Pirmā atnākšana, kad Jēzus Kristus piedzimst Betlēmē un parādās cilvēkiem kā viens no viņiem. Vecajā Derībā jau tika sludināts par Mesijas atnākšanu, ka Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem, to labi varam sadzirdēt arī eņģeļa vēstī sv. Jāzepam. Pirmo atnākšanu mēs varam saukt par vēsturisko, tātad vairāk kā pirms 2000 gadiem. Sv. Matejs savā Evaņģēlijā, parādot Kristus dzimtas koku, pēc tā laika vēstures uzskatiem vēlas pierādīt Mesijas piedzimšanu no Dāvida cilts. Tieši Dāvidam vēl senākā pagātnē Dievs apsolīja pēcnācēju, Dēlu, kura valstībai nebūs gala. Pirmā Kristus atnākšana māca mums pazemību, tāpat kā pazemīgs bija sv. Jāzeps, kurš pieņēma Dieva gribu attiecībā uz Mariju, savu līgavu, un Bērniņu Jēzu. Jaunava Marija, Dieva Dēla māte, ar savu dzīvi kļuva mums par paraugu pazemībā, jo vienmēr visā Dievam teica „jā”. Mēs esam aicināti kļūt pazemīgi Kristus cilvēktapšanas noslēpuma priekšā, kā sv. Francisks, kurš pirms 800 gadiem pirmo reizi publiski vēlējās parādīt ,,dzīvo Betlēmi” sev un citiem vienkāršiem cilvēkiem. Šajā Betlēmē viņš redzēja dzīvo Bērniņu Jēzu kā lielāko Dieva Dāvanu visiem labas gribas cilvēkiem. Otrā Kristus atnākšana – šodien. Pēc paša Pestītāja vārdiem: garā un patiesībā. Šī otrā atnākšana ir garīgā, jo daudziem cilvēkiem paliek apslēpta un neredzama. Ar savu dzīvi, garā un patiesībā, esam aicināti pieņemt visu Jēzu Kristu –Viņa mācību, Viņa vārdus un Viņa reālo klātbūtni Savā Baznīcā, sakramentos un vistiešāk Vissvētākajā Sakramentā – Euharistijā, Viņa Miesā un Asinīs. Sv. Antons, svētā Franciska ordeņbrālis, kas vairāk ir pazīstams ar saviem brīnumiem, bet mazāk ar savu mācību ,,Sermones”, ar izcilu prāta gudrību savos Ziemassvētku sprediķos apraksta, ka šī Kristus piedzimšana norisinās katrā grēciniekā – cilvēkā, kas aizrāvies ar kalpošanu pasaulei un tās ļaunumam, un kurš kļūst kā šis bērns no Evaņģēlija lasījuma. Vārdi: ,,Ja neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni...”(Mt 18, 3) nozīmē, ka par bērnu kļūst katrs ,,pieaugušais grēcinieks”, kurš nebaidās kļūt pazemīgs, kurš netur sevi saslēgtu iekāru važās, kādu nav mazam bērnam, kurš paļāvībā pieņem visu, ko viņam dod, - labu vai ļaunu – un ilgi netur ļaunu prātu. Kristus piedzimšana un atnākšana notiek katrā cilvēkā, kurš netur sevī ļaunumu un atklāj sevī sarakstīto grēku smagumu Baznīcas kalpu priekšā, līdzīgi kā norisinājās visā Jūdejā un Palestīnā, kad lika sarakstīt visus iedzīvotāju un iet ar šo sarakstu Ķēniņa priekšā. Baznīca šādu bērnu – gandarītāju – uzņem ar lielu prieku un nošķir viņu no pasaulīgā skaistuma vilinājumiem, no augstprātības un slavas kāres, godkāres un varaskāres un piešķir viņam godpilno Dieva bērna statusu. Kristus piedzimšana norisinās cilvēka sirdī, kas atgriežas un kļūst paklausīgs Baznīcai – Kristus Līgavai – un tātad pašam Dievam. Cilvēka piedzimšanai jāietver sevī ne tikai cilvēka miesas piedzimšana, kad viņš ierodas šai pasaulē, bet arī viņa prāta spējas, kuras attīstot viņš ierauga Patiesību. Patiesību, kas viņu izglābj un kurai viņš seko. Piedzimšana ietver sevī morālo izvēli, kad cilvēks atsakās no maldiem un meliem, kas ievestu viņu ļaunumā, un pieņem Patiesību, tātad to labo, kas nāk no Dieva. Un visbeidzot, piedzimšana garā ir Dievišķo personu – Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara – pieņemšanā, kad cilvēks tiek pārveidots no augšienes. Trešā un pēdējā Kristus atnākšana – Godībā. Šo Jēzus Kristus atnākšanu mēs parasti saistām ar Pastaro tiesu, bet tam tā nevajadzētu būt, jo ne jau visi cilvēki to piedzīvos šeit. Protams, kā mēs pareizi saprotam, pēdējā Kristus un Dieva valstības atnākšana būs godībā, spēkā un valdīšanā pār visu cilvēci, kad laiki piepildīsies. Godībā, jo Jēzus parādīsies ne tikai cilvēka vājās miesas izskatā, bet arī Savā Dievišķībā un Ķēniņa majestātē. Viņš aicinās pie sava galda visus, kas bija izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, patiesības un mīlestības. Bet vai šādu atnākšanu mēs esam aicināti piedzīvot tikai nezināmos laikos, kad visi mirušie augšāmcelsies? Domāju, ka jau tagad katrs ar savu personīgo dzīvi esam aicināti piedzīvot Kristus atnākšanu. Mēs ne tikai tuvojamies savas miesas piedzimšanai no jauna pēc mūsu nāves, bet jau tagad mēs no dienas dienā tiekam pārveidoti līdzībā Viņam, lai kādreiz sastaptos ar Viņu visā pilnībā. Novēlu, lai Jēzus Kristus Piedzimšanas svētki norisinās ne tikai jūsu galvā un domās, bet arī jūsu sirdī, tātad visā dzīvē. Kristus prieku novēlot,
Krišjānis Dambergs OFMCap
 |
