Latvija jau pirms vairāk kā 800 gadiem tika novēlēta Jaunavai Marijai, iemantojot nosaukumu „Terra Mariana". 1215. gadā Laterāna 4. koncilā no Livonijas piedalījās Rīgas bīskaps Alberts, kurš visiem paziņoja par jaunkristīto zemi un pāvests Innocents III to pasludināja par Dievmātei veltītu ( Terra Mariana - „Māras zeme"). Veltīšanās Marijas vai Jēzus Sirdij ir notikusi dažādos laikos un dažādās zemēs. Tā 1720-os gados, kad Marseļā mēra laikā no 90 tūkstošiem 50 tūkstoši iedzīvotāju bija jau miruši, pilsētas arhibīskaps veltīja Marseļu Jēzus Sirdij. Dzīvi palikušie iedzīvotāji tika paglābti no mēra. 1917. gada vasarā Fatimā (Portugālē) Jaunava Marija sešas reizes parādījās trim maziem bērniem - Lūcijai, Jacintai un Frančesko, un apsolīja vēlreiz atnākt pie Lūcijas. Divpadsmit gadus vēlāk, kad Lūcija dzīvoja klosterī, Dievmāte viņu uzrunāja lūgšanas laikā kapelā un lūdza veltīt Viņas Bezvainīgajai Sirdij pasauli un īpaši Krieviju, lai tā atgrieztos pie Dieva un dzīvotu saskaņā ar Dieva baušļiem. Šādu lūgumu no Jēzus Kristus bija saņēmusi arī pagājušā gadsimtā Portugālē dzīvojošā svētīgā Aleksandrina da Kosta. Viņas garīgais tēvs Mariano Piņo, S.J. kopā ar Portugāles bīskapiem par šo neparasto lūgumu informēja pāvestu Piju XI. Divus gadus vēlāk māsa Lūcija tobrīd jau pāvestam Pijam XII nosūtīja vēstuli ar Jaunavas Marijas izteikto lūgumu. Pirmo reizi pāvests veltīšanas lūgšanu nolasīja pa radio 1942. gada 31. oktobrī un Vatikāna Padomes klātbūtnē atkārtoja 1952. gada 7. jūlijā. Turpmāk pasaules un Krievijas veltīšana Marijas Bezvainīgajai Sirdij tika atkārtota vairākas reizes. Pāvests Pāvils VI veltīšanos atjaunoja 1964. gada 21. novembrī. Savukārt pāvests Jānis Pāvils II, dodoties pateicības svētceļojumā uz Fatimu Portugālē, aicināja visas pasaules bīskapus uz pasaulslaveno svētvietu, lai piedalītos veltīšanas lūgšanā. Pasaules un Krievijas veltīšanas aktam bija grūti izpildāmi nosacījumi. Galvenais priekšnoteikums bija visas katoļu Baznīcas bīskapu klātbūtne, tāpēc pāvests Jānis Pāvils II ārkārtas bīskapu sinodē, kurā piedalījās visi bīskapi, 1984. gada 25. martā Vatikānā sv.Pētera laukumā vēlreiz atjaunoja veltīšanos Marijas Bezvainīgajai Sirdij. Šo laiku atceramies kā „pārkārtošanās" jeb „perestroikas" sākumu, kuram sekoja Berlīnas mūra krišana un tālākais Padomju Savienības sabrukums. Arī Latvijā šobrīd zināmā mērā ir „pārkārtošanās" laiks, kas no cilvēkiem prasīs garīgu spēku un briedumu. Tāpēc 15.augusts - Bezvainīgās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki - ir vislabākais laiks, lai kopā ar visiem Latvijas bīskapiem, klātesot Apustuliskajam nuncijam Baltijas valstīs Luidži Bonaci, un piedaloties mūsu valdībai, Latvija un tās tauta tiktu veltīta Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Katolis.lv | 
