Es vēlētos būt laba, patikt Dievam, dzīvot saskaņā ar mīlestības bausli. Tikmēr tuvākie mani tracina: vieni spraucas pirms rindas, vēl citi pieprasa priekšrocības. Dārgais tēvs, ja jau tādas lietas manī rada sacelšanos un pretestību, lūdzu, norādiet man virzienu – kā man praktiski tuvoties pilnībai. Kā praktizēt pazemību, ja es nepanesu klusējošu samierināšanos, pakļāvību un nespēju rīkoties?
Sniedzot atbildi uz jautājumu, ko nozīmē būt pacietīgiem pārbaudījumos, pāvests Francisks norādīja, ka kristīgā pacietība nav rezignācija. Būt pacietīgiem nenozīmē justies sakautiem – viņš uzsvēra. Pacietības tikums piemīt tam, kurš nevis, ierāvies sevī, sēž uz vietas, bet atrodas ceļā un visu laiku iet uz priekšu.
Kāpēc svētdien jāiet uz Misi? – šis bija pāvesta 13. decembra katehēzes mācībā izvirzītais jautājums. Francisks norādīja, ka, lai uz to atbildētu, nepietiek tikai atsaukties uz Baznīcas bausli. Turklāt, kā atbildēt tam, kurš apgalvo, ka galvenais ir kārtīgi dzīvot un mīlēt savu tuvāko, bet piedalīties Misē (pat svētdien) neesot svarīgi?
Atteikties no Dieva nozīmē izvēlēties mūžīgo pazudināšanu – šim tematam, par kuru mūsdienu cilvēks ne visai grib domāt, pāvests pievērsās 25. novembra rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš mudināja ticīgos nekad neielaisties sarunās ar velnu, kas ir pavedinātājs un melis, bet vienmēr ar pazemīgu sirdi steigties pie mīlošā Kunga.
Baznīca iet uz priekšu, pateicoties Svētajam Garam. Bez Svētā Gara, kristietis noslēdzas sevī un padodas bailēm – sacīja pāvests, uzrunājot 6. oktobrī Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos. Svētās Mises homīlijā Francisks runāja par trīs veidu nostāju, kādu mēs varam ieņemt attiecībā pret Svēto Garu. Kādi ir šie trīs izturēšanās veidi?
22. septembra rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās divu veidu nemieram, ko cilvēks piedzīvo savā sirdī. Viens ir labais nemiers, bet otrs sliktais nemiers. Kādi ir šo nemieru iemesli?
Atbild: Vīnes arhibīskaps, kard. Kristofs Šēnborns
Pirms nedēļas iznāca pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums „Amoris Laetitia” (Mīlestības līksme). Viens no jautājumiem, uz kuru daudzi gaidīja no pāvesta atbildi, bija to cilvēku, kuri ir šķīrušies un dzīvo jaunā civillaulībā, situācijas atrisināšana. Par to daudz tika diskutēts jau abu ģimenei veltīto Bīskapu sinožu laikā. Vai pāvesta jaunais pamudinājums sniedz atbildi ticīgajiem, kuriem šī lieta šobrīd ir aktuāla un sagādā ciešanas?
Lūgsim Dievu, lai mūsu vājums, kura dēļ grēkojam, nekad nepārvērstos samaitātībā – aicināja pāvests 29. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā. Komentējot šai dienai veltīto Svēto Rakstu fragmentu par Dāvidu un Ūrijas sievu Batsebu, Francisks norādīja, ka, atšķirībā no grēciniekiem, samaitātie neizjūt vajadzību lūgt no Dieva piedošanu.
Ko nozīmē būt labiem kristiešiem? Vai pietiek tikai ar baušļu, tradīciju vai normu ievērošanu? – atbildi uz šo jautājumu atrodam pāvesta 30. augusta pirms lūgšanas „Kunga eņģelis” teiktajā uzrunā.
Jaceks Salijs OP No poļu valodas tulkojis pr. Oskars Jabloņskis OP
Atgādināsim šo intriģējošo fragmentu no Mateja evaņģēlija: „Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem. Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.” (27,52–53)
