievam, nepieņemam Viņa mīlestības dāvanas un stūrgalvīgi ejam pa ļaunuma ceļu, mēs nevaram ieiet Debesu Valstībā. Otrkārt: “Nekurniet, kā daži no viņiem kurnēja, un iznīcinātājs viņus izdeldēja.” (1 Kor 10, 10) Tātad, kurnēšana pret Dievu un Viņa sūtītiem kalpiem ved cilvēku pazušanā. Ja mēs kurnam un negribam pildīt Kunga gribu, pieņemt dzīves krustus, tas liecina – mēs domājam, ka esam gudrāki par Dievu. Gavēņa laikā Baznīca mums atgādina patiesību, ka mēs esam Dieva radības, - grēcinieki, kuriem vienmēr ir nepieciešama gandarīšana un atgriešanās. Benedikts XVI saka: “Kad mūsdienu cilvēks skandina par savu neatkarību no Dieva, viņš kļūst pats sev vergs, un tas bieži noved līdz neizturamai vientulībai.” Treškārt: “Kurš iedomājas, ka viņš stāv, lai raugās, ka nepakrīt.” (1 Kor 10, 12) Šie brīdinājuma vārdi reizē ir arī aicinājums būt nomodā par savu garīgo dzīvi un pastāvīgi rūpēties par tās izaugsmi. Mēs nedrīkstam vienaldzīgi un pavirši attiekties pret Dieva Vārdu, bet gan ar pazemību un dziļu ticību lasīt Svētos Rakstus un saprast, ko man tie šodien saka, uz ko mudina. Pāvests Benedikts XVI šā gada vēstījumā Lielajam gavēnim atgādināja, ka kristietība ir nevis teorija, bet gan patiesība, realitāte, pestīšana. Lielais gavēnis ir lūgšanas, gavēšanas un žēlsirdības darbu praktizēšanas laiks. Vēstījumu pāvests noslēdza ar uzticēšanos Dievmātei: “Marija, Māte un uzticīgā Kunga kalpone, palīdzi ticīgajiem izcīnīt Gavēņa laika „garīgo cīņu”, par ieročiem izvēloties gavēšanu, lūgšanas un žēlsirdības darbus, lai, atjaunoti garā, mēs varētu no sirds svinēt Lieldienas!” "Katōļu Dzeive" | 
