Dievkalpojumā koncelebrēja Rēzeknes-Aglonas, Jelgavas un Liepājas diecēžu bīskapi, Latvijas mariāņu tēvi un diecēžu priesteri. Jubilejas svinībās Mariāņu kongregācijas Ģenerālo padomi pārstāvēja t. Tomašs Novačeks MIC no Romas, arhimandrīts Sergejs Gajeks MIC – grieķu-katoļu apustuliskais administrators Baltkrievijā, kā arī vairāki citi tēvi mariāņi no ārzemēm. Liturģisko kalpojumu dievkalpojuma laikā veica Rīgas Garīgā Semināra studenti. Pirms Sv. Mises Latvijas konsekrētās personas kopā ar ticīgiem lūdzās Rožukroni nodomā par jauniem aicinājumiem uz priesterību un klostera dzīvi. Sprediķi teica t. Dmitrijs Artjomovs MIC, kurš, balstoties uz arhīvu dokumentiem un pirmo mariāņu tēvu atmiņām, iepazīstināja klātesošos ar pirmajiem mariāņu tēvu soļiem Latvijā, tai skaitā ar Viļānu baznīcas un klostera uzticēšanas procesu mariāņiem pirms simts gadiem, ko var uzskatīt arī par konsekrētās dzīves atdzimšanas sākumu atjaunotajā Rīgas diecēzē. Dievkalpojuma noslēgumā Latvijas bīskapi izteica apsveikuma vārdus un vēlēja tēviem mariāņiem jaunus, svētus aicinājumus uz priesterību un klostera dzīvi, bet Mariāņu Kongregācijas viceģenerālis uzdāvināja mariāņiem liturģiskos traukus – biķeri un patēnu – ar novēlējumu, lai viņi vienmēr paliek uzticīgi Dievam Euharistijas svinēšanā. Pēc Sv. Mises visi dievkalpojuma dalībnieki devās pie mariāņu tēvu kapiem blakus baznīcai, lai tur aizlūgtu par tiem, kas jau šķērsojuši nāves slieksni. Svinības turpinājās Viļānu kultūras namā, kur viesiem bija paredzētas pusdienas, ievērojot Lielā Gavēņa pieticību. Pusdienu laikā Konsekrēto Personu Konferences prezidents t. Jānis Meļņikovs SJ Mariāņu Kongregācijas Latvijas vikariāta priekšniekam t. Dainim Kašam MIC izteica apsveikuma vārdus un pasniedza dāvanu. Apsveikuma vārdus teica arī Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Pusdienu laikā viesiem bija iespēja noskatīties īsu, īpaši šim gadījumam sagatavotu filmu par Latvijas mariāņiem. Savukārt pēc pusdienām konsekrētie brāļi un māsās pulcējās Viļānu klostera konferenču zālē, lai pārrunātu tālāko darbību sakarā ar tuvojošos Jubilejas gadu visā katoļu Baznīcā. Pirmie mariāņu tēvi Latvijā – Benedikts Skrinda un Broņislavs Valpitrs – pēc arhibīskapa Antonija Springoviča ieteikuma iestājās Mariāņu kongregācijā 1923. gada februārī, jau būdami atjaunotās Rīgas diecēzes priesteri. Noviciātu – obligāto formācijas posmu pirms svētsolījumu salikšanas – viņi izgāja Mariampolē, Lietuvā. Pēc svētsolījumu salikšanas viņi atgriezās Latvijā, un viņu rīcībā tika nodota Viļānu katoļu baznīca ar pussabrukušo veco bernardīņu klosteri. Svinīgais draudzes un klostera nodošanas akts notika svētdien, 1924. gada 2. martā, un tieši no šīs dienas sākās mariāņu kalpojums Latvijā, un ilgst jau 100 gadus.
Jau iepriekš ziņots, ka 2024. gadā Priesteru Mariāņu kongregācijas Latvijas vikariātā notiek jubilejas gada svinības, atzīmējot mariāņu tēvu un brāļu simts gadu nepārtrauktu kalpošanu Latvijas katoļu Baznīcā. Šis jubilejas gads sākās 2023. g. 8. decembrī. Visa jubilejas gada garumā ir paredzēti vairāki svinīgie pasākumi: 2024. gada 7. jūnijā notiks svinīgs dievkalpojums Daugavpils Jēzus Sirds baznīcā, kur jau 15 gadus pastāv mariāņu klosteris, savukārt rudenī ir paredzēts nopublicēt pirmā Viļānu klostera priekšnieka tēva Benedikta Skrindas atmiņas. Jubilejas gads noslēgsies 2024. gadā Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcā Vissv. Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos, kas ir Priesteru Mariāņu kongregācijas titulsvētki, kuri šogad tiek pārcelti uz 9. decembri. Foto: Ziemelis Photograprhy Vairāk foto no svinīgā notikuma skatiet Failiem.lv. | 
