7. aprīlī Rīgas Sv. Trīsvienības Romas katoļu baznīcā tikās jaunieši, lai gatavotos diviem svarīgiem notikumiem – pāvesta Franciska vizītei Latvijā š.g. 24. septembrī un Pasaules Jauniešu dienām 2019. gada janvārī Panamā.
Eiropas 333 nevalstiskās organizācijas no deviņām Eiropas valstīm, ieskaitot Latviju, aicina Eiropas Padomi veikt izmaiņas Stambulas konvencijā ar mērķi izslēgt gender ideoloģijas klātbūtni, kas daudzām valstīm traucē ratificēt Stambulas konvenciju.
Latvijas Bīskapu konference latviešu valodā ir sagatavojusi un ar Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācijas apstiprinājumu izdevusi "Svētību rituāle Latvijas diecēzēm".
Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds ir laidis klajā Ignācija Lojolas "Garīgo vingrinājumu" tulkojumu latviešu valodā, kas ir pirmais šī darba oriģinālais teksta tulkojums latviešu valodā ar zinātniskajiem komentāriem.
Jau divpadsmito reizi Vecrīgas ielās Lielajā Piektdienā, 30. aprīlī, norisināsies par tradīciju kļuvušais Ekumeniskais Krusta ceļš, kas ik gadu vieno ap 2000 dažādu konfesiju un reliģisko pārliecību, atšķirīgu sociālo pieredžu un tautību cilvēkus.
Logo izceļ pāvesta Franciska vizītes Latvijā vēsturisko un garīgo nozīmi. Tāpēc uzraksts ar viņa vārdu “Pāvests Francisks” un Latvijas apmeklējuma gads “Latvija 2018” tiek īpaši iezīmēts un izvietots virs Latvijas kartes silueta.
Atsaucoties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Latvijas Romas katoļu Baznīcas ielūgumam, 2018. gada 24. septembrī pastorālajā vizītē Latvijā ieradīsies Viņa Svētība pāvests Francisks.
Šodien plkst. 13 pēc Latvijas laika Svētā Krēsla Preses dienests paziņoja, ka Svētais tēvs pāvests Francisks 2018. gada 22. - 25. septembrī dosies apustuliskajā vizītē uz Baltijas valstīm. Tās laikā viņš apmeklēs Viļņu, Kauņu, Rīgu, Aglonu un Tallinu. Latvijā pāvests ieradīsies 24. septembrī. Latvijas Romas katoļu Baznīcas bīskapi pauž prieku par gaidāmo vizīti.
Izdevniecība "KALA Raksti" Gavēņa laikā izdod CD ar grēku nožēlas un gandarīšanas dziedājumiem "Rūgtās asaras". Dziedājumu pamatā ir Baznīcas lūgšanas vārdi, bet mūzikas autore ir Ella Štroma.
Citur Latvijā
