Pāvesta Franciska vēstule “Desiderio desideravi” – “Es ilgoties ilgojos” (Lk 22,15), kas izdota šī gada 29. jūnijā, ir lielisks aicinājums no jauna atklāt liturģijas dziļumu. Tā vietā, lai ieslīgtu neauglīgos strīdos par to, kura liturģija ir labāka – Tridentes vai pēc Vatikāna II koncila atjaunotā –, vispirms vajadzētu atklāt tās būtību, un tad atbildes uz jautājumiem par dažādām liturģijas formām kļūs pašsaprotamas.
Viena no vārda Marija nozīmēm ir "rūgtā jūra", un svētais Bonaventūra šo nozīmi saskatīja kā atsauci uz viņas lomu garīgajā cīņā. Vissvētākajai Jaunavai tika dots vārds Marija, kam ebreju valodā ir ļoti interesanta nozīme.
Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētki, kas tiek svinēti 8. septembrī, īpašā veidā mudina mūs pateikties par šo lielo Dieva mīlestības dāvanu kristiešiem. Jo ir dzimusi viņa, kas “pirms mūžiem bija izredzēta kā Jēzus Kristus Māte, Bezvainīga”.
Manuprāt, deviņpadsmitā gadsimta Kubas arhibīskapam Entonijam Marija Klaretam (Anthony Mary Claret) nebija taisnība, kad viņš noliedza smiešanos, tāpēc ka nav zināms, ka Jēzus būtu smējies. Arī es varētu būt mazliet nīgrs, ja tik tikko būtu izglābies no piecpadsmit atentātu mēģinājumiem kā viņš. Taču sv. Ignācijs no Lojolas sacīja: “Smejies un kļūsti stiprs,” un arī sv. Jānis Bosko protestēja: “Es negribu [redzēt] svētos ar saskābušām sejām.”
15. maijā pāvests Francisks kanonizēja desmit svētīgos – sešus vīriešus un četras sievietes – no Francijas, Holandes, Indijas un Itālijas. Tās bija pirmās kanonizācijas svinības pēc 2019. gada 13. oktobra, kurās piedalījās vairāk nekā 50 tūkstoši svētceļnieku. Starp kanonizētajiem arī bija trapistu mūks Šarls de Fuko, kurš pazīstams arī Latvijā.
Arhibīskaps Aleksanders K. Sempls (Alexander K. Sample)
Jēzus ir pirmais un lielākais evaņģelizētājs, bet tu piederi Viņam. Tātad tu esi Viņa evaņģelizētājs. Dievs mūs radīja aiz mīlestības, pēc tam mūs sagūstīja ienaidnieks un mūsu pašu grēks, bet vēl pēc tam Jēzus mūs izglāba no tās postošās likstas. Un tagad mums katram ir Viņam jāatbild.
Kad septembrī priesteris Pauls Kļaviņš tika nominēts par diecēzes sinodālā ceļa norises atbildīgo personu, viņš man zvanīja un teica: “Kardināls Mario Grehs, Bīskapu sinodes ģenerālsekretārs, ir no Maltas, no tavas dzimtenes. Varbūt ar tavu palīdzību varam organizēt viņa vizīti Latvijā?”
Iepriekš sākām lasītājus iepazīstināt ar pāvestiem, kuri Baznīcā atzīti par svētajiem. Kā pirmo varējām iepazīt sv. Pēteri, kuram Jēzus uzticēja Baznīcas vadību virs zemes. Turpinājumā uzzināsim par nākamajiem četriem pāvestiem, kuri visi savas dzīvības atdevuši mocekļa nāvē, veidojot stingru un drošu pamatu tālākajai Baznīcas pastāvēšanai.
Raksti
