Lasījums no Sīraha dēla grāmatas (Sīr 27, 33–28, 9) Dusmas un niknums abas ir riebīgas lietas, un grēcinieks tās patur sevī.
Kas grib atriebties, to sastaps atriebība no Kunga, un viņa grēkus Tas labi atcerēsies.
Piedod savam tuvākajam, kas tev nodara ļaunu, un tad tavi grēki tiks atlaisti, kad tu lūgsies.
Cilvēks pret cilvēku patur ienaidu un vēl no Dieva lūdz palīdzību? Pret cilvēku, kas viņam līdzīgs, viņā nav žēlsirdības, un viņš vēl lūdz sev grēku piedošanu? Viņš, būdams miesa, kurina dusmas, un no Dieva lūdz apžēlošanos? Kas gan spēs gandarīt par viņa noziegumiem!
Padomā par pēdējām lietām un izbeidz naidoties, par miesas iznīkšanu un nāvi un turies pie Viņa baušļiem! Piemini baušļus un nedusmojies uz tuvāko! Piemini Visaugstā derību un neņem pie sirds tuvākā nezināšanu! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 103 (102)
Refrēns: Kungs ir žēlsirdīgs un labvēlīgs.
Teic, mana dvēsele, Kungu,
un viss, kas ir manī, lai teic Viņa svēto vārdu!
Teic, mana dvēsele, Kungu
un neaizmirsti, ko Viņš tev darījis labu! R.
Viņš piedod visas tavas vainas
un dziedē visas tavas vājības.
Viņš izglābj no nāves tavu dzīvību
un apveltī tevi ar žēlastību un žēlsirdību. R.
Ne vienmēr Viņš baras
un ne jau mūžīgi dusmojas.
Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem
un neatmaksā mums pēc mūsu vainām. R.
Jo, cik augstu ir debesis pāri zemei,
tik liela ir Dieva žēlastība tiem, kas Viņa bīstas.
Cik rietumi ir tālu no austrumiem,
tik tālu no mums Viņš ir aiznesis mūsu vainas. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules romiešiem (Rom 14, 7-9) Brāļi, neviens no mums nedzīvo sev un neviens sev nemirst. Jo, ja mēs dzīvojam, tad dzīvojam Kungam, ja mirstam, tad mirstam Kungam.
Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam Kungam. Jo tāpēc jau Kristus nomira un atkal tapa dzīvs, lai valdītu gan pār mirušajiem, gan dzīvajiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Alleluja.
Es jums dodu jaunu bausli,
lai jūs cits citu mīlētu,
kā Es jūs esmu mīlējis.
Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 18, 21-35) Tajā laikā Pēteris, piegājis pie Jēzus, jautāja: “Kungs, cik reižu man jāpiedod savam brālim, kas grēko pret mani? Vai līdz septiņām reizēm?”
Jēzus viņam atbildēja: “Es tev nesaku: līdz septiņām, bet: līdz septiņdesmit reiz septiņām.
Tāpēc Debesu valstība pielīdzināma ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem. Kad viņš iesāka norēķinu, pie viņa tika atvests kāds, kas bija parādā desmit tūkstošus talentu. Tā kā viņam nebija, ko samaksāt, kungs pavēlēja viņu pārdot līdz ar sievu un bērniem, un visu, kas tam piederēja, un samaksāt.
Tad kalps krita pie zemes un lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev visu samaksāšu!” Kungs iežēlojās par šo kalpu, palaida viņu brīvu un atlaida arī parādu.
Bet šis kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas viņam bija simts denārijus parādā. Un viņš to sagrābis žņaudza, sacīdams: “Atdod, ko esi parādā!”
Tad viņa biedrs, nokritis viņa priekšā, lūdza viņu, sacīdams: “Pacieties ar mani, un es tev samaksāšu!” Bet viņš nebija ar mieru un gāja, un iemeta to cietumā, kamēr tas nenomaksās parādu.
Viņa darba biedri, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.
Tad viņa kungs pasauca to un viņam sacīja: “Nekrietnais kalps! Es tev atlaidu visu parādu, jo tu mani lūdzi. Vai arī tev nevajadzēja apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi apžēlojos?” Un viņa kungs sadusmojās un nodeva viņu mocītājiem, kamēr viņš nebūs atdevis visu parādu. Tā arī mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi. |
