Pāvests uzsvēra šos četrus izaicinājumus, pamatīgi analizējot starptautisko situāciju savā tradicionālajā jaunā gada sanāksmē ar to valstu vēstniekiem, kam ir oficiālas diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu. Vēstniekiem no 174 valstīm bija pievienojušies arī pārstāvji no Eiropas Savienības, Krievijas, Palestīnas Atbrīvošanas Organizācijas un Maltas Ordeņa. Savā garajā uzrunā, kas tika nolasīta franču valodā, Svētais tēvs vispirms pieminēja "izaicinājumu dzīvībai … pirmajai dāvanai, ko Dievs mums ir devis," kuras sargāšana un veicināšana ir valsts "primārais uzdevums". Dzīvības aizsargāšanas jautājums pēdējos gados ir sasniedzis augstu pakāpi un kļuvis ļoti aktuāls. Tas ir saistīts īpaši ar cilvēka dzīves iesākumu, kad cilvēks ir vistrauslākais un visneaizsargātākais. "Pretrunīgi viedokļi ir izteikti par abortiem, mākslīgo apaugļošanu, cilvēku embriju celma šūnu izmantošanu zinātniskiem pētījumiem un klonēšanu." "Baznīcas viedoklis, kas balstās saprātā un zinātnē, ir skaidrs," pāvests teica saviem klausītājiem. "Cilvēka embrijs ir līdzvērtīgs cilvēkam, kas piedzims, kad tas būs pietiekami attīstījies. Rezultātā viss, kas pārkāpj embrija godu un cieņu ir ētiski nepieļaujams." "Jebkura zinātnisko pētījumu forma, kas izturas pret embriju kā laboratorijas paraugu ir cilvēka necienīga," apgalvoja Svētais tēvs. "Zinātniskie pētījumi ģenētikas jomā ir jāveicina, bet tāpat kā jebkura cita cilvēka darbība tā nevar būt izņēmums morāles normām. Pie tam, pētījumi lietojot pieaugušo celma šūnas, apsola ievērojamākus panākumus," viņš teica. Jānis Pāvils II turpināja, sakot, ka izaicinājums aizstāvēt dzīvību nozīmē arī "dzīvības svētnīcas: ģimenes" aizsargāšanu. "Dažās valstīs ģimeni apdraud arī likumdošana, kas – dažreiz pat tieši – apšauba tās dabisko struktūru, kura ir un kurai jābūt vienībai starp vīrieti un sievieti, kas balstīta laulībā," viņš piezīmēja. "Ģimene, kā auglīgs dzīvības avots un fundamentāls un neaizvietojams priekšnoteikums laulāto laimei, bērnu audzināšanai un sabiedrības labklājībai un arī tautas materiālam uzplaukumam, nekad nevar tikt grauta ar likumiem, kas balstīti šaurā un pretdabiskā cilvēka sapratnē," viņš brīdināja.
Pārtika
Otrais izaicinājums, ko uzsvēra Jānis Pāvils II, ir pārtika, runājot par "simtiem miljonu cilvēku, kas smagi cieš no nepietiekama uztura" un "miljoniem bērnu", kas katru gadu "mirst no bada vai tā sekām." Pāvests atzina, ka ir vērojamas pozitīvas iniciatīvas šajā sakarā gan no starptautiskām organizācijām, gan valstīm un sabiedrības. "Tomēr tas nav pietiekami," viņš teica. "Piemērota atbilde uz šīm vajadzībām, kas arvien pieaug mērogā un neatliekamībā, prasa plašu sabiedriskās domas mobilizāciju. Tas pats vēl lielākā mērā attiecas uz politiskajiem vadītājiem, īpaši tajās valstīs, kas bauda pietiekamu vai par augstu dzīves standartu." Jānis Pāvils II balstīja savus priekšlikumus pieminot "universālo zemes resursu sadales principu" – principu, kuru "nevar lietot, lai attaisnotu kolektīvisma ekonomikas politiskās formas", bet "tam jākalpo, lai vairotu radikālu apņemšanos uz taisnīgumu un vēl gādīgāku un apņēmīgāku solidaritātes izrādīšanu. Tas ir tas labais, kas var uzvarēt bada un netaisnīgas nabadzības ļaunumu."
Miers
"Miers" bija trešais izaicinājums, kas tika pieminēts pāvesta uzrunā. "Cik daudz karu un bruņotu konfliktu turpinās – starp valstīm, etniskām grupām, tautām un cilvēkiem, kas dzīvo blakus. No viena pasaules gala līdz otram, tie pieprasa neskaitāmums nevainīgus upurus un vairo tik daudzus citus ļaunumus!" pāvests teica ar nožēlu. Svētais tēvs minēja konfliktus Vidējos Austrumos, Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā, "kur ķeršanās pie ieročiem un vardarbības ir ne tikai novedusi pie neaprēķināmiem materiāliem zaudējumiem, bet arī uzkūdījusi naidu un palielinājusi spriedzi." "Papildus šiem traģiskajiem ļaunumiem pastāv arī brutālais un necilvēciskais terorisma fenomens, posts, kas ir ieguvis globālu mērogu, par ko iepriekšējās paaudzes neko nezināja," viņš teica. "Kā lielie centieni miera celšanā varēs uzvarēt šādus ļaunumus?" viņš jautāja vēstniekiem. "Es turpināšu" runāt, "norādot uz miera ceļiem un mudinot pa tiem iet ar drosmi un pacietību. Varas augstprātībai ir jādarbojas pretim ar saprātu, spēkam ar dialogu, asiem ieročiem ar atplestām rokām, ļaunumam ar labo." "Autentiska un ilgstoša miera iegūšanai šajā vardarbības pilnajā pasaulē aicina uz miera spēku, kas nebēg no grūtībām. Tas ir spēks, ko cilvēki paši ar saviem spēkiem nespēj iegūt vai uzturēt: tā ir Dieva dāvana," viņš piebilda.
Brīvība
Visbeidzot, pāvests pieminēja "izaicinājumu brīvībai," īpaši, reliģiskai brīvībai, pēc šī gada, kad vairākās valstīs ir notikušas karstas debates par sekulārisma jēdzienu. "Nav jābaidās, ka likumīga reliģiskā brīvība ierobežos citas brīvības vai būs kaitīga sabiedrībai," viņš apgalvoja. "Tieši pretēji: kopā ar reliģisko brīvību, visas citas brīvības attīstās un uzplaukst, jo brīvība ir nedalāms labums, cilvēka un viņa cieņas privilēģija." "Tāpat nevajadzētu būt bailēm, ka reliģiskā brīvība, kad tā tiks dota katoliskajai Baznīcai, iejauktos politikā un valsts kompetencē esošos jautājumos." "Baznīca ir spējīga uzmanīgi izšķirt - kā tam arī jābūt – kas pieder Cēzaram no tā kas pieder Dievam," Svētais tēvs teica. "Viņa prasa tikai brīvību, lai tā varētu efektīvi sadarboties ar visām valsts un privātām institūcijām, kas rūpējas par visas cilvēces labklājību." Svētais tēvs nolasīja šīs garās uzrunas pirmo un pēdējo rindkopu, ļaujot vienam no saviem palīgiem nolasīt pārējo. Viņš personīgi izteica sirsnīgus novēlējumus Jaunajā Gadā vēstniekiem un viņu dzīvesbiedriem, kas pie viņa bija ieradušies. Pēc ZENIT materiāliem sagatavoja LRKB Informācijas centrs | 
