Savā sprediķī katehumēniem sv. Augustīns svinīgi pasludina, ka debesīs “visi ir pie labās rokas, jo tur nav ciešanu” (De Symbolo,11). Tā ir prātam neaptverami laba ziņa cilvēcei. Lūk, kāpēc.
Trīs žēlsirdības darbu tuvākā dvēselei – iepriecināt noskumušos, pacietīgi panest netaisnības un labprāt piedot tiem, kas apkaitinājuši, – praktizēšana veicina vienprātības garu. Šie trīs darbi ir daļa no nostājas, kas raksturīga izlīgt spējīgai personai, un šī nostāja ir būtiska Kristus mācekļa īpašība.
Kurzemes diecēzes sākums tīts biezā vēsturiskā miglā, jo, cik skaidras un noteiktas ir ziņas par kristīgās ticības ieviešanu Kurzemē caur kūru līgumu ar pāvesta legātu Balduinu no Alnas 1230. gadā, tad tikpat nenoteiktas ir ziņas par pirmajiem diviem Kurzemes bīskapiem. Vismaz tā tas ir pēc līdz šim mūsu rīcībā esošajiem vēsturiskiem avotiem.
Šobrīd esam jūnija mēnesī. Pavisam drīz svinēsim sv. Jāņa Kristītāja dzimšanas svētkus, ko tautā vienkārši sauc par Jāņiem. Bieži ir izskanējuši ticīgu cilvēku uzdoti jautājumi: vai vajag svinēt Jāņus? Kā tos svinēt? Kā kristietim izturēties svētkos, kurus svin visā Latvijā, gan ģimenes lokā, gan plašāk sabiedrībā? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, piedāvājam iepazīties ar Baznīcas skatījumu uz kristīgās vēsts iemiesošanos tautas kultūrā un to, kā senču tradīcijas var palīdzēt atklāt mūsu pestīšanas nozīmi.
Viņai bija modrs skats uz sava laika vajadzībām: Klāra Fey (Clara Fey) atvēra skolu nabadzīgām meitenēm un dibināja kongregāciju, kas šobrīd darbojas visā pasaulē. 2018. gadā viņu pasludinās par svētīgu.
Viduslaikos Baznīca bija Rietumeiropas sabiedrības vadošais spēks, tās kultūras radītāja un sargātāja [1]. Iekaroto Latviju un Igauniju kā koloniālo, feodālo valstiņu konfederāciju nosauca par Livoniju. Profesors A. Švābe Livoniju sauca par Māras valsti [2], bet J. Vaivods to dēvēja par Baznīcas valsti.
Lai gan Dievmātes parādīšanās Fatimā notika pirms 100 gadiem, Vatikāna pastāvīgais Fatimas eksperts teicis, ka tās satur vēsti, kas ir gan svarīga, gan ļoti nepieciešama mūsdienu pasaulē.
Būdams skolotājs mūsu draudzes skolā, es bieži jautāju bērniem, par ko viņi vēlas kļūt, kad izaugs lieli. Vispopulārākā atbilde ir – par slavenu sportistu (es neesmu tāds vienīgais!). Veterinārārsts, zinātnieks un ārsts arī tiek bieži minēti. Jautājumi par to, kāpēc esi šeit un kas tevi darīs laimīgu, pārāk bieži tiek ignorēti.
"Labo cīņu es izcīnīju, savas gaitas pabeidzu, ticību uzglabāju.” (2Tim 4,7). Gan apustulis Pāvils, gan citi svētie šīs zemes grūtībās skatījās uz mūžīgo atalgojumu. Arī mums dziļi dvēselē par debesīm ir jāiegaumē trīs patiesības: 1. Es dzīvoju debesīm; 2. Debesis ir skaistas; 3. Debesis ir tuvu.
Benedikts XVI esot bijusi slikta izvēle, bieži teikts. Viņa biogrāfs Pēters Zēvalds domā: viņš bija labākais, kas varēja notikt ar katoļu Baznīcu pēc lielā Jāņa Pāvila II.
Raksti
