Sirsnīgi jūs sveicu mūsu Aglonas Dievmātes svētkos! Īpašs sveiciens tiem, kuriem sāp kājas pēc svētceļojuma un kuri tagad, sasnieguši savu galamērķi, atvērāt Mieram tuvu grāmatiņu, lai apcerētu šīsdienas lasījumus pie Dievmātes.
Katru gadu 14.augustā mēs godinām svēto bīskapu Meinardu, ar kura vārdu saistās kristīgās ticības pirmsākumi mūsu zemē. Svētais Meinards bija augustīniešu ordeņa mūks un priesteris, kurš 1182. gadā, sasniedzis Līvzemes krastus, apmetās Ikšķilē, uzcēla koka baznīciņu un darīja visu, kas viņa spēkos, lai izveidotu kristīgu kopienu un pievērstu ticībai vietējos ļaudis. Meinarda misijas darbs Līvzemē auga un tika atzinīgi novērtēts. Pēc pāris gadiem viņš tika iecelts bīskapa kārtā.
Ņemiet, tā ir mana miesa.” (Mk 14, 22) Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos mēs, kristieši, paužam savu ticību Pestītāja klātbūtnei Vissvētākajā Sakramentā zem maizes un vīna zīmēm. Kādēļ Jēzus izvēlējās tieši šīs zīmes, lai paliktu klātesošs Baznīcā, savā Mistiskajā Miesā, līdz pat laiku beigām?
Reiz itāliešu tulkotājs un rakstnieks Džovanni Guaita, kurš vēlāk tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri, jautāja toreizējam visas Armēnijas katolikosam Gareginam I: “Kristiešiem Dievs ir viens trijās Personās. Trīsvienībā katra hipostāze, katra dievišķā Persona, dzīvo pati par sevi tikai tādā mērā, kādā tā sevi atdod otram. Sevis atdošana un citu hipostāžu pieņemšana, tas, ko saucam par perikorēzi, savstarpēju iemājošanu, nemaina katras Personas identitāti. Šīs pilnīgās Tēva, Dēla un Svētā Gara sevis atdošanas dēļ mēs ticam, ka Dievs ir mīlestība. Vai Jūs piekrītat, ka Trīsvienība var būt sabiedrisko attiecību modelis – starp cilvēkiem, tautām, kultūrām, konfesijām?”
Priestera komentārs Svētā Gara nosūtīšanas svētkos (20.05.2018)
Iedomājieties, ka vīram uzdotu uzdevumu uzrakstīt vai pastāstīt par savu sievu – kāda viņa ir. Vai otrādi – sievai būtu jāuzraksta vai jāpastāsta par savu vīru, ar kuru kopā nodzīvots gana ilgs laiks. Ja minētais cilvēks gribētu būt godīgs un patiess, viņš saprastu, ka to paveikt nav iespējams dažās rindkopās. Nav iespējams izstāstīt visu piedzīvoto, nav iespējams dot definīciju vai izsmeļošu raksturojumu. Attiecības ir dzīve. Attiecības ir jāpiedzīvo. Tās ir stāsts, ko mēs saprotam tikai ar laiku. Un tieši to pašu varam teikt par Svēto Garu, kura nosūtīšanu svinam šodien – Vasarsvētkos.
Priestera komentārs Kunga žēlsirdības svētdienā (08.04.2018)
Šodien svinam otro Lieldienu svētdienu – Kunga žēlsirdības dienu. Noslēdzam Lieldienu oktāvu un esam aicināti paturēt prātā Lieldienu noslēpuma pašu sakni. “Dievs ir Mīlestība,” (1 Jņ 4, 16) saka svētais Jānis. Tieši tas ir pamats Lieldienu noslēpumam. Dievs tik ļoti mīl katru no mums, ka ir gatavs par mums atdot savu dzīvību, gatavs satriekt nāvi un augšāmcelties no miroņiem, lai dāvātu mums cerību un mūžīgo dzīvi.
Priestera komentārs Gavēņa laika IV svētdienai (11.03.2018)
Lielais gavēnis ir garīgs ceļš, kas mūs ved pretī Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Gavēņa mērķis ir mūsu sirds atgriešanās, kas ir iespējama, tikai pateicoties Dieva žēlastībai un arī mūsu atvērtībai un gatavībai līdzdarboties. Atgriešanās nav tikai ārēja darbība vai vienkārša apņemšanās laboties, bet gan process, kas dziļi pārveido visu mūsu dzīvi.
Priestera komentārs Gavēņa laika III svētdienai (04.03.2018)
Turpinās Lielais gavēnis, un šodien esam tā trešajā svētdienā. Šajā svētdienā aicinu jūs padomāt par savas sirds svētnīcu un atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas palīdzēs aizvadīt šo svētīgo laiku. Kā mēs šo žēlastības laiku dzīvojam? Kā īstenojam savus nodomus un apņemšanās?
Priestera komentārs Gavēņa laika I svētdienai (18.02.2018)
“Kaut jūs šodien dzirdētu Viņa balsi: “Nenocietiniet savu sirdi kā Meribā, kā Masas dienā tuksnesī, kur mani kārdināja jūsu tēvi, – viņi pārbaudīja mani, lai gan bija redzējuši manus darbus.”” (Ps 95(94), 8-9) Tuksnesis, kur mēs kārdinām Dievu. It kā Dievu varētu kārdināt tā, kā kārdina cilvēku.
Bija Dieva sūtīts cilvēks, vārdā Jānis. Jāņa Kristītāja misija bija liecināt par Gaismu, atklāt cilvēkiem Labo Vēsti par Pestītāja nākšanu. Viņam sludinot, Kristus sāka “iemiesoties” klausītāju sirdīs. Arī mūsdienās, kad tuvojas Kristus Dzimšanas svētki, kuriem visi gatavojamies un kuri pirmkārt ir Dieva cilvēktapšanas, iemiesošanās svētki, mums jāapzinās, ka tie vispirms ir tādas iemiesošanās svētki, kurai jāturpinās mūsu sirdī, jo nebūtu labi, ja Kristus paliktu guļam silītē kā tāda skaista un jauka Ziemassvētku dekorācija.
Mieram tuvu
