Priestera komentārs Visu svēto dienas svētkos (01.11.2019). Mēs katrs arī nākam no pasaules un pakāpeniski iepazīstam Dievu, sevi un to, kas ir Svētais un kāds ir ceļš uz svētumu. Kad piedzimām, mēs to nezinājām. Savas dzīves laikā esam ļoti daudz atklājuši, uzzinājuši, iemācījušies, saņēmuši… Bet vēl vairāk mūs gaida.
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs svētkos (15.08.2019)
Kad Lieldienu laikā svinam Kristus Debeskāpšanas svētkus, mēs pārdomājam par attālināšanos, kas pietuvina. Paradokss mūs pārsteidz un liek jautāt par distanci un tuvumu. Dažkārt cilvēki mums ir tuvi, citkārt – tāli. Kā gan mēs varam zināt un droši teikt: šis cilvēks man ir tuvs? Varbūt viņš man ir tuvs, bet es viņam – tāls? Cik tālu vai cik tuvu mēs esam viens otram?
Šodien svinam Svētā Meinarda svētkus, un viņš, kā zināms, ir Latvijas aizbildnis. Svētā Meinarda loma latviešu tautai ir bijusi nozīmīga visos laikos daudzu gadsimtu garumā – par to liecina īpašais notikums laikā, kad Latvijā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Saistībā ar šo vizīti Meinardu atzina par mūsu tautas pirmo apustuli, bīskapu un svēto, kā arī atjaunoja viņa kultu.
Priestera komentārs Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos (20.06.2019)
Dārgie brāļi un māsas Kristū! Mēs, katoļi, nākam uz Svēto Misi, lai pieņemtu Kristus Miesu un Asinis. Lielākā daļa no mums katru svētdienu pieņem šo sakramentu – Maizi no Debesīm, kuru mums atstājis Jēzus Kristus. Mēs pieņemam šo sakramentu katru svētdienu, bet ir arī tādi cilvēki – un viņus gribētos izcelt īpaši –, kuri svēto ēdienu pieņem katru dienu. Ja tā ir mūsu ikdienas barība, tad kāpēc tikai reizi gadā mēs svinam Kristus Miesas un Asiņu svētkus?
Priestera komentārs Svētā Gara nosūtīšanas svētkos (09.06.2018)
Kā malkai ir nepieciešama uguns, tā ugunij ir vajadzīga malka. Dievs ir radījis cilvēku attiecībām ar Viņu. Mūžīgām attiecībām ar svēto, pilnīgo Dievu. Tā cilvēks ir veidots. Kamēr nav piepildīts, viņš izjūt trūkumu. Cilvēkam var piederēt visa pasaule, bet tik un tā sirds dziļumos viņš jutīs trūkumu. Šo tukšumu nevar aizpildīt neviens cilvēks un nekādi materiālie labumi. Pilnīgi nekas cits, tikai pats Dievs.
Priestera komentārs Kunga debeskāpšanas svētkos (30.05.2019).
Ticība Kunga augšāmcelšanās un Debeskāpšanas svētku noslēpumam mūsdienu neticīgajam cilvēkam var šķist kā savdabīgs kristiešu mēģinājums aizbēgt no realitātes, kura cilvēku ved uz parastu dzīves noslēgumu, proti, nāvi. Mēs ticam, ka celsimies augšā no miroņiem pēc Jēzus Kristus parauga, lai dzīvotu mūžīgi un svētlaimīgi.
Priestera komentārs. Šodien ir Lieldienu laikposma ceturtā svētdiena, un kā ik gadu šīs svētdienas Evaņģēlija lasījums tiek ņemts no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas, kurā Kristus sevi sauc par Labo Ganu un skaidro, kas ir Viņa avis.
Priestera komentārs Kunga Jēzus kristīšanas svētkos (13.01.2019)
Ar Jēzus kristību iesākas Viņa dzīve atklātībā, trīs gadus ilgā sludināšana un publiskā darbība. Šīsdienas Evaņģēlija fragments norāda uz Jāņa Kristītāja misiju – viņš nav Mesija, bet sagatavo ceļu Kristum. Kad Jēzus ierodas pie Jordānas, Jānis Kristītājs ir pārsteigts un neizpratnē. Jēzum taču nav vajadzīga kristība grēku piedošanai! Jēzus vēlāk pats apliecinās farizeju priekšā: “Kas man var uzrādīt kādu grēku?”
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos (08.11.2018)
Dažkārt, lai izprastu un skaidri definētu kādu ticības patiesību, Baznīcai ir vajadzīgs laiks. Pārliecība, ka Kristus Māte ir bijusi brīva no ikviena grēka, bija sastopama jau pašos Baznīcas dzīves pirmsākumos, taču tikai 19. gadsimta vidū, pāvesta Pija IX pontifikāta laikā tā kļuva saistoša ikvienam ticīgajam.
Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena. Priestera komentārs (2018.11.18.)
Liturģiskā gada beigas tuvojas. Kā katru gadu, tas noslēdzas ar Svēto Rakstu lasījumiem, kuri mums atgādina par to, ka laiks iet uz beigām, ka arī mūsu pašu dzīves laiks iet uz beigām. Pasaule ir pārejoša, tā nav mūžīga, un pasaule tiks pakļauta Dieva tiesai. Tie ir – kā saka teologi – Bībeles eshatoloģiskie teksti, Dieva Vārds par laiku beigām, un tajos mēs iepazīstam Svēto Rakstu laika izpratni.
Mieram tuvu
