Priestera komentārs. Parastā liturģiskā laika 24. svētdiena (13.09.2020)
Šīs svētdienas Evaņģēlija fragments ir Jēzus skaidrojums lūgšanai, ko ik dienas paceltām rokām vēršam uz debesīm: piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem (Mt 6, 12). Piedod mums, kā arī mēs piedodam, – tā ir žēlsirdības anatomija.
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs svētkos (15.08.2020)
Reiz svētceļnieku grupa apmeklēja kādu slavenu sanktuāriju. Klostermāsa, kas vadīja ekskursiju pa svētvietas teritoriju, uzdeva apmeklētājiem negaidītu jautājumu: kur, viņuprāt, tie nonāks pēc nāves?
Priestera komentārs Kunga debeskāpšanas svētkos (21.05.2020)
Lieldienās mēs ar prieku svinējām Kristus uzvaru pār nāvi, Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem. Šie svētki mums ļāva priecāties par to, ka dzīvība uzveic nāvi, bet mīlestība – grēku. Bet ko līdzētu šī dzīvības dāvana, ja tā būtu paredzēta tikai šīs pasaules dzīvei!
Priestera komentārs Kunga pasludināšanas svētkos (25.03.2020.)
Šodien Baznīca mūs aicina svinēt Jēzus ienākšanu pasaulē. Jēzus dzimšana, par kuru priecāsimies pēc deviņiem mēnešiem, ir rezultāts tam, ko svinam šodien, – tam, ka Marija teica “jā” Dieva aicinājumam, kas viņai ļāva ieņemt un iznēsāt Dieva Dēlu savā miesā. Kā zināms, cilvēks ir cilvēks jau no ieņemšanas brīža.
Šodien mēs svinam svētā Jāzepa dienu. Par viņa dzīvi, izņemot Kunga Jēzus piedzimšanas apstākļus, ir maz zināms. Zinām vien, ka viņš bija no karaļu cilts, dzīvoja ļoti pieticīgi un bija vienkāršs namdaris.
Uzticīgs cilvēks ir svētīts un laimīgs cilvēks. Tāds varētu būt šīsdienas lielo un skaisto svētku vēstījums. Uzticību var salīdzināt ar Austrumu gudro ceļu pie Jēzus – viņi uzticīgi ļāva zvaigznei tos vadīt un tāpēc nonāca galamērķī.
Priestera komentārs Visu svēto dienas svētkos (01.11.2019). Mēs katrs arī nākam no pasaules un pakāpeniski iepazīstam Dievu, sevi un to, kas ir Svētais un kāds ir ceļš uz svētumu. Kad piedzimām, mēs to nezinājām. Savas dzīves laikā esam ļoti daudz atklājuši, uzzinājuši, iemācījušies, saņēmuši… Bet vēl vairāk mūs gaida.
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs svētkos (15.08.2019)
Kad Lieldienu laikā svinam Kristus Debeskāpšanas svētkus, mēs pārdomājam par attālināšanos, kas pietuvina. Paradokss mūs pārsteidz un liek jautāt par distanci un tuvumu. Dažkārt cilvēki mums ir tuvi, citkārt – tāli. Kā gan mēs varam zināt un droši teikt: šis cilvēks man ir tuvs? Varbūt viņš man ir tuvs, bet es viņam – tāls? Cik tālu vai cik tuvu mēs esam viens otram?
Šodien svinam Svētā Meinarda svētkus, un viņš, kā zināms, ir Latvijas aizbildnis. Svētā Meinarda loma latviešu tautai ir bijusi nozīmīga visos laikos daudzu gadsimtu garumā – par to liecina īpašais notikums laikā, kad Latvijā viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Saistībā ar šo vizīti Meinardu atzina par mūsu tautas pirmo apustuli, bīskapu un svēto, kā arī atjaunoja viņa kultu.
Priestera komentārs Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos (20.06.2019)
Dārgie brāļi un māsas Kristū! Mēs, katoļi, nākam uz Svēto Misi, lai pieņemtu Kristus Miesu un Asinis. Lielākā daļa no mums katru svētdienu pieņem šo sakramentu – Maizi no Debesīm, kuru mums atstājis Jēzus Kristus. Mēs pieņemam šo sakramentu katru svētdienu, bet ir arī tādi cilvēki – un viņus gribētos izcelt īpaši –, kuri svēto ēdienu pieņem katru dienu. Ja tā ir mūsu ikdienas barība, tad kāpēc tikai reizi gadā mēs svinam Kristus Miesas un Asiņu svētkus?
Mieram tuvu
