Lai apliecinātu atklātības garu, pavisam nesen (11.aprīlī) Vatikāns savā interneta portālā ir ievietojis Ticības mācības kongregācijas (TMK) izstrādātās vadlīnijas, kas skar garīdznieku apsūdzību par seksuālo izmantošanu. Teksts ir sagatavots angļu valodā nespeciālistiem, ieskaitot žurnālistus. Šīs vadlīnijas nesatur normatīvus aspektus, bet atgādina par izmeklēšanas gaitu, kas ir izklāstīta dažādos Baznīcas dokumentos ("Sacramentorum sanctitatis tutela", 2001.g.), balstoties uz kanoniskā kodeksa pamatnostādnēm. Vadlīnijas paredz, ka izmeklēšanas sākumā pati diecēze, kur tiek reģistrēts mazgadīgo seksuālās izmantošanas gadījums, rūpīgi izpēta visus aspektus, kas attiecās uz aizdomās turamo garīdznieku. Gadījumā, ja aizdomas ir pamatotas, tas tiek darīts zināms TMK. Vadlīnijas atgādina, ka atbildīgajiem par diecēzes izmeklēšanas norisi vienmēr ir jāseko valsts likumdošanas norādēm, sniedzot informāciju par noziegumu tieslietu iestādēm. Tas nozīmē, ka Vatikāns neaizkavē informāciju par noziegumu sniegšanu valsts institūcijām, bet gluži otrādi pieprasa respektēt likumu, ja sniegtā informācija ir pamatota. Vadlīnijas arī precizē, ka no pirmā izmeklēšanas posma līdz procesa beigām, „bīskaps var noteikt drošības pasākumus, lai pasargātu ticīgo kopienu, ieskaitot upurus". „Vietējam bīskapam ir dota vara aizsargāt bērnus, ierobežojot jebkura savas bīskapijas priestera aktivitātes." Šis dokuments pamudina bīskapu pielietot visus nepieciešamos līdzekļus, lai garantētu bērnu drošību, un rīkoties pēc sava ieskata pirms kanoniskās izmeklēšanas procesa, to gaitā, kā arī pēc tā. Tas ir ļoti svarīgs punkts, jo paskaidro, ka gan pagātnē, gan mūsdienās atbildība par apsūdzēto seksuālās izmantošanas priesteru darbības kontroli gulstas uz vietējiem bīskapiem, nevis TMK. Atskaitot teikto par pedofilijā apsūdzēto priesteru tiesisko atbildību valsts autoritāšu priekšā, augstāk minētās vadlīnijas izceļ TMK lomu kanoniskā procesa laikā. TMK pret šiem garīdzniekiem var pielietot dažādas iespējas. Viena no tām paredz kanonisku procesu vietējās Baznīcas tiesas priekšā. Ja apsūdzētais garīdznieks izrādās vainīgs, tad pret viņu var tikt piemēroti dažādi kanonos paredzētie sodi, no kuriem visnopietnākais ir atbrīvošana no priestera statusa. Cita iespēja ir ziņot par kādu gadījumu tieši pāvestam. Tas attiecās uz ārkārtīgi smagiem gadījumiem, kad valsts tiesas varas iestādes ir atzinušas aizdomās turēto garīdznieku par vainīgu vai kad ir neapstrīdami pierādījumi. Tādā gadījumā TMK var vērsties pie pāvesta ar lūgumu izdot dekrētu par garīdznieka atbrīvošanu no priestera statusa "ex officio". Tāpat tie priesteri, kas atzīst sevi par vainīgiem seksuālās izmantošanas noziegumos, lūdz pāvestu caur TMK atbrīvot viņus no priestera pienākumu pildīšanas un atgriezties laju statusā. Pēdējā iespēja skar tos priesterus, kuri ir atzinušies savos noziegumos un akceptē lūgšanas, un gandarīšanas dzīvi. Šajā gadījumā TMK vietējam bīskapam atļauj izdot dekrētu, kas aizliedz vai ierobežo tāda priestera publisku darbību.
Pēc 2010.gada 12.aprīlī „Avvenire" portālā publicētā raksta materiālu sagatavoja priesteris A. Stepanovs.
Katolis.lv | 
