Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Vispirms padomāsim ar ko atšķiras dabīgā reliģiozitāte no ticības. Ikviens cilvēks pēc savas dabas ir reliģiska būtne, tas viņā ir iedzimts, bet ticība ir dievišķs tikums, kas nāk no Dieva un attiecas tieši uz Viņu.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Baznīca mūs nemitīgi mudina lasīt un pārdomāt Svētos Rakstus. Šī grāmata mums neglaimo. Tā palīdz atklāt dzīves jēgu un prasa, lai mēs patiesi atgrieztos. Tādēļ iedziļināsimies tajā, lasīsim to klusumā un lūgsim, lai Svētais Gars ieved mūs visā patiesībā! Tomēr bieži notiek tā, ka daudzi gan Evaņģēlijā ieklausās, bet viņu prātu un gribu tas nemaz neuzrunā. Viņi iet uz baznīcu, skaita pātarus un šķiet, ka klausās Dieva vārdu, bet dzīvē nekas nemainās. Kāpēc tas tā notiek?
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Kāds paziņa man tālruņa aplikācijā „WhatsApp” atsūtīja šādus vārdus: „Ir tikai divas dienas, kurās mēs neko nevaram darīt – vakardiena un rītdiena! Tāpēc šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu un dzīvotu!” Es nezinu, kas ir šo vārdu autors, bet pilnīgi piekrītu tam, ka ikviena mūsu dzīves minūte, pat sekunde, ir unikāla un neatkārtojama, ka nav iespējams pagriezt laiku atpakaļ un to, kas aizgājis, izdzīvot no jauna.
Starp tikumiem, kas veido kristīgās dzīves pamatus, ir tikumi, kas piešķir cilvēka dzīvei un darbībai būtisku ievirzi. Tā kā šīs ievirzes mērķis ir Dievs, šos tikumus sauc par kardinālajiem jeb teologālajiem, un tie ir: ticība, cerība un mīlestība. Ticība un mīlestība, kā to teicis sv. Ignācijs no Antiohijas, ir “Dzīves pamats un piepildījums: ticība ir pamats, bet mīlestība piepildījums. Abu divu apvienojums ir pats Dievs. Visi citi tikumi izriet no šiem diviem” (Ef,13).
Dosimies pie Martas un Marijas Lūkasa evaņģēlijā, lai dziļāk izprastu mūsu garīgo dzīvi, kas ik dienas norisinās mūsu sirdī. Tur, kur mēs pavadām visvairāk laika un patērējam visvairāk enerģijas. Starp vienkāršām nodarbēm, lietām, kuras mūs aizrauj, kuras mīlam, pēc kurām ilgojamies, bet arī starp tām, kas mūs nomāc, mums nepatīk, no kurām bēgam. Tā visa vidū – ikdienas putekļos – pulsē mūsu garīgā dzīve.
Jau esam apskatījuši Svētā Gara dāvanas, augļus, esam rakstījuši par kristību Svētajā Garā. Paturam cerību, ka tas ir kalpojis lasītāju ticības padziļināšanai un garīgās dzīves izaugsmei. Turpinājumā centīsimies aplūkot jaunu sadaļu ticības mācībā – tikumus.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Lielākajai daļai cilvēku Ziemassvētki ir priecīgs notikums. Tad mēs cits citu atceramies, ejam ciemos, apsveicam viens otru un novēlam gaišus un priecīgus svētkus. Tas, bez šaubām, ir patīkami, skaisti un svarīgi. Taču, aizmirstot šo svētku patieso nozīmi, mēs sajūtam tikai virspusēju prieku, kas ātri atnāk un tikpat ātri aiziet, laupot sev iespēju piedzīvot dziļu, pilnīgu un nepārejošu prieku, kas piešķirtu „garšu” mūsu dzīvei.
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos (09.12.2019)
Nereti kopā ar Radio Marija Latvija klausītājiem, pārdomājot kādus Baznīcas svētkus, runājam par to, ka Baznīcai patīk svinēt. Baznīca mūs aicina priecāties un dāvā svētkus svinēšanai. Kā pierādījumu tam varam uzsvērt aicinājumu svētīt svēto dienu – ja šo pamudinājumu apzinīgi ievērojam, iegūstam 52 svētku/svētās dienas un vēl papildus visas Baznīcas svētku dienas, kurām ir svētdienas nozīme. Līdz ar to katoļiem gada laikā ir par desmit svētdienām vairāk nekā citiem cilvēkiem!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Nesen kāds garīdznieks man izstāstīja diezgan bēdīgu notikumu, ar ko viņam personīgi nācies saskarties. Katra mēneša pirmajā piektdienā viņš savā draudzē apmeklē slimniekus un cienījama vecuma cilvēkus. Kad viņš ienāca kādas sirmas māmuļas pieticīgajā dzīvoklī, uzreiz pamanīja svinīgi uzklātu galdu.
Raksti
