Svētā Meinarda svētki noteikti šķiet lieliski piemērots brīdis, kad palūkoties uz kristīgās ticības saknēm mūsu zemē. Tas nenoliedzami būtu aizraujošs stāsts ar lieliski atdzejotām rindām no Atskaņu (Rīmju) hronikas, kā arī citātiem no Lībekas Arnolda Slāvu un Indriķa hronikām.
Priestera komentārs Kristus Vissvētās Miesas un Asinis svētkos (15.06.2017)
Šodien, svinot Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkus, Baznīca mūs aicina ieklausīties Jēzus vārdos: “Es esmu Dzīvā maize, kas nākusi no Debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžam. Un maize, kuru Es jums došu, ir mana Miesa par dzīvi pasaulei... Kas ēd manu Miesu un dzer manas Asinis, tas paliek manī un Es – viņā.”
Pēc augšāmcelšanās un īsu brīdi pirms uzkāpšanas debesīs Jēzus mācekļiem pavēlēja nekur neiet un neko nesākt, kamēr viņi nebūs saņēmuši Svētā Gara spēku: “Neaizejiet no Jeruzalemes, bet sagaidiet Tēva apsolījumu; jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzalemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” (Apd 1, 4.8) Saskaņā ar Dieva gribu apustuļiem bija jākļūst par Baznīcas pamatu (Ef 2, 20) un jānes Evaņģēlijs visām tautām (Mt 28, 19), taču, lai īstenotu Dieva gribu, ir vajadzīgs Dieva spēks.
Viņu nosauks vārdā Emanuēls – kas tulkojumā ir “Dievs ar mums”. (Mt 1, 23) Šis ir viens no tiem retajiem gadiem, kad varam izbaudīt Adventa 4. nedēļu visā tās garumā (nākamgad tā ilgs tikai vienu dienu).
Mēs visi esam raduši mierināt cilvēkus, kad tie atrodas grūtībās. Arī Svētajos Rakstos tādi mierinājuma vārdi kā nebīstieties vai paļaujieties uz Dieva žēlsirdību ir lasāmi daudzviet. Tomēr Svētie Raksti ir jālasa pareizi. Saskaņā ar paradoksālo domāšanas veidu, kas ir sastopams Svētajos Rakstos, katram apgalvojumam ir pretējā puse un patiesība apvieno divus aspektus, kas tikai pirmajā skatījumā ir pretrunīgi.
Brāļi, izprotiet pašreizējo laiku: jau ir pienākusi stunda jums celties no miega. (Rom 13, 11) Esam pamanījuši, ka daudzi kristieši ir tādi miegaini, viņos pietrūkst dzīvības. Citiem vārdiem, pietrūkst Dieva Gara – Dzīvinātāja.
Svinot Visu svēto dienu, mūsu domas virzās uz Debesīm, kur jau nonākuši mūsu brāļi un māsas ticībā. Mēs viņus godinām un lūdzam viņu aizbildniecību. Uz Debesīm skatījās arī svētais Jānis Evaņģēlists, kas ir šīsdienas pirmā lasījuma autors.
Priestera komentārs. Parastā liturģiskā laika XXVII svētdiena (02.10.2016)
Pravietis Habakuks, kura vārdus dzirdam šīsdienas pirmajā lasījumā, dzīvoja Izraēļa karaļvalsts norieta periodā. Viņš bija spiests ar dziļām sāpēm noskatīties uz bezdievību, netaisnību un rupjiem pārkāpumiem pret cilvēku cieņu, taču vairāk par visu viņu satrauca Dieva klusēšana. Habakuka grāmata stāsta par cīņu, kas norisinās pravieša sirdī, par cilvēka centieniem paļauties un ticēt apstākļos, kad nelaimei seko nelaime un kad visapkārt ir ļoti daudz ļaunuma.
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Priestera komentārs. (15.08.2016)
Dievmātes Debesīs uzņemšanas lielo svētku liturģijā mēs, visticamāk, esam piedalījušies jau neskaitāmas reizes, un šodienas lasījumi mums ir labi pazīstami. Lieliskie bīskapu sprediķi, pateicoties LTV tiešraidēm un ierakstiem, ik gadu sasniedz pat tos, kuri dažādu iemeslu dēļ neatrodas svētceļnieku pulkā Aglonas sakrālajā laukumā. Līdz ar to nav nepieciešams izvērsti skaidrot šodienas Rakstus vai Dievmātes Debesīs uzņemšanas dogmas vēsturi un nozīmi. Labāk izmantosim šo iespēju, lai pievērstos kādam mazāk populāram marioloģijas aspektam.
Priestera komentārs. Parastā liturģiskā laika XIX svētdiena (07.08.2016)
Atslēgas vārds šīsdienas Evaņģēlija fragmentam ir “gaidīšana”. Jau pašā sākumā Kristus apsola, ka Dievam ir labpaticis dot mums Valstību. Tas paliek kā apsolījums. Katoliskajā teoloģijā tiek runāts par to, ka Dieva valstība mums jau pieder un arī vēl nepieder. Esam Viņa valstības mantinieki, jo Kristus jau ir mūs atpircis, bet tā vēl nav mūsu īpašumā, jo esam vēl ceļā.
Mieram tuvu
