Šī dāvana pilnveido reliģiozitātes tikumu, kas pieder pie kardinālā (galvenā) taisnīguma tikuma. Taisnīgums liek atdot katram to, kas viņam tieši pieder.
Šī dāvana pilnveido kardinālo drosmes tikumu. Kardinālais drosmes tikums ļauj uzņemties un panest grūtības, lai sasniegtu kādu labumu Dieva dēļ, tā ka cilvēks neļaujas bailēm, pat nāves priekšā, un nepadodas pārgalvībai un vieglprātībai, tiecoties pēc prātīga labuma.
Mums visiem dzīvē ir bijis tāds gadījums, kad par mata tiesu esam izsprukuši no iekļūšanas nelaimes gadījumā vai noslēpumainā, mums nesaprotamā veidā esam izglābušies kādās nopietnās briesmās. Ir reizes, kad prātā ienāk sen neredzēts un nesatikts draugs – kāds, kurš, kā vēlāk noskaidrojies, tieši tobrīd ir piedzīvojis sarežģījumus savā dzīvē. Tie visi ir atgadījumi, ko, šķiet, nevaram izskaidrot. Vai tas ir mūsu apsargātājs, kurš mūs paglābis no šīm briesmām vai mēģinājis pievērst mūsu uzmanību cilvēkam, kuram ļoti nepieciešama mūsu palīdzība un lūgšanas?
Nu jau pavisam drīz, 24. septembrī, pāvests Francisks izkāps no lidmašīnas Rīgas lidostā, lai visu dienu pavadītu mūsu zemē un tiktos ar ļaudīm, kas gaida viņa ierašanos. Vēl pavisam nesen, augusta beigās, pāvests pabija Īrijā, kur pēdējoreiz pāvests vizitēja 1979. gadā, bet Latvijā pāvesta apciemojumu piedzīvojām salīdzinoši nesen – 1993. gadā, taču gan vienā, gan otrā valstī kopš pēdējās pāvesta vizītes ir daudz kas mainījies.
Gandrīz 30% no visiem pāvestiem ir pasludināti par svētajiem: sākot ar sv. Pēteri, kurš bija pirmais pāvests un pēc Kristus pavēles ganīja Dieva tautu, 52 no pirmajiem 55 pāvestiem kļuva par svētajiem katolicisma pirmajos 500 gados. Pēdējā tūkstošgadē tikai septiņi pāvesti iecelti svēto kārtā, un astotais par tādu tiks pasludināts š. g. oktobrī, kad pāvests Francisks visai pasaulei paziņos, ka pāvests Pāvils VI dzīvojis svētu dzīvi un nu ir uzņemts pie Dieva debesīs. Pāvests Francisks beatificēja viņu 2014. gada 14. oktobrī, un pēc mazliet vairāk nekā četriem gadiem viņš tiks pasludināts par svēto.
Viena no pāvesta regālijām ir Zvejnieka gredzens jeb Annulus Piscatoris (lat.) – zelta gredzens, uz kura attēlots apustulis Pēteris laivā ar tīklu, simbolizējot apustuļus kā “cilvēku zvejniekus” (Mk 1,17). Šis gredzens sākotnēji kalpoja gan kā pāvestības simbols, gan kā zīmogs, taču mūsdienās pāvestam ir savs atsevišķs īpašais zīmogs, ar kuru tiek apzīmogoti dokumenti. Neskatoties uz to, ka zīmoggredzenam vairs nav praktiskā pielietojuma, senā tradīcija jaunajam pāvestam uzvilkt pirkstā Zvejnieka gredzenu joprojām ir dzīva. Vai šis gredzens patiešām saglabājies kopš paša pirmā pāvesta laikiem?
Gatavojoties Pāvesta Franciska vizītei Baltijas valstīs, ir svarīgi iepazīties ar pāvesta sludināto mācību, bet tāpat vērtīgi ir atgriezties pie pirmsākumiem un ieklausīties, ko Baznīcai ir mācījis pirmais pāvests – Kunga apustulis Pēteris.
Priesteris Džons Bartuneks (John Bartunek LC, S.Th.D.) sniedz atbildi kādam lasītājam, kurš jautā: “Tēv Džon, daudzi garīgo rakstu autori un svētie brīdinājuši būt piesardzīgiem attiecībā uz pārmērīgu ziņkāri. Kāpēc? Ziņkāre ved pie zināšanām, bet zināšana ir tikums. Tad kā gan ziņkāre var būt slikta?
Iespējams, daudzi atceras pāvestu Jāni Pāvilu II ar sarkanajām kurpēm kājās vai arī ir izbrīnīti, kāpēc pāvests Francisks tādas nevalkā. Bet vai jūs zinājāt, ka šīs sarkanās kurpes ir tikpat antīkas, kā pati Baznīca? Vai arī to, ka tām ir arī īpaša, savā ziņā simboliska nozīme?
Raksti
