Tāpat kā agrāk, Svētais tēvs izmanto izdevību, lai pirms šāda veida tikšanās, dalītos pārdomās par tajā apspriežamajiem tematiem. Benedikts XVI pievēršas ekonomiski finansiālās krīzes izaicinājumiem, kā arī klimatiskajām izmaiņām pasaulē, kur valstis aizvien vairāk kļūst savstarpēji saistītas un atkarīgas cita no citas.
Pāvests atzīmē, ka finansiālā un ekonomiskā krīze, kas kopš 2008. gada ir izmainījusi pasaules panorāmu, ne tikai tiecas apslāpēt daudzu valstu cerību iziet no ekstrēmās nabadzības, bet nabadzībā ierauj arī vairākas citas zemes un tautas, kas līdz šim baudīja relatīvu labklājību.
Bez tam, pašreizējā pasaules ekonomiskā krīze draud ievērojami samazināt, vai pavisam apturēt starptautiskās palīdzības plānus, jo īpaši tos, kas ir paredzēti Āfrikas un citām ekonomiski mazattīstītajām zemēm. Benedikts XVI, tāpat, kā to darīja viņa priekšgājējs Jānis Pāvils II, vēršas ar aicinājumu pie G8 grupas dalībvalstīm, kā arī pie visas pasaules valdībām, lai tiktu saglabāta un stiprināta palīdzība, jo īpaši tā, kas ir mērķēta uz vērtības piešķiršanu cilvēciskajiem resursiem.
Runājot par investīcijām cilvēku labā, pāvests pieskaras izglītības jautājumam. Viņš norāda, ka bez izglītības nav iedomājama demokrātija, cīņa pret korumpētību, politisko, ekonomisko un sociālo tiesību īstenošana, kā arī visu valstu – nabadzīgo un bagāto atveseļošanās.
Pāvests izmanto kārtējo izdevību, lai atgādinātu, ka tehniskie mēri, kas tiek pieņemti krīzes risināšanā, nebūs efektīvi, ja netiks ievērots ētiskais aspekts. Tāpēc ir jārēķinās ar cilvēka konkrētajām vajadzībām, ar ģimenes vajadzībām. Ir jārada darba vietas, kas strādniekiem ļauj konkrētā veidā rūpēties par ģimeni un atbildības garā audzināt bērnus. Pāvests Jānis Pāvils II savā sociālajā enciklikā Laborem exercens šai sakarā rakstīja: „Sabiedrībā, kurā šīs tiesības tiek sistemātiski liegtas, kur politekonomijas mēri neļauj strādniekiem sasniegt apmierinošu nodarbinātības līmeni, nav iespējams panākt nedz šīs sabiedrības ētisko likumību, nedz arī sociālo mieru” (43). Benedikts XVI novēl, lai tiktu pielietoti visi radošie spēki ar mērķi izskaust galējo nabadzību līdz 2015. gadam, kā tas tika nolemts ANO pieņemtajā attīstības plānā Millenium.
Pāvests uzsver, ka ir jāpārveido starptautiskā finansu sistēma, lai nodrošinātu nacionālo politiku efektīvu koordināciju, atteiktos no kredītu spekulācijām un garantētu plašu starptautisko pieejamību publiskajam un privātajam kredītam, kas kalpotu ražošanai un darbam, jo īpaši vāji attīstītajās zemēs un reģionos.
„G8 politisko saistību ētiskā likumība, bez šaubām, prasīs, lai tās ievērotu visas starptautiskās kopienas vajadzības. Tāpēc, ir svarīgi nostiprināt multilaterālismu ne tikai ekonomiskajos, bet visos jautājumos, kas attiecas uz mieru, pasaules drošību, atbruņošanos, veselību, vides un dabas resursu aizsardzību pašreizējām un nākamajām paaudzēm,” raksta pāvests. Vēršoties pie G8 valstīm, viņš piebilst, ka šīs grupas paplašināšana ir svarīgs un nozīmīgs progress. Tomēr, sarunu un lēmumu pieņemšanas brīdī Benedikts XVI aicina ievērot visus apstākļus, nevis tikai tos, kas attiecas uz pasaules arēnā nozīmīgākajām un ekonomiski sekmīgākajām valstīm. Svētais tēvs mudina ieklausīties Āfrikas un citu ekonomiski vājāk attīstīto valstu balsīs.
Vēstules noslēgumā pāvests atzinīgi novērtē Itālijas valdības izdarīto izvēli sarīkot G8 valstu tikšanos zemestrīcē cietušajā Akvilas pilsētā. Šo izvēli ir atbalstījušas arī pārējās G8, kā arī citas uz saietu uzaicinātās valstis. Benedikts XVI ir gandarīts par starptautisko solidaritāti, kas izrādīta Akvilas iedzīvotājiem. Ar šādu solidāru pieeju viņš aicina izturēties pret visas pasaules iedzīvotājiem bez izņēmuma. Radiovaticana.org |
