Vispārējā audiencē, kas notika sv. Pētera laukumā, piedalījās aptuveni 40 tūkst. svētceļnieku no daudzām valstīm. Pāvests tika sagaidīts ar skaļiem aplausiem. Ar ticības acīm varam Baznīcā ieraudzīt dievišķo skaistumu – katehēzes mācībā teica Benedikts XVI. Šoreiz viņš pievērsās Konstantinopoles patriarha sv. Germānija dzīvei un darbiem. No viņa joprojām varam mācīties mīlēt Baznīcu. Viņš bija ievērojams ikonu godināšanas kulta aizstāvis. Dzīvoja 8. gadsimtā. Tajā laikā notika cīņa starp ikonoklastiem, kuri vērsās pret svētbilžu godināšanu un ikonu godināšanas kulta aizstāvjiem. 730. gadā, ar Bizantijas ķeizara Leona III edikta izdošanu, sākās ikonoklastu kustība. Tika aizliegta svētbilžu godināšana un pat notika to iznīcināšana.
Konstantinopoles patriarhs Germānijs nosodīja svētbilžu apkarotājus. Viņš pretojās ķeizara spiedienam, jo bija pārliecināts, ka svētbilžu godināšana ir būtiski saistīta ar kristīgo ticību. Vērsties pret ikonām nozīmēja sašķobīt pašus ticības pamatus. Sv. Germānijs nemitējās atgādināt Baznīcas mācību par svētbilžu godināšanas lielo nozīmi. Tā kā viņš palika nelokāms, bija spiests savas šīs zemes dzīves gaitas noslēgt trimdā, vientulībā kādā klosterī. Taču Germānija vārds no jauna atskanēja 787. gadā, Nīkajas koncila laikā, kad Baznīcas tēvi atzina viņa nopelnus.
Koncils pieņēma lēmumu, ka var un ir jāgodina Svētā krusta zīme, Pestītāja, Dievmātes un svēto attēli, paskaidrojot, ka tiek godināti nevis paši attēli, bet gan tajos attēlotais. Ikonogrāfija ar attēlu starpniecību sludina evaņģēlisko vēstījumu, ko Svētie Raksti tālāk nodod ar vārdiem. Ikona attēlo Kristu, kurš vienlaikus ir īsts Dievs un īsts cilvēks. Līdz ar to, tiek pagodināts neredzamais Dievs. Bez tam, caur svēto attēliem mūsu ticībai atklājas cilvēks, kas radīts pēc Dieva attēla un ir pārveidots pēc Viņa līdzības.
Pāvests pasvītroja, ka mēs esam aicināti mācīties saskatīt Dievu Baznīcā un pasaulē. Dievs cilvēku radīja pēc sava attēla un līdzības. Taču grēks šo attēlu aizēnoja. Līdz ar to, Dieva skaistuma atspīdums bija kļuvis gandrīz neredzams. Tāpēc Dievs kļuva cilvēks. Kristū varam no jauna kontemplēt Dieva vaigu un mācīties būt patiesi cilvēciskiem – pēc Dieva attēla. Sv. Germānijs māca, ka Dievs aicina mūs sekot Viņam un būt par Viņa spožuma izplatītājiem.
Germānijs bija liels Dievmātes godinātājs, un viņa darbi liecina par dedzīgo Baznīcas mīlestību. Pāvests norādīja, ka tiem bija liela nozīme ticīgās tautas dievbijības izkopšanā gan Austrumu, gan Rietumu Baznīcā gadsimtu garumā. Germānijs rūpējās arī par liturģijas skaistumu. Mūsdienu cilvēkam viņš atklāj svētbilžu godināšanas nozīmi un palīdz atjaunot mīlestību pret Baznīcu un Vissvētāko Jaunavu Mariju. Pāvests atzina, ka cilvēki mūsdienās mēģina saskatīt negatīvo Baznīcā, tās locekļu grēkus, taču ar ticības palīdzību varam ieraudzīt visu skaisto un paša Dieva klātbūtni Baznīcā.
Benedikts XVI pauda dziļu nožēlu par katoliskās Baznīcas rīcību, kas pagātnē sagādāja ciešanas Kanādas indiāņiem. Pēc vispārējās audiences pāvests tikās ar šīs valsts iezemiešu asamblejas vadītāju Filu Fontēnu, Kanādas Bīskapu konferences prezidentu, arhib. Džeimsu Vaisbergeru un viņu vadīto delegāciju. Kanādas iezemieši izjūt Indiāņu rezidenciālo skolu sistēmas radītās negatīvās sekas. Pirmās Indiāņu reliģiskās skolas tika nodibinātas 1840. gadā ar mērķi asimilēt Kanādas iezemiešus Eiropas izcelsmes kanādiešu sabiedrībā. Pēdējā šāda skola tika slēgta tikai 1996. gadā, pēc tam, kad gaismā nāca fakti par bērnu psiholoģiskās un seksuālās izmantošanas gadījumiem no skolotāju puses. Radiovaticana.org | 
