Lai arī daudziem no mums nav grūtības sadzīvot ar savu identitāti, tomēr pasaulē un arī Latvijā sastopamies ar cilvēkiem, kam tas nav pašsaprotami. Grūtības piedzīvo pusaudži, kuri nobriestot meklē savu identitāti, un tas droši vien ir tādēļ, ka trūkst labu piemēru. Trūkst stabilitātes, stipru ģimeņu, un ir vēl daudz citu iemeslu, kas satrauktajiem prātiem liek uzdot jautājumus, uz kuriem ne vienmēr atrodamas atbildes. Turpinot iesākto tēmu par dzimumidentitāti, piedāvājam fragmentus no priestera Mareka Dzevecka (Marek Dziewiecki) grāmatas “Viņa, viņš un mīlestība” (“Ona, on i miłość”).
Lieldienas ir kristiešu vislielākie svētki. Tos svinēdami, mēs stiprinām savu ticību, kas piešķir jēgu visam, ko darām. Lieldienu liturģijā tiek sludināta patiesība par Kristus augšāmcelšanos, jo, svētā Pāvila vārdiem runājot: “Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu ticība” (1 Kor 15,17). Šajā rakstā pārdomāsim, kā rodas ticība Jēzum Kristum, kurš ir augšāmcēlies un dzīvo, lai mums dotu jaunu spēku un cerību.
"Kāpēc šī nakts atšķiras no visām pārējām naktīm?" šo jautājumu uzdod Pesach Haggadah jeb jūdu pashas mielasta laikā pats jaunākais pie galda, kurš māk runāt un spēj uzdot jautājumus. Kristieši uzdod līdzīgu jautājumu par Lielo nedēļu: “Kāpēc šī nedēļa atšķiras no visām pārējām nedēļām?"
Teksti, kas pieņemti pirms dažām dienām Vācijas "sinodālā ceļa" 5. plenārsapulcē - ir "viduvējības diktatūras" izpausme, intervijā aģentūrai CNA Deutsch sacīja kardināls Gerhards Ludvigs Millers. Bijušais Ticības mācības kongregācijas prefekts norāda, ka šie postulāti nav savienojami ar katolisko ticību.
Jau pirmajās pēcvēlēšanu dienās izskanēja kāds it kā ne tik aktuāls jautājums mūsu sabiedrībā, tomēr to nevar ignorēt. Daži politiskie spēki Latvijā, sekojot Rietumu kolēģiem, šo jautājumu mēģina politizēt un veidot ideoloģiju. Tas ir jautājums par bērnu dzimumidentitāti un dzimummaiņu.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Pelnu trešdienā Romas katoļu Baznīcā iesākās Lielā gavēņa jeb četrdesmit dienu gandarīšanas laiks, kura mērķis ir mudināt ticīgos doties personiskās atjaunošanās un atgriešanās ceļā, tādējādi gatavojoties vislielākajiem kristiešu svētkiem – Lieldienām.
Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem skaidro jūdu likuma ticības un kristīgās brīvības ticības kopsakarības, vienlaicīgi mudinot uz pacietību pret vājajiem ticībā, sacīdams: “Nepazudini ēdiena dēļ to, kura dēļ Kristus ir miris. Jo ne ēšana un dzeršana ir Dieva valstība, bet taisnība un miers, un prieks Svētajā Garā” (Rom 14,15;17).
Otrdien, 24. janvārī, pāvests spāņu valodā sniedza interviju aģentūrai “Associated Press”. Francisks runāja par Benedikta XVI aiziešanu mūžībā, aicināja nevienu nediskriminēt, tai skaitā cilvēkus ar homoseksuālu orientāciju, apliecinot, ka “homoseksuālisms nav noziegums”.
Kā mēs varam palikt atvērti jaunai pieredzei un draudzībai, kad dzīve var būt tik grūta? Atvainojiet, ka tā jāsāk, bet būsim godīgi - pasaule var būt nomācoša vieta.
Vai esat kādreiz piedalījies svētceļojumā, kurā dodas vairāki miljoni jauniešu? Šis svētceļojums jeb PJD (Pasaules Jauniešu dienas) ir piedzīvojums, kuru būs grūti izstāstīt otram, pašam tajā nepiedaloties. Aicināti ir visi, kas vēlas tuvoties Dievam, sastapties ar jauniešiem no visas pasaules un divu nedēļu laikā izdzīvot vienu no skaistākajiem ceļojumiem savā dzīvē.
Raksti
