Relikviju sagaidīšana notiks 24. oktobrī pulksten 15 Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē. Sakarā ar šo notikumu katedrālē notiks vairāki svinīgi dievkalpojumi. Svētais apustulis Andrejs, viens no divpadsmit Kristus Apustuļiem, Apustuļa Pētera brālis, tiek dēvēts par „Pirmsaukto”, jo viņš bija pirmais, kuru Kungs Jēzus Kristus aicināja apustuliskajai kalpošanai. Sv. Andreja aicināšanu aprakstījis svētais Evaņģēlists Jānis. Pestītāja zemes dzīves dienās svētais Andrejs bija nešķirami kopā ar Viņu, par ko daudzkārtīgi liecina svētais Evaņģēlijs. Pēc Svētā Gara nonākšanas pār Apustuļiem, Apustulis Andrejs daudzus gadus sludināja Kristus mācību. Apmeklējot daudzas pilsētas un valstis, viņš visur sludināja par Augšāmcēlušos Kristu, vedot pie patiesās ticības simtiem cilvēku. Savas dzīves laikā viņš veica trīs lielus apustuliskos ceļojumus, sludinot Mazāzijā, Gruzijā, Krimā un citās valstīs. Trešā ceļojuma laikā Apustulis Andrejs apmeklēja Skitiju – tā senos laikos dēvēja plašo zemi, kura atradās ziemeļos no Melnās jūras. Senie kristiešu autori Skitiju dēvē par svētā Andreja apustuliskās kalpošanas vietu. Baznīcas mantojumā vēstīts, ka Apustulis Andrejs nogājis ceļu no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai, bet pēc tam caur Romu atgriezies Vidusjūras austrumu krasta zemēs. Tādējādi Apustulis Andrejs izstaigājis divus senos tirdzniecības ceļus – ceļu „no varjagiem uz grieķiem”, kas savieno Melno un Baltijas jūru, un „dzintara ceļu”, kas savieno Baltijas jūru ar Adrijas jūru. Svētais Andrejs Pirmsauktais ir vienīgais no Apustuļiem, kurš apmeklējis zemes Baltijas jūras krastā, un ir pilnīgi ticams, ka viņš pabijis arī tagadējās Latvijas teritorijā. Svētais Apustulis Andrejs mira mocekļa nāvē 67. gada 30. novembrī Patras pilsētā Dienvidgrieķijā, kad Romas Impērijā notika pirmās kristiešu vajāšanas. Pagāni viņu piesēja krustā „X” burta veidā. No tā laika šādu krustu dēvē par Andreja krustu. Kristieši jau izsenis godinājuši Sv. Apustuļa Andreja relikvijas un viņa krustu, un jau vissenākajos laikos ticīgie devās uz Patru, lai godinātu svēto Andreju. 357. gadā Apustuļa svētās relikvijas tika pārnestas uz Bizantijas Impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, bet svētā Andreja galva tika atstāta Patras pilsētā. 1208. gadā krustneši ievērojamu Apustuļa relikviju daļu pārnesa uz Itālijas pilsētu Almeru. Jau no seniem laikiem svētā Apustuļa Andreja relikviju daļas tika nogādātas arī Krievzemē. Maskavā, Dieva Parādīšanās Patriarha katedrālē, atrodas Apustuļa Andreja labā roka, kura no Grieķijas atvesta 1644. gadā. Odesas Dievmātes Aizmigšanas klosterī atrodas sv. Apustuļa Andreja kreisā pēda, kuru uz Krieviju 1893. gadā no svētā Atona kalna Grieķijā atveda ievērojamais starecs Atonas Gabriels. Reiz svētais Apustulis ar savām kājām izstaigāja ceļu no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai, tagad viņš šo ceļu atkārto vēlreiz. Apustuļa relikviju ierašanās Latvijā ir īpaši nozīmīga un dāvā mums īpašu prieku, jo svētais Andrejs ir vienīgais no Apustuļiem, kurš bijis Baltijas jūras krastos un licis šeit kristīgās sludināšanas pamatakmeni. No viņa lūpām Baltijas zemju iedzīvotāji pirmo reizi izdzirdēja vēsti par Kristus Augšāmcelšanos, un viņa Apustuliskā svētība nāca pār mūsu zemi. Pareizticiba.lv | 
