Krustaceļu ievadīs un svētību dos Romas Katoļu Baznīcas Latvijā arhibīskaps Jānis kardināls Pujats, bet krustaceļu noslēgs Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Gājiena noslēgums paredzēts ap plkst. 14.30 Doma laukumā un plānots, ka tajā piedalīsies ap 2000 cilvēku. Gājienā plānotas 14 apstāšanās stacijas dažādās Vecrīgas vietās. Šajā procesijā tiks nests koka krusts, ko pavadīs lāpu nesēji. Gājiena laikā tiks pārdomātas Jēzus Kristus dzīves pēdējās stundas no apcietināšanas brīža līdz miesas guldīšanai kapā. Apstāšanās vietās dažādu draudžu un kopienu dalībnieki attēlos konkrēto notikumu, izmantojot teatrālus, muzikālus, un dažādus citus pasniegšanas veidus. Starp apstāšanās vietām tiks dziedāti pazīstami ciešanu laika dziedājumi, ko izpildīs apvienotais draudžu koris no dažādām konfesijām. Noslēgumā krusts tiks nolikts pie Doma baznīcas sienas, kur tas paliks līdz pat Lieldienām.
Krustaceļš (Via Crucis) ir viens no populārākiem tautas dievbijības vingrinājumiem Romas Katoļu Baznīcā un mūsdienās iegūst ievērību arī citās konfesijās. Parasti 14 apstāšanās jeb staciju attēli ir izvietoti katrā katoļu dievnamā, bet var būt arī brīvdabas krustaceļi, piemēram, tādi atrodami Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā. Ticīgie cilvēki lielā gavēņa laikā, trešdienās un piektdienās, kā arī citās dienās, publiski vai individuāli, dodas šajā ciešanu atceres ceļā, par palīgu izmantojot lūgšanu grāmatiņu vai citus apceres tekstus, vai arī apdomājot Kristus Ciešanas ar saviem vārdiem. Krustaceļa saturs meklējams gan Svēto Rakstu vietās, gan tradīciju avotos (piem., par tikšanos ar Veroniku). Apstāšanās vietas tradicionāli sauc par Stacijām (stationes). Šāds krustaceļa apzīmējums - stacijas, krusta apstāšanās vietas, (stationes Crucis) jau ir aktuāls kopš seniem laikiem. Foto: Andrejs Strokins | 
