Divu jauno cilvēku uzticība "Adventa pēdējās nedēļas dievkalpojumā ir paredzēts fragments no Evaņģēlija, kas apraksta Marijas un Jāzepa, šo divu jauno cilvēku, kuri viens otru mīl un ir saderinājušies, situāciju," Adventa pēdējās nedēļas atšifrējumu iesāka V.Lapelis. "Patiesībā, tā ir diezgan sarežģīta, jo Marija ir mātes cerībās. Un viņa zina, kā tas ir noticis, jo saņēma ziņu no Dieva caur eņģeli Gabrielu, kurš atnāca pie viņas. Bet viņa saprot, ka tas ir Noslēpums, un nevar savam līgavainim to tā īsti pastāstīt. Jāzeps ne tikai ļoti mīl Mariju, bet arī viņai uzticas un nepieļauj domu, ka varētu būt kaut kas saistīts ar neuzticību. Taču viņam nav arī atbildes uz to, kā tas ir, jo viņš redz, ka Marija ir mātes gaidās. Jāzeps nevēlas viņai nodarīt pārestību un kaut kādā veidā viņu sāpināt. Un Jāzepam arī šķiet, ka nav jēgas iztirzāt šo jautājumu. Viņš grib no Marijas attālināties. Neapsūdzot viņu, bet atstājot to Dieva ziņā. Un tad Dievs nāk viņiem palīgā.
Sapnī eņģelis uzrunā Jāzepu: "Nebaidies ņemt savu sievu Mariju, jo tas, kas viņā ir dzimis, ir pats Dieva dēls, kas viņā ir iesācis dzīvību." Aicināti saskatīt Dieva attēlu "Domājot par šo jauno cilvēku situāciju, Baznīca jau no seniem laikiem svēto Jāzepu ir piesaukusi kā aizbildni, kā patronu ģimenēm. Es domāju, ka tas ir arī ikdienā, kad starp vīru un sievu attiecībās rodas kaut kādi sarežģījumi, kaut kas nesaprotams, ir šis modelis, kā meklēt atbildi tajā, kā nepārsteigties, kā uzticēties otram cilvēkam un prast arī nogaidīt," turpināja bīskaps. Viņš norāda, lai mēs paraugāmies uz Mariju, šo jauno meiteni, arī viņa gaidīja Pestītāju, kā visi citi cilvēki. Viņa ļoti reāli gaidīja, ka Pestītājs nāks. Un Dievs viņu izvēlējās par Jēzus māmiņu. Un, ja mēs tā skatāmies - katram cilvēkam ir šī iespēja pieskarties Dievam, piedalīties Viņā plānā, saka V.Lapelis. Un katru cilvēku Dievs aicina uz sadarbību ikdienā, tajā brīdī, kurā viņš dzīvo. Sastapties ar Dievu nozīmē būt atvērtam tam, kas notiek mums apkārt. Jo pieņemot otru cilvēku – vai tas būtu darba kolēģis, vai ģimenes loceklis vai arī kāds cits cilvēks, ar kuru mēs tiekamies savās gaitās, mēs esam aicināti saskatīt viņā Dieva attēlu. "Jo Kristus jau ir teicis: "To, ko jūs esat izdarījuši otram cilvēkam, jūs esat izdarījuši man. Tā doma ir tāda, ka katrs cilvēks ir Dievam dārgs," sacīja V.Lapelis. "Un nevar cilvēks tā – draudzēties ar Dievu un būt kaut kādā nelabvēlībā pret citu personu," teica bīskaps, piebilstot, ka nevajag nemaz būt reliģiozam cilvēkam, lai to saprastu. Tāpēc arī mūsdienās varbūt spilgtāk uzrunā tieši tie gadījumi, kur izpaužas cilvēku žēlsirdība pret otru cilvēku, nešķirojot viņu tur pēc tautības, rases, pārliecības, arī pēc atkarībām. Jēzus arī grib mīlēt un pieņemt. Viņš ir ceļā Ceturtās Adventes vēsts ir šīs jaunās dzīvības pieņemšana, ko sagaida Jāzeps un Marija. "Es reiz redzēju nedzimuša bērna ultrasonogrāfijas attēlu tādu kā Adventa bildi, kurai klāt bija rakstīts: "Viņš ir ceļā!". Tam bērniņam, izteiksmīgi bija redzams oreols. Un tā mēs raugāmies uz Jēzus bērniņu, kurš jau ir, un tikai jāpaiet pāris dienām, kad viņš ieraudzīs dienas gaismu," runāja V.Lapelis, akcentējot to domu, ka jaunajai dzīvībai ir jāpiedzimst. Viņš priecājās par tiem ginekologiem, kas attiekušies to iznīcināt jau iedīglī. "Cilvēks kādreiz domā, ka viņam pasaulē kaut kas ir jāpārveido, arī otrs cilvēks, bet, ja mēs paši veidojamies, ļaujamies tam labajam, kas mūs iedvesmo, mēs jau piedalāmies tās labās pasaules veidošanā," sacīja bīskaps. "Vēl mani pozitīvi iespaidoja tas, ka šie cilvēki, šie ārsti teica, ka viņi ir gatavi palīdzēt tām topošajām māmiņām, kurām klājas smagi, kurām vajag psiholoģisku un materiālu atbalstu. Lai cilvēks apzinās, ka nevar nodarīt pāri tam, kurš pats sevi nevar aizstāvēt. Domāju, ka mēs kā sabiedrība varētu vēl ciešāk sadoties rokās arī šajā ziņā. Arī māte Terēze no Kalkutas teica sievietēm: "Ja jūs nevarat viņu uzturēt, dzemdējiet, un mēs viņu uzaudzināsim. Tikai, lūdzu, neizdariet to! Un, kad bērns piedzima, viņu māmiņa vairs nevēlējās nevienam atstāt!" "Man gribas teikt, ka gaidīšanas laiku vajag izdzīvot, neko nesteidzinot. Kā zieds, kurš atveras, kad tas ir gatavs izplaukšanai. Tas ir līdzīgi, kā mēs gaidām kādu tuvu cilvēku, ilgojamies. Gaidīšana mūs pašus veido un ļauj izkristalizēties viscēlākajām īpašībām. Cik ilgi cilvēks gaida un cer, tik viņš dzīvo. Jo augstāks ir tas, ko mēs gaidām, jo vairāk tas ceļ mūsu pašu vērtību. Un savu mīlestību mēs varam izteikt arī dāvanās. Patiesībā, tai apdāvināšanās, kas raksturīga Ziemsvētkos, ir dziļāka nozīme. Jo Ziemsvētkos Dievs dāvina mums savu Dēlu. Un arī mēs gribam dalīties, gribam apsveikt, un mantas ir tikai dāvināšanas redzamā puse, cilvēks sevi īsteno – dāvinot un dodot." Bīskaps Vilhelms Lapelis. Kurzemes-vards.lv |
