Jo krusta koks atnesa nevis nāvi, bet dzīvību; nevis tumsu, bet gaismu; nevis izraidīšanu no paradīzes, bet ieiešanu tajā. Kristus uzkāpa uz šī krusta koka kā uz karaliskiem kaujas ratiem, Viņš uzvarēja sātanu un tā nāvi nesošo spēku un atbrīvoja visu cilvēci no briesmīgās verdzības. Uz šī krusta koka Kungs atklājās kā izcils karavīrs; Viņa rokas, kājas un sāns tika ievainoti kaujā, bet caur to Viņš ārstēja grēku brūces, kuras mūsu dabā cirta viltīgā čūska. Kādreiz koks atnesa mums nāvi, tagad, pateicoties kokam, mēs atguvām dzīvību; kādreiz caur koku mēs tikām piekrāpti, tagad caur koku atteicāmies no sensenās čūskas. Patiesi tā ir jauna un nedzirdēta pārmaiņa: dzīvība tika dota nāves vietā, attaisnošana grēka vietā, savukārt gods negoda vietā. Cik pareizi ir apustuļa Pāvila vārdi: “Es negribu ne ar ko citu lepoties, kā vienīgi ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā piesista un es pasaulei.” (Gal 6, 14) Jo šī visaugstākā gudrība, kas kā zieds uzziedēja uz krusta, atklāja šīs pasaules muļķību un lepnību. Un dažādi labumi, kas ņem savu sākumu no krusta, iznīcināja ļaunuma un viltības iedīgli. No pasaules sākuma tieši šie krusta koka tēli un pravietojumi norādīja uz lieliem brīnumiem nākotnē. Tātad, lai skatās ikviens, kurā ir slāpes pēc zinībām! Vai tad plūdu briesmās Noasu neizglāba dievišķā roka, kad viņš kopā ar saviem dēliem, sievu un savu dēlu sievām, kā arī ar visu sugu dzīvniekiem paslēpās vienkārša koka šķirstā (sal. Rad 7, 6 - 8, 21)? Bet ko mēs teiksim par Mozus spieķi? Vai arī tas nebija krusta tēls? Ar šī spieķa mājienu Ēģiptes ūdeņi pārvērtās asinīs (sal. Izc 7, 17-21); šis spieķis aprija ēģiptiešu burvju čūskas (sal. Izc 7, 8-12); ar tā mājienu pašķīrās jūra un vēlāk viļņi atgriezās savā vietā un noslīcināja ienaidniekus, izglābjot izredzēto tautu (sal. Izc 14, 15-31). Tāpat arī Ārona spieķis bija krusta tēls; tas vienā dienā uzziedēja un norādīja uz patieso priesteri (sal. Sk 17, 16-26). Arī Ābrahams norādīja uz krusta koku, kad viņš, sasējis savu dēlu Īzāku, uzlika viņu uz altāra virs sakrautās malkas (sal. Rad 22, 1-12). Uz krusta tika uzvarēta nāve, bet cilvēkiem atdota dzīvība. Ar krustu lepojas ikviens apustulis, krusts nes godības vainagu katram moceklim, ar krustu ir svētīts ikviens taisnīgais. Caur krustu mēs ietērpjamies Kristū un atmetam veco cilvēku. Caur krustu mēs tikām sapulcināti vienā ganāmpulkā kā Kristus avis un nu esam aicināti uz Debesu valstību. "Katōļu Dzeive" | 
