Lielā gavēņa laikā esam aicināti tuvoties Dievam, cits citam un patiesībai par sevi. „Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts. Un Viņš pēc tam, kad 40 dienas un 40 naktis bija gavējis, izsalka”. Šie sv. Mateja vārdi ir pāvesta vēstījuma Lielajā gavēnī temats. Šodien daudzi jautā, kāda vērtība un jēga ir tam, ka atsakāmies no kaut kā, kas pats par sevi ir labs un nepieciešams dzīvošanai. Baznīca māca, ka gavēšana mums palīdz izvairīties no grēka. Tas ir līdzeklis draudzības ar Dievu atjaunošanai. Kristus atgādina, ka patiess gavēnis ir pildīt debesu Tēva gribu.
Mūsdienu sekularizētajā pasaulē ir mazinājusies gavēšanas prakses garīgā nozīme. Kultūrā, ko raksturo tieksme uz materiālo labklājību, tā ir kļuvusi drīzāk par terapeitisku līdzekli sava ķermeņa kopšanai. Lai gan gavēšana uzlabo fizisko labsajūtu, taču ticīgajiem tā ir „terapija”, kas dziedina visu, kas kavē Dieva gribas pildīšanu. Radiovaticana.org | 
