Jautājumi un atbildes

Atteikties no Dieva nozīmē izvēlēties mūžīgo pazudināšanu – šim tematam, par kuru mūsdienu cilvēks ne visai grib domāt, pāvests pievērsās 25. novembra rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš mudināja ticīgos nekad neielaisties sarunās ar velnu, kas ir pavedinātājs un melis, bet vienmēr ar pazemīgu sirdi steigties pie mīlošā Kunga.

Baznīca iet uz priekšu, pateicoties Svētajam Garam. Bez Svētā Gara, kristietis noslēdzas sevī un padodas bailēm – sacīja pāvests, uzrunājot 6. oktobrī Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos. Svētās Mises homīlijā Francisks runāja par trīs veidu nostāju, kādu mēs varam ieņemt attiecībā pret Svēto Garu. Kādi ir šie trīs izturēšanās veidi?

22. septembra rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās divu veidu nemieram, ko cilvēks piedzīvo savā sirdī. Viens ir labais nemiers, bet otrs sliktais nemiers. Kādi ir šo nemieru iemesli?

Pirms nedēļas iznāca pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums „Amoris Laetitia” (Mīlestības līksme). Viens no jautājumiem, uz kuru daudzi gaidīja no pāvesta atbildi, bija to cilvēku, kuri ir šķīrušies un dzīvo jaunā civillaulībā, situācijas atrisināšana. Par to daudz tika diskutēts jau abu ģimenei veltīto Bīskapu sinožu laikā. Vai pāvesta jaunais pamudinājums sniedz atbildi ticīgajiem, kuriem šī lieta šobrīd ir aktuāla un sagādā ciešanas?

Lūgsim Dievu, lai mūsu vājums, kura dēļ grēkojam, nekad nepārvērstos samaitātībā – aicināja pāvests 29. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā. Komentējot šai dienai veltīto Svēto Rakstu fragmentu par Dāvidu un Ūrijas sievu Batsebu, Francisks norādīja, ka, atšķirībā no grēciniekiem, samaitātie neizjūt vajadzību lūgt no Dieva piedošanu.

Ko nozīmē būt labiem kristiešiem? Vai pietiek tikai ar baušļu, tradīciju vai normu ievērošanu? – atbildi uz šo jautājumu atrodam pāvesta 30. augusta pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” teiktajā uzrunā.

Atgādināsim šo intriģējošo fragmentu no Mateja evaņģēlija: „Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem. Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.” (27,52–53)

Šī ir ļoti izteiksmīga metafora: „Nemetiet pērles cūkām!” Tajā neiedziļinoties pamatīgāk, rodas maldīgs iespaids, ka ir pretruna ar Evaņģēlijam tik raksturīgo tendenci nopelt grēku, bet ne pašu grēcinieku. Vēl jo vairāk – Jēzus šos vārdus ir izteicis tajā pašā pamācībā, kurā atrodams sekojošs atgādinājums: „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti.” (Mt 7,1–6) Vai šīs divas pamācības nav savstarpējā pretrunā?

Lai arī kur realitātē mēs raudzītos, tās robežas mums nav sasniedzamas. Skatoties tālumā, mums ir pietiekošs iemesls pieļaut, lai arī vismodernākie teleskopi sasniedz galvu reibinošus attālumus, ka tomēr pāri šo teleskopu spējām pastāv tālākais kosmoss, ko cilvēks šobrīd nespēj aplūkot.

Kāds ir izšķirošais elements, no kura ir atkarīga mūsu pestīšana un laime? – atbildi uz šo jautājumu atrodam 26. novembra pāvesta katehēzes mācībā.