Dievnams saņēma kārtējo Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu, jo iepriekš apbalvots arī par interjera saglabāšanu un kultūras pieminekļa uzturēšanu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Dzintra Bukeviča uzskata, ka tas ir priestera Eduarda Voroņecka nopelns, jo viņš pats aktīvi iesaistās finansējuma meklējumos. Altāra glezna un freska “Svētais Ludvigs dodas krusta karā” atzīta par Latvijā lielāko restaurēto darbu, kuru kopīgiem spēkiem paveikuši Latvijas un Polijas restauratori. Abu altārī esošo mākslas darbu restaurācija aizsākās 2003. gadā, kad zem poļu gleznotāja Jana Mateiko darinātās altārgleznas “Svētais Ludvigs dodas krusta karā” Polijas Kultūras ministrijas restauratori atklāja ievērojamā itāļu mākslinieka Filipo Kastaldi fresku ar tādu pašu nosaukumu. Tā gleznota laikā no 1762. līdz 1767. gadam, kad mākslinieks pēc grāfu Plāteru uzaicinājuma darbojās Krāslavā, apgleznojot arī Krāslavas pils sienas. Kamēr poļu restauratori veica Jana Mateiko darinātās altārgleznas centrālās daļas restaurāciju, Latvijas restauratore Kristīna Širvinska uzsāka itāļu mākslinieka freskas atjaunošanu. J. Mateiko altārgleznas restaurācija tika pabeigta 2006. gada pavasarī, un glezna pārvietota uz presbiterija sienu blakus altārim. Ap šo pašu laiku tika paveikta arī F. Kastaldi freskas lielākās daļas restaurācija. Pēc diviem gadiem, turpinot K. Širvinskas iesākto F. Kastaldi freskas restaurāciju, restaurators Dmitrijs Laščetko itāļu mākslinieka altāra freskai atklājis turpinājumu, kas slēpies aiz Pāvila Glaudāna gleznas “Svētā ģimene”. Pērn kopā ar poļu kolēģi Tomašu Dziuravecu viņš pabeidzis altārgleznas augšējās daļas “Sv.Pēteris un Sv.Pāvils” restaurācijas pirmo kārtu, bet šī gada sākumā – otro kārtu. Sarežģītākie restaurācijas darbi jau paveikti, altārgleznas augšējā daļā atsegta kompozīcija – divi lidojoši eņģeļi, kuri nes karaļa kroni un iluzoru arhitektonisku dekoru ap tiem. Taču itāļu mākslinieka freskas atjaunošana vēl nav galā (līdzekļu trūkuma dēļ darbi apstājās) – jau oktobrī restaurācija turpināsies, jo saņemts finansējums no VKPAI. Gleznu un fresku restaurācija notiek ar Polijas Kultūras ministrijas, Latvijas VKPAI un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu. Diemžēl ar Poliju sakari pagaidām pārtrūkuši. Traģiskajā aviokatastrofā pie Smoļenskas 10. aprīlī bojā gāja arī Polijas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Tomašs Merta, kurš atbalstīja līdzekļu piešķiršanu kādreiz Krakovā Jana Mateiko darbnīcā pasūtītās gleznas renovācijas darbiem. Īsi pirms katastrofas Tomašam Mertam bijusi telefonsaruna ar kādu oficiālu amatpersonu par Krāslavas altārgleznu restaurācijas finansējumu. Priesteris Eduards Voroņeckis tomēr cer, ka sadarbību ar Poliju izdosies atjaunot. Dz.Bukeviča domā, ka stalažas baznīcā paliks vēl ilgi, jo ir iecere atsegt visu antablementu (ordera augšējā daļa, ko balsta kolonnas vai pilastri – aut. piez.) un visas altāra kolonnas, kuras klāj bieza krāsu kārta. Ja būs finansējums, altāris tiks atklāts tādā izskatā, kāds tas bija 18. gadsimtā. Dz.Bukeviča pieļauj, ka altāra gleznojums nav vienīgais Filipo Kastaldi darbs šajā baznīcā, bet tie klāj arī baznīcas sienas. Laika gaitā freskas kļuvušas tumšas, tāpēc 19. gadsimtā grāfi Plāteri pasūtījuši citiem māksliniekiem altārgleznas, ar ko freskas piesegt. Tādā veidā baznīca tikusi pie diviem Svētajiem Ludvigiem. Ja izdosies rast finansējumu, iespējams, baznīcā atklāsies arī citi vērtīgi itāļu mākslinieka darbi. Rekonstrukcija rit arī baznīcas dārzā. Hipotēku bankas projektu konkursā “Mēs paši” tika atbalstīts projekts “Krāslavas sv.Ludvika Romas katoļu baznīcas vārtu sv.Vincenta un sv.Roha torņu remonts”. Latgaleslaiks.lv
Foto: Juris | 
