Pulksten 11.30 sākās svinīga pateicības Svētā Mise, ko līdz ar arhibīskapu P.Curbriggenu svinēja Jelgavas diecēzes bīskaps A.Justs, bīskapijas priesteri, Bērna Jēzus karmelītes un visa Dieva tauta. Apustuliskais nuncijs savā sprediķī atzīmēja, ka „Jēkabpils draudze un visa Jelgavas diecēze savā ziņā kļūst par skatuvi viņa atvadām no Latvijas. Priekšā vēl tikai oficiāla atvadu ceremonija no Valsts prezidenta un valdības pārstāvjiem, kas paredzēta marta beigās”. Apustuliskais nuncijs patiecās bīskapam Justam par iespēju septiņu gadu laikā apmeklēt un iepazīt dažādus diecēzes reģionus, tās draudzes, cilvēkus, ticības dzīvi, kultūrvēsturisko mantojumu. „No četrām Latvijas diecēzēm, Jelgavas diecēzi esmu apmeklējis visvairāk un vislabāk to arī iepazinis. Tas ir bīskapa Antona Justa nopelns, jo viņš vēlējās iepazīstināt ar savu plašo bīskapiju un esmu pateicīgs viņam par šo pastorālo gādību,” – atzina arhibīskaps Curbriggens. Tāpat viņš kavējās atmiņās par saviem apmeklējumiem un iespēju pārstāvēt Svēto tēvu Jelgavas katedrālē, Skaistkalnes svētvietā, kā arī Bauskā, Dobelē, Ilūkstē, divreiz Jēkabpilī, Dvietē, divreiz apmeklējot ilgdzīvotāju Mariju Guģes kundzi Dunavā, kā arī Elernē un Bruknā. Savu apustulisko misiju arhibīskaps Curbriggens centās īstenot saskaņā ar savu bīskapa moto: „Sancta Crux mihi lux” – „Svētais Krusts ir mana gaisma”. „Tiešām, gaismai, kas nāk no Mūsu Kunga godpilnā Krusta, ir jāizgaismo katra mūsu dzīves notikumi un vēsture. Mums visiem strādniekiem Kunga vīna kalnā vienmēr jāatceras svētā apustuļa Pāvila teiktais: ‘es negribu ne ar ko lepoties, tik vien ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu’ (Gal 6,14)”, viņš paskaidroja. Vēršoties pie diecēzes priesteriem, Apustuliskais nuncijs, atsaucoties uz Svēto tēvu Benediktu XVI, atgādināja, ka priesteriskā misija vienlaicīgi ir gan skaista, gan arī dižena. „Esam sūtīti lai mīlētu ticīgos un tiem kalpotu, lai palīdzētu mūsdienās sadzirdēt Dieva Vārdu; palīdzēt sakramentālajā dzīvē, lūgšanas pieredzē, Dieva Vārda uzklausīšanā, kā arī taisnīguma un tuvākmīlestības dzīvē, lai kristieši kļūtu par ‘raugu’ mūsu sabiedrībā, kurā valda tik daudzas problēmas un briesmas un kurā tik bieži sastopama korupcija. Šodien kopā ar jums pateicos Kungam par septiņiem gadiem, kuros esam dalījušies ‘priekos un cerībās, skumjās un bailēs, kas piemita Kristus mācekļiem’ (sal. Vatikāna II koncils, konstitūcija Gaudium et Spes n.1) kā arī šodienas cilvēkiem, kas cenšas dzīvot ticību vienaldzības un sekulārisma dziļi skartajā pasaulē un sabiedrībā; tie ir tikai divi nosauktie fenomeni, kas tirda mūsdienu cilvēku un kuriem mums jāstājas pretī pastorālajā darbā”. Arhibīskaps Curbriggens novēlēja Latvijas Baznīcai līdzināties pirmajai kristiešu kopienai Jeruzalemē, proti, būt par „vienu sirdi un vienu dvēseli” (sal. Apd. 4,32). „Es novēlu, lai Jelgavas diecēzē, jūsu draudzēs un kopienās, visā Latvijā varētu pieaugt šis kopības un brālīguma gars”. Pēc Svētās Mises Jēkabpils pilsētas un rajona vadītāji pateicās par šo augsto vizīti un līdz ar diecēzes ticīgajiem vēlēja Dieva svētību un Jaunavas Marijas gādību pār Apustuliskā nuncija jauno kalpojumu Austrijā. Noslēgumā visi vienojās kopīgā lūgšanā par mūsu zemi un tautu, dziedot „Dievs, svētī Latviju!”. diakons Mihails Volohovs • Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)   
| 
;)
;)
;)