Katehēzes lomas apzināšanai un izvērtēšanai tiek izvirzīti trīs pamatjautājumi, kurus ir nepieciešami apskatīt un pārdomāt: - katehēzes loma un vieta katoliskās Baznīcas dokumentu gaismā;
- grūtības un izaicinājumi, ar kuriem Baznīca sastopas katehēzes kalpojumā;
- vadlīniju izstrādāšana vienotas un auglīgas katehēzes veicināšanai un nodrošināšanai katoliskajā Baznīcā Latvijā.
Katoliskās Baznīcas Katehisms izskaidro, ka Baznīcas pirmsākumos par katehēzi nosauca Baznīcas pūles gatavot mācekļus, palīdzēt cilvēkiem ticēt, ka Jēzus ir Dieva Dēls, lai caur ticību tiem būtu dzīvība Viņa vārdā; tos audzināt un izglītot šajā dzīvībā un tādā veidā celt Kristus Miesu. Katehēze ir bērnu, jauniešu un pieaugušo ticības audzināšana, kas īpaši satur kristīgās doktrīnas mācīšanu, parasti pasniegtu organiskā un sistemātiskā veidā, ar nolūku ievadīt ticīgos kristīgās dzīves pilnībā." [2] Katoliskās baznīcas mācībā katehēzei vienmēr ir bijusi ierādīta nozīmīga loma. Monsinjors Francis D. Kellijs (Kelly) savā darbā par katehēzi trešajā gadu tūkstotī „The Mystery We Proclaim” uzsver, ka katehēze ir būtiskais Baznīcas elements ticības dzīves nodošanā un uzturēšanā. Monsinjors raksturo katehēzi kā Dieva vārda nosūtīšanu, pārsūtīšanu jeb tālāknodošanu (transmission), lai aicinātu cilvēkus uz personīgu ticību. Bībeles zinātnieki (ekseģēti) norāda uz svētā Pāvila vēstuli korintiešiem kā uz visagrāko katehēzes piemēru. Tas ir atrodams divās vietās, kur apustulis Pāvils saviem klausītājiem māca divas mūsu ticības pamatdoktrīnas – Augšāmcelšanās un Euharistija: Augšāmcelšanās: Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem (1 Kor. 15:3) Euharistija: Jo no Kunga es saņēmu, ko arī jums atstāju, ka Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tika nodots, paņēma maizi,Un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai! (1 Kor.11:23,24) Apustulis Pāvils skaidri norāda uz sevi kā uz patiesības jeb doktrīnas kalpu, kuru viņš ir pieņēmis un vēlas ar to dalīties. [3] Tieši te atklājas katehēzes kalpojuma būtība: Dieva vārda klausīšanās; Dieva vārda pieņemšana; Dieva vārda tālāknodošana jeb dalīšanās. Katehēzes kalpojumu izgaismo Jēzus līdzība par Sējēju. [4] Jēzus ir Sējējs. Un nu jau vairāk kā 2000 gadu garumā Baznīca uzticīgi turpina šo Jēzus darbu. Līdzība atklāj, ka sēšanas darbs sastopas ar dažāda veida šķēršļiem: putniem, neauglīgu augsni un ērkšķiem. Mūsdienu kultūrā šie šķērsli ir – sekulārisma, relatīvisma un subjektīvisma gars, patērēšanas mentalitāte un okultisms. Īpaši šo sēšanas darbu apdraud Jaunā Laikmeta (New Age) mācība, kura savā būtībā ir pilnīgi antikristīga un nenobriedušu cilvēku prātus mulsinoša. Tagadējais laiks, saskaņā ar Kunga sacīto, ir Gara un liecības laiks, taču tas ir arī laiks, kuram vēl joprojām raksturīgi spaidi un pārbaudījumi, no kuriem Baznīca nav pasargāta, piedzīvojot to, kas ir ļauns, un kuri ievada pēdējā laika cīņas. Šis ir gaidīšanas un nomodā palikšanas laiks. [5] Iepriekšminētais norāda, ka katehēzes kalpojums ir nopietnu izaicinājumu ielenkumā, līdz ar to tas pieprasa nopietnu un pastiprinātu Baznīcas uzmanību un atbalstu. Katehēzes Vispārīgais Direktorijs uzrāda uzdevumus, kuros izpaužas Baznīcas īpašā uzmanība un atbalsts katehēzes kalpojumā: - veicināt draudzes un kristiešu kopienās paaicinājumus uz katehēzi; - mēģināt nodrošināt noteiktu skaitu katehētu, kuri draudzēs varētu strādāt pilnu darba slodzi, tādējādi veltīt savu darba laiku pilnībā katehēzei, līdzās tam veicināt nepilnas slodzes katehētu iesaistīšanu draudzes darbā - veicināt sabalansētu katehētu sadali atbilstoši apmācāmo auditorijai - pieaugušo katehēze, pusaudžu katehēze un bērnu katehēze. Jo katra no šīm grupām, neskatoties uz nemainīgo katehēzes saturu, pieprasa dažādu satura nodošanas veidu (metožu daudzveidību);[6] - audzināt, veicināt katehēzes aktivitāšu multiplikatorus diecēzes, reģiona un draudzes līmenī; - būt atsaucīgiem un uzmanīgiem pret katehēta personīgajām un garīgajām vajadzībām. Šī atsaucība un uzmanība principā un pamatā ir draudžu un kristīgo kopienu priesteru atbildības un rūpju lokā; - koordinēt, saskaņot katehēta darbu ar draudzes, kristīgās kopienas citiem pastorālajiem darbiem, lai kopīgais evaņģelizācijas darbs būtu saskanīgs un pastāvīgs.[7] Visi augstāk minētie uzdevumi norāda uz katehēta nozīmīgo lomu katehēzes procesā. Pāvests Jānis Pāvils II norāda, ka katoļu Baznīcas Katehisms kalpo kā derīgs un atļauts instruments Baznīcas kopībai un drošu normu ticības mācīšanai.[8] Šis katehisms paredzēts galvenokārt atbildīgajiem par katehēzi: pirmkārt, bīskapiem kā ticības mācītājiem un Baznīcas ganītājiem. Tas viņiem tiek piedāvāts kā instruments, lai izpildītu savu uzdevumu mācīt Dieva tautu. Caur bīskapiem tas tiek adresēts katehismu sastādītājiem, priesteriem un katehētiem. Tā būs noderīga lasāmviela arī visiem pārējiem kristiešiem.[9] Savukārt Vispārīgais Katehēzes Direktorijs deklarē, ka instrumenti, kas nodrošina katehēzi nevar būt pilnībā efektīvi, ja ar tiem prasmīgi nerīkosies profesionāli sagatavoti katehēti. Diecēžu pastorālajās programmās jādod absolūta prioritāte katehētu-laju formācijai. Līdzās tam fundamentāli izšķirošam elementam ir jābūt priesteru katehētiskai formācijai abos līmeņos – garīgā semināra formācijas līmenī, kā arī visas turpmākās nepārtrauktās formācijas līmenī.[10] Vispārīgais Katehēzes Direktorijs norāda, ka katehēta formācijas procesā nozīmīga loma ir ģimenei, draudzei, katoļu skolām, dažādām kristīgām kopienām un institūtiem. Šoreiz īsi pārdomāsim par draudzes un institūtu lomu katehētu formācijas procesā. Diecēzes ietvaros katehēze ir unikāls kalpojums, kuru kopīgi veic priesteri, diakoni, konsekrētās personas un laji vienotībā ar bīskapu. Tādējādi visiem šajā kopienā vajadzētu izjust atbildību par šo kalpojumu. Pat, ja priesteri, diakoni, konsekrētās personas un laji kopīgi veic katehēzi, tomēr to viņi dara dažādos veidos saskaņā ar savu īpašo stāvokli Baznīcā.[11] Lai diecēzes katehēzes kalpojums būtu auglīgs ir nepieciešami iesaistīt šajā kalpojumā arī citas personas, kuras atbalsta un stiprina katehēzes aktivitātes, tādas kā katehētu formācija, katehēzes metodiskā materiāla izstrāde – mācību programmas, grāmatas, darba burtnīcas un citi materiāli, kā arī dažādu pasākumu plānošana un organizēšana. Lai šos uzdevumus varētu īstenot ir nepieciešams finansiālais atbalsts. Ir nepieciešami cilvēki, kuri būtu gatavi palīdzēt šajā jomā – finansiāli atbalstīt, izstrādāt dažādus projektus līdzekļu piesaistei vai veikt kādas saimnieciskas darbības finansiālo līdzekļu iegūšanai. Visi šie cilvēki, kuri atbalsta katehēzi finansiāli, kopā ar bīskapu, priesteriem, diakoniem un katehētiem īsteno katehēzes kalpojumu, neskatoties uz to dažādajiem uzdevumiem un lomām. [12] Jo kā viens ķermenis un tam daudz locekļu, bet visi ķermeņa locekļi, kaut gan to ir daudz, ir tikai viens ķermenis, tā arī Kristus.[13] Šajā sakarībā ir vērts atcerēties Elkvinu no Jorkas, kurš dzīvoja 8.gs. (732.-804.). Viņš bija reta personība, kura spēja sevī apvienot ārkārtīgu dedzību un reizē stipru pacietību, gan attiecībā uz saviem ikdienas pienākumiem, gan un pamatīgo nākotnes vīziju. Būdams Karolingu izglītības reformas galvenais arhitekts, viņš bija tālredzīgs cilvēks, kura vīzija sniedzās gadsimtiem uz priekšu. Elkvins zināja, ka viņa darbs līdzinās ozolu stādīšanas darbam, ka ticības meža audzēšana prasīs drosmi, elastību un pacietību, bet šis mežs izaugs spēcīgs un spējīgs pastāvēt draudīgā, naidīgā klimatā. Par spīti pastāvīgajiem šķēršļiem Elkvina darbs izdzīvoja un tam bija milzīga loma Karolingu laikmetā. Īpašu uzmanību viņš pievērsa ekleziālās kultūras izkopšanai. Bija nepieciešams bagātināt liturģisko un lūgšanas vidi, izveidot īpašas skolotāju apmācības centrus veidošana un izdot grāmatas. Viņš zināja, ka ir nepieciešama arī kopēja valoda – runas un rakstu valoda katedrāļu un klosteru skolām. Elkvins bija tas, kurš uzsāka latīņu valodas standarta ieviešanu jaundibinātajās skolās. Viņa redzeslokā bija ne tikai akadēmiska, bet arī saimnieciska rakstura jautājumi, jo izglītība nav iespējama bez grāmatām. Tāpēc viņa pirmā prasība kā karolingu izglītības galvenajam arhitektam bija mežu stādīšana, kuri būtu bagāti ar briežiem un mežacūkām, lai pietiekamā daudzumā varētu ražot pergamentu un otas. Viņš bija atvedis no Anglijas pergamenta, spalvu un otu izgatavošanas metodes, kā arī manuskriptu skaidras pārrakstīšanas metodes un standartus. Elkvins bija tas, kurš rakstībā ieviesa atstarpes starp vārdiem un paragrāfiem un lielo sākumu burtu lietošanu teikuma sākumā. Elkvina mērķis bija iemācīt jaunos cilvēkus lasīt un saprast Bībeli, kur brīvo mākslu apgūšana kalpoja kā līdzeklis izvirzītā mērķa sasniegšanai. Citiem vārdiem sakot, mērķis bija garīgs, bet instrumenti bija laicīgi. Svarīgākais bija nodrošināt kristīgās ticības pamatpatiesību, īpaši par Trīsvienību un Jēzu Kristu, un pamatprincipu apgūšanu, bet teoloģiskās spekulācijas ir iespējams attīstīt vienīgi balstoties uz stabila doktrīnu zināšanas fundamenta.[14] Šis fragments par Elkvinu no Jorkas tikai apstiprina augstāk izvirzīto jautājumu aktualitāti: § atbildīgo personu par katehēzi koordinēta sadarbība (piem. Elkvina gadījumā – sākot no mežu audzēšanas līdz latīņu valodas standartu ieviešanai skolās); § katehēzes kalpojuma nākotnes vīzijas nepieciešamība; § katehētu efektīvas formācijas nodrošināšana, t.i. stabils doktrīnas zināšanu fundaments un izkopta garīgā dzīve. Šie abi elementi nevar pastāvēt šķirti viens no otra, tie ir savijušies. [15] Vispārīgais katehēzes direktorijs uzsver, ka katehētu skolu (institūtu) apmeklēšana ir īpaši svarīgs aspekts katehētu formācijas procesā. Šādu skolu uzdevums ir sniegt vispusīgu un sistemātisku izglītību: kristīgo mācību, zināšanas par cilvēku un viņa sociālo un kultūras situāciju un ticības pedagoģiju.[16] Tātad, lai nodrošinātu katehētu efektīvu formāciju, ir nepieciešami institūti, kuri nodrošina ticības depozīta nodošanu organiskā un sistemātiskā veidā.[17] Šobrīd Latvijā darbojas Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts (RARZI), kura dibināšanas un pastāvēšanas nolūks ir nodot katoliskās Baznīcas ticības depozītu tīrā, sistemātiskā un organiskā veidā vīriešiem un sievietēm, lai tie, savukārt, to nestu tālāk savās ģimenēs, draudzēs, vispārizglītojošās skolās, slimnīcās, cietumos, savās darbavietās.[18] Institūta darbības mērķi raksturo apustuļa Pāvila vēstules fragmenti Timotejam: Bet tu, mans dēls, stiprinies Kristus Jēzus žēlastībā! Un ko tu daudzu liecinieku klātbūtnē no manis dzirdēji, to nodod uzticamajiem cilvēkiem, kas būtu spējīgi arī citus mācīt! Strādā kā labs Jēzus Kristus kareivis![19] RARZI darbojas arī Katehēzes metodiskais centrs. Sadarbībā ar Latvijas bīskapu konferenci Centrs izstrādā un pilnveido katehēzei nepieciešamo metodisko nodrošinājumu (mācību programmas, mācību grāmatas un metodiskos palīglīdzekļus), kā arī nodarbojas ar katehēzes darba koordināciju, katehētu tālākizglītību, uc. Šobrīd jau ir pabeigta un draudzēs izplatīta Katehēzes programma Gandarīšanas un Euharistijas sakramenta saņemšanai 8-10 gadus veciem bērniem. Tapšanas stadijā ir Darba burtnīca katehēzei, kura tiek izstrādāta atbilstoši šīs programmas prasībām. Tā ir tikai maza daļiņa no visa tā, kas ir nepieciešams efektīvas katehēzes procesa nodrošināšanai. Vienotas mācību programmas, darba burtnīcas, grāmatas un citi metodiskie materiāli būtu nepieciešami arī gatavojoties Iestiprināšanas sakramentam, Laulības sakramentam, turklāt dažādām vecuma grupām. Darba apjoms ir milzīgs. Lai to veiktu ir nepieciešami gan cilvēku, gan arī finansiālie resursi. Tomēr vissvarīgākā nepieciešamība šobrīd ir kopīga vīzija par katehēzes lomu, darbību un attīstību vispārīgajā katoliskās Baznīcas kalpojumā Latvijā. Lai veidotu šo vīziju ir nepieciešama sadarbība un vienotība, jo Baznīcas ticības pirmais princips ir vienotība, par kuru Jēzus lūdza savu Tēvu: Bet ne tikai par viņiem vien es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem ticēs man. Lai visi būtu vienoti, kā Tu, Tēvs, manī un es Tevī; un lai viņi būtu mūsos vienoti; lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis. Un godību, ko Tu man devi, es devu viņiem, lai viņi būtu vienoti, kā arī mēs esam viens.[20] Tāpēc nobeigumā vēlreiz aicinu visas par katehēzi atbildīgās personas pārdomāt, izvērtēt un veidot dialogu par katehēzes lomu Baznīcas kalpojumā, lai kopīgi varētu izstrādāt vadlīnijas un izvirzīt uzdevumus šo vadlīniju īstenošanai katehēzes kalpojuma darbības sfērā katoliskajā Baznīcā Latvijā tuvākajiem desmit gadiem. RARZI Katehēzes metodiskā centra vadītāja Lolita Ērgle
"Katoļu Baznīcas Vēstnesis" ___________________ [1] sal.KBK 12; sal.VKD 29
[2] Katoļu Baznīcas Katehisms 4,5
[3] The Mystery We Proclime, lpp.27
[4] Mk.4:2-20
[5] Katoļu Baznīcas Katehisms 672
[6] Katoļu Baznīcas Katehisms 24; 1Kor 9:22
[7] Apustuliskā konstitūcija ticības mantojums (Fidei depositum)
[8] Katoļu Baznīcas Katehisms 12
[9] Vispārīgais Katehēzes Direktorijs 234
[10] Catechesi Tradendae 16
[11] Vispārīgais Katehēzes Direktorijs 219a
[12] Vispārīgais Katehēzes Direktorijs 219d
[13] 1. Kor. 12: 12-31
[14] The Sower, September-December 2005, Alcuin of York and the Craft of Catechesis
[15] The Sower, July-September 2003, Fathers of the Church as Catechetical Saints
[16] Vispārīgais Katehēzes Direktorijs 248., 249.
[17] Sal.Katoļu Baznīcas katehisms 5
[18] Jāņa Pāvila apustuliskais pamudinājums Kristieši pasaulē 33
[19] 2.Tim. 2:1-3
[20] Jņ.17: 20-22 | 
