Valsts neatkarība ir garīga vērtība: pirmām kārtām tas nozīmē, ka tauta ir brīva sava likteņa noteicēja. Svētki kārtējo reizi mums liek padomāt par dzīves galvenajiem jautājumiem, ko esam sev atraduši, vai ko esam devuši savai paaudzei šajos neatkarības gados? Vai esam atraduši dziļāku jēgu un tālāko mērķi savai dzīvei un darbiem? Svētie Raksti saka, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele. Tātad viņš nes sevī mūžību un bezgalību. Un nekas nepiepildīs cilvēka sirdi kā vienīgi Dievs. Tāpēc arī valsts svētki, lai tiek sagaidīti un pavadīti garīgā gaisotnē. Ja Dieva un tuvākmīlestības tikumi ir iesakņojušies lielā sabiedrības daļā, tas ir labs garants labklājībai arī valsts mērogā. Vislabākais likuma un tiesību sargs ir ticīga cilvēka izkopta sirdsapziņa. "Dievs uzlūko sirdi", saka Svētie Raksti (1Sam 16,7).
Tātad cilvēkam svarīgs ne tikai darbs, uzturs un mājoklis, bet arī reliģiskās un morālās vērtības. Svētku novēlējumu izsaku ar Apustuļa Pāvila vārdiem: "Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem" (2 Kor 13,13). Kardināls Jānis Pujats Foto: Juris | 
