Pirmkārt, patriarhs Pauloss, Etiopijas ortodoksālo kristiešu vadītājs pirms desmit dienām Romā, pēc tikšanās ar pāvestu Benediktu XVI pirmo reizi atklāti paziņoja, ka Etiopijā atrodas senais Izraēla Derības Šķirsts. „Tas atrodas pie mums, Aksumā,” viņš nepārprotami izteicās žurnālistiem. „Etiopija ir Derības Šķirsta tronis jau vairākus gadsimtus. Es pats to esmu redzējis.” Šķirsts nav pakļauts novecošanās procesam un precīzi atbilst Bībeles norādījumiem. „Svētītais paliek. Svētais paliek. Šķirsts nav cilvēka roku darbs. Tas ir noslēpums.” Tagad ir īstais laiks atklāt šo patiesību pasaulei, domā Etiopijas kristiešu galva. 19. jūnijā, veicot restaurācijas darbus svētās Teklas katakombās, strādnieki atrada iespējams, pašu senāko apustuļa Pāvila attēlu. Ikonā Tautu apustulis attēlots ar sejas vaibstiem, kādi redzami arī Pāvila grotā Efesā. Bet par naglu parūpējās pāvests Benedikts, kad viņš sv. apustuļu Pētera un Pāvila svētku vesperu laikā, sv. Pāvila bazilikā ārpus mūriem, svētdienas vakarā, sabiedrību iepazīstināja ar kādu līdz šim dziļā slepenībā turētu pētījumu. Tautu apustuļa sarkofāgā pa nelielu atveri ir ievadīta zonde, kas ir atradusi vērtīgu vielu, kā arī kaulu paliekas. Izpēte ar radioaktīvā oglekļa metodi parādīja, ka kauli piederējuši cilvēkam, kurš ir dzīvojis I vai II gadsimtā pēc Kristus, turpināja pāvests. „Vienprātīgā un nekad neapšaubītā” tradīcija saskaņā ar kuru akmens sarkofāgā zem Pāvila ārpus mūriem bazilikas grīdas atrodas Tautu apustuļa mirstīgās atliekas līdz ar to ir apstiprināta. Tā bija galvenā ziņa ar kuru noslēdzās sv. Pāvila gads. Pretstatā apustuļa atcerei veltītā gada atklāšanai pērn kopā ar Konstantinopoles patriarhu Bartolomeju I gada noslēgumam šajā vasarā izteiktas ekumēniskas noskaņas nebija. Pasākumos piedalījās kāda ne sevišķi augsta līmeņa Stambulas Patriarhāta delegācija, uz sv. Pāvila ārpus mūriem baziliku bija atnākuši arī pa kādam citu baznīcas kopienu pārstāvim. Pagājušajā gadā pāvests Benedikts un Bartolomejs I kopīgi iededza Pāvila uguni un atvēra varenās baznīcas Svētos vārtus. Šogad šādu viesu nebija. Ugunij – tā pirms dažām dienām paziņoja sv. Pāvila bazilikas ārpus mūriem virspriesteris, kardināls Andreass Korde Lanco di Montezemolo, jādeg arī turpmāk un vārtiem jābūt atvērtiem. Visa kristīgā pasaule ir aicināta arī turpmāk baudīt apustuļa Svēto Rakstu skaidrojumu un mācības augļus. Pāvesta paziņojumu par sarkofāga atvēršanu un to, ka atrastās liecības attiecas uz apustuļu laikiem gandrīz var salīdzināt ar vēstījumu par sv. Pētera kapa izrakumiem, kuru pāvests Pijs XII 1950. gada Ziemassvētku vēstījumā izteica šādi: „Vai svētā Pētera kaps ir atrasts? Pēc izrakumu beigām atbilde ir skaidra - Ir!” Par otru jautājumu, vai ir atrastas arī Pētera kājas, Pijs XII toreiz piemetināja: „Apbedījuma malā tika atrastas cilvēka kāju paliekas. Tomēr nevar droši pierādīt, ka tās ir bijušas Apustuļa kājas. Tam gan nav nozīmes, runājot par pašu kapa esamības faktu.” Vēsturiskas patiesības, pagātnes liecības zem Pētera un Pāvila ārpus mūriem bazilikas Pētera un Pāvila svētku priekšvakarā Romā radīja īpašu gaisotni: uzmanības centrā nokļuva vēstures liecības, kuras senatnē sagādāja slavu Romas baznīcai un primātu starp bīskapiem sv. Pētera pēctecim: Apustuļu vadoņu kapi. Kardināls Kordero Lanca di Montezemolo pirmo reizi apkopojot gada rezultātus norādīja, ka Pāvila gads ir devis jaunu stimulu apustuļa godināšanai. Pēc sastinguma gada sākumā svētceļnieku skaits Romas sv. Pāvila bazilikā strauji pieauga. Pagājušajās nedēļās sv. Pāvila baziliku ik dienas apmeklēja ap 10 000 cilvēku. Lielākais pieplūdums esot bijis 1. Maijā - 18 600 cilvēku . Iepriekšējos gados bazilikā ik dienas bija labi ja pāris tūkstošu apmeklētāju. Un Pāvila gada veiksmīgā norise ir pāvesta Benedikta īpašs nopelns, turpināja kardināls. Apustuļa tēls bija 20 sprediķu, daudzu citu uzrunu un vēl daudzu citu vēstuļu un uzrunu galvenā tēma. Trīs arheoloģiskās vērtības veidoja Romas gaisotni pagājušajās dienās. Vienīgi varētu vēlēties , lai arī Etiopijas Baznīcas galvas izteikumi par Vecās Derības šķirstu būtu labāk pamatoti – tāpat kā ir izdarījuši pāvesti par sv. Pētera un Pāvila kapavietām. Taču tagad Romā gaida enciklikas „Caritas in veritate” publicēšanu. Romas kūrijā klīst runas, ka to Benediktam XVI bija jāparaksta 24. jūnijā – abu apustuļu Lielajos svētkos. Pēdējās dienas pirms brīvdienām arī varētu būt noslogotas jo vairāk tādēļ, ka Vatikānam veltīto aprakstu autori pārrunā drīz gaidāmās izmaiņas Romas kūrijas sastāvā. Zenit.org / Katedrale.lv | 
