Mēs tagad runāsim par lūgšanu. Es negribu mācīt, kā lūgties, bet vēlos dot trīs piemērus par to, kā Dievs izturas pret cilvēku lūgšanā. Iemesls, kāpēc lielākā daļa cilvēku pārtrauc lūgties, bieži ir tajā, ka viņi neredz atbildi uz viņu lūgšanām. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur pierasts visu saņemt uzreiz un nekavējoties. Bet reizēm Dievs vēlas aizkavēt, novilcināt atbildi uz mūsu lūgšanu. Šai atlikšanai ir labs iemesls un mums būtu jāuzticas Dievam, jo Viņš zina, kāpēc Viņš tā dara. Es gribu runāt par trim rakstu vietām, kurās redzams, kā tāda atbildes aizkavēšanās var nākt par labu. Pirmais ir fragments no Jāņa evaņģēlija: “Un viņi, iekāpuši laivā, cēlās pāri jūrai uz Kafarnaumu. Un iestājās jau tumsa, bet Jēzus vēl nenāca pie viņiem. Bet jūra, pūšot stipram vējam, bangojās.” (Jņ 6,17-18) Reizēm Dievs pieļauj nonākt mums vētrā, kad Pats uzreiz neierodas pie mums. Varbūt kāds no jums tieši tagad atrodas šajā lielajā vētrā. Un mēs sakām: Dievs, vai Tu neredzi to visu, visas šīs nepatikšanas? Dievs zina, kas notiek jūsu dzīvē. Viņš precīzi zina to brīdi, kad atbildēt uz jūsu lūgšanu. Pēc Marka evaņģēlija redzam, ka tas bija Viņš, kurš lika mācekļiem kāpt laivā. „Viņš tiem sacīja: Pārcelsimies pretējā krastā!” (Mk 4, 35) Brauciens ar laivu nebija mācekļu ideja. Tā bija Dieva ideja ielikt viņus laivā. Mācekļi tikko bija redzējuši lielo brīnumu ar maizes un zivju pavairošanu. Tā bija tāda kā galējību diena – piepeši redzēt lielus Dieva brīnumus un uzreiz pēc tam nonākt vētrā un lielās grūtībās. Reizēm tā var notikt arī jūsu un manā dzīvē. Mēs pavadām visu dienu kopā lūgšanās, pielūgšanā, dzirdam brīnišķīgas mācības. Mēs klausāmies kādu īpašu mācību par lūgšanu. Un pēc visa tā jūs nākošajā rītā pamostaties un saprotat, ka modinātājs nav nozvanījis īstajā laikā un esat nokavējuši darbu, un nav vairs laika lūgšanai. Tieši tad, kad jūs tā bijāt nolēmuši, ka modīsieties agrāk un veltīsiet laiku lūgšanai. Tā arī bija mācekļiem. Tieši tad, kad viņi bija prieka pārpilni par 5000 ļaužu paēdināšanu, viņi, tā vietā, lai par to priecātos, tiek iemesti pašā vētras vidū. Un tas bija Jēzus, kurš lika viņiem iekāpt tajā laivā! Viņi bija uztraukušies un lūdza pēc palīdzības, taču Jēzus nepievērsa tam uzmanību. Jēzus zināja par briesmām. Tālāk Marka evaņģēlijā redzam, ka vētra uznāca rīta pusē apmēram starp trijiem un sešiem no rīta. Viņi bija iebraukuši apmēram 3 - 4 jūdzes tālu ezerā, bet Jēzus vienalga redzēja, kas ar viņiem tur laivā notiek. Tātad, arī tad, kad mēs esam kādos smagos brīžos, pat vētrā, Viņš mūs redz. Lai cik tālu mēs būtu – jūras vai ezera vidū, rīts vai vakars, Viņš redz mūsu izbailes un uztraukumu, mūsu briesmas. Bet atcerieties, mācekļi vēl joprojām ir laivā. Izlasīsim stāstu par Jairu, sinagogas priekšnieku: „Un nāca pie Viņa viens no sinagogas priekšniekiem, Jairs vārdā, un, redzēdams Viņu, krita pie Viņa kājām, un ļoti Viņu lūdza, sacīdams: Mana meitiņa ir pie miršanas; nāc, uzliec viņai savu roku, lai tā kļūtu vesela un dzīvotu!” (Mk 5,22-23) Jairam nebija viegli nākt pie Jēzus un lūgt dziedināt viņa meitu. Jairs bija amatpersona sinagogā, un viņš viegli varēja zaudēt darbu un stāvokli, nākdams pie Jēzus. Bet viņš bija izmisis. Viņa meitai steidzami bija vajadzīga dziedināšana. Ir tādas lietas, uz kurām cilvēki mīlestības dēļ ir gatavi uz visu. Tajā brīdī viņam nerūpēja darbs, bet gan kā palīdzēt meitiņai. Tā Jēzus kopā ar Jairu dodas uz viņa māju. Taču pa ceļam Jēzu aiztur kāda sieviete. Tā bija sieviete, kura slimoja ar asiņošanu, un viņa aizskāra Jēzus drēbju vīli. Viņa acumirklī tapa dziedināta. Jēzus apgriezās pret pūli un jautāja: Kurš mani ir aizskāris? Un mācekļi Viņam atbildēja: Kā, Tevi jau te visi aizskar. Jēzus teica: Nē, kāds mani ir aizskāris ticībā, jo spēks no manis ir izgājis. Kad sieviete atzinās: Tā biju es!, sākās garš skaidrojums, kāpēc tā ir bijusi viņa un kāpēc viņa tur vispār atrodas. (Kad es mācījos vidusskolā, kopā ar mums mācījās daudz ebreju. Tāpēc es šo to zinu par ebrejiem. Kad ebreju sievietes kaut ko stāsta, viņas paskaidros, izstāstīs katru detaļu.) Noteikti arī šī sieviete izstāstīja, pie cik ārstiem viņa pabijusi, un ka tādēļ ir iztērējusi visu savu naudu, un kad laiks ir bijis silts un kad auksts, un vēl un vēl un vēl…, tā skaidrojot visas detaļas atkal un atkal. Un tad pienāca no Jaira nama kāds cilvēks un saka: “Netraucē vairs Mācītāju! Tava meita jau ir mirusi.” Iedomājieties, kā jutās Jairs: Es gribēju Jēzus uzmanību, gribēju, lai Viņš uzklausa. Ja mēs bez apstāšanās būtu gājuši, būtu nonākuši laicīgi līdz manam namam un meitiņa būtu dzīva! Kam rūp kaut kāda sieviete, kura ir slima jau gadiem. Ko uztraukties par kaut kādu sievieti – viņa slimo jau gadiem un var vēl pagaidīt. Bet mana meita mirst tieši tagad. Viņai Jēzus palīdzība vajadzīga tieši tagad. Kā Jēzus nesaprot, ka es pašreiz esmu daudz svarīgāks nekā tā sieviete! Reizēm, kad mums ir ļoti vajadzīga palīdzība, mums šķiet, ka Dievs mūs nemaz nedzird. Bet Viņš dzird. Katru vārdu. Pēdējais stāsts ir par Lācaru: “Bet Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas miestā, bija kāds slimnieks Lācars. Šī bija tā Marija, kas ar svaidāmo eļļu svaidīja Kungu un saviem matiem susināja Viņa kājas. Viņas brālis Lācars slimoja. Tad tā māsas sūtīja pie Viņa, sacīdamas: Kungs, lūk, tas, ko Tu mīli, slimo.Bet Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņiem: Šī slimība nav nāvei, bet Dieva godam, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts. Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu Mariju, un Lācaru. Un Viņš, dzirdēdams to, ka tas slims, palika tanī vietā vēl divas dienas.” (Jņ 11,1-6) Marta un Marija sūta pēc Jēzus. Pēc ziņas saņemšanas, Jēzus vēl nekur neiet veselas divas dienas. Jēzus un Lācars bija lieli draugi. Kāpēc tad Viņš uzreiz nedevās turp? Jūs zināt, ka Dievs jūs mīl. Vai jūs patiešām zināt, ka Dievs jūs mīl? Dievs zina pilnīgi visu par jums. Viņš zina katru sīkumu par jums. Pirms daudziem gadiem biju kādā konferencē. Tur bija arī kāds vīrs ar spēcīgi izteiktu pravietošanas dāvanu. Konferences telpā bija ap 1500 cilvēku. Šis vīrs teica: „Šeit ir kāds vīrs, vārdā Dons, un viņš ir no Rodailendas.” Mēs atrādāmies citā štatā, vismaz 500 jūdzes tālu no savas dzīvesvietas. Bet viņš apgalvoja, ka te ir Dons no Rodailendas štata. Izrādījās, ka tajā telpā bijām četri Doni no Rodailendas. Četri tādi, četri, kas atsaucāmies. Bet viņš teica, ka redzējis kaut ko garā – 85 Ravenswoods rakstītu uz kaut kā. Tāda ir precīzi mana adrese Rodailendā. 500 jūdžu tālu, manas mājas priekšā atrodas koka arka, uz kuras ir liels uzraksts 85 Ravenswoods. Viņš precīzi redzēja manu adresi! Ja cilvēks ar pravieša dāvanu var redzēt manu adresi 500 jūdžu attālumā, es domāju, ka arī Dievs noteikti zina manu adresi. Ja Dievs zina tavu adresi un manu adresi, Viņš zina arī to, ko mēs lūdzamies. Viņš zina visu, kas mums ir vajadzīgs. Mēs nevaram nekur no Dieva paslēpties, nevaram neko no Viņa noslēpt. Viņš mūs mīl. Viņš zina visu par mums. Jēzus atnāk pie Lācara ar četru dienu nokavēšanos. Kopumā ņemot visus trīs stāstus, tajos visos ir šī dievišķā aizkavēšanās. Divpadsmit mācekļi ir laivā briesmās, bet Jēzus nenāk palīgā. Viena maza meitenīte mirst, bet Jēzus nenāk. Lācars ir miris, bet Jēzus nenāk. Atgriežoties pie tā, kas notiek laivā – situācija ir slikta. Nākošais, ko mācekļi redz, ir spoks, kas nāk pāri ūdeņiem. Jau tā ir slikti, un nu vēl spoks nāk šurp! Bet Jēzus saka: Nebīstieties! Tas esmu es. Tā arī tajos brīžos, kad ir pavisam slikti un mēs nesaņemam atbildi, Viņš mums saka: Nebīstieties! Tas esmu es. Un tad mācekļi pirmo reizi ieraudzīja kaut ko tādu – ka cilvēks var staigāt pa ūdens virsu. Un tad viņi ieraudzīja otru cilvēku, kas iet pa ūdeni. Tas bija Pēteris. Kad Jēzus iekāpa laivā, Viņš vienkārši saka vārdu un vētra norimst. Acumirklī vētra ir norimusi. Un tālāk Rakstos lasām, ka acumirklī laiva ir vairākas jūdzes tālāk un viņi ir jau krastā. Notika četri brīnumi pēc kārtas. Tāpēc, ka aizkavējās atbilde uz mācekļu lūgšanām. Vai jūs gribētu dzīvot mācekļu dzīvi? Viņi saņem maizi un zivis par brīvu visu dienu. Nemitīgi redz brīnumus, esot kopā ar Jēzu. Bet neaizmirstiet, ka viņiem dzīvē nācās piedzīvot arī vētras. Vētra rada kaut ko mūsos. Tā dod liecību par Dieva spēku. Vai nav brīnišķīgi, ka Dievs zina visu par mums un rūpējas par mums pat vētrā! Tālāk par Jaira meitiņu - ir par vēlu, viņa tikko ir mirusi. Jairs varēja domāt: Ja tikai būtu pasteigušies, mana meita būtu glābta. Bet Jēzus ienāk namā un saka: Viņa tikai guļ. Taču visas profesionālās apraudātājas vienkārši smējās par Jēzus teikto. Bieži var sastapt cilvēkus, kas, zaudējuši cerību, pasmejas par to, ka var notikt brīnums. Ja jūs neesat piedzīvojuši Dieva spēku, jūs arī nesagaidāt, ka kaut kas tāds varētu notikt. Jūs vienkārši pasmejaties par to. Bet Jēzus iegāja tur ar ticības pilniem vīriem - Pēteri, Jēkabu un Jāni. Un uzcēla meitiņu no mirušajiem. Ir jāsaprot, ka te ir noticis kaut kas ļoti spēcīgs. Mēs ar sievu Patrīciju esam lūgušies par simtiem tūkstošiem cilvēku un esam pieredzējuši, kā simtiem tūkstošu tiek dziedināti. Cilvēkiem vienmēr patīk klausīties šos stāstus, un esmu laimīgs, ja varu pastāstīt par šīm dziedināšanām, kas ir notikušas. Pirms 35 gadiem es lūdzu par kādu sievieti, kas patiesībā bija jau mirusi. Un viņa burtiski tika uzcelta no mirušajiem. Jau 35 gadus varu stāstīt šo stāstu. Un simtiem tūkstošu cilvēku brīnās par to, ka arī mūsdienās kādu var piecelt no mirušajiem ar lūgšanu. Tā bija vienīgā tāda reize manā dzīvē, un tas notika tieši konkrētajos apstākļos. Bet ar šo vienīgo reizi pietika, lai tas celtu manu ticību, ka ar Dievu viss ir iespējams. Tagad šis cilvēks ir mūsu labs draugs. Šī sieviete tagad dzīvo diezgan tālu no mums. Pirms pāris mēnešiem mums piezvanīja viņas vīrs. Viņš teica: Es gribu jums pateikties, jo mana sieva vēl joprojām ir tik skaista! 35 gadus pēc tā notikuma viņa joprojām ir dzīva un ir skaista. Dievs var izdarīt pilnīgi visu, tikai nepadodieties! Trešais stāsts bija par Lācaru. Jēzus teica: Lācar, nāc ārā! Un Lācars cēlās un iznāca no kapa. Kādā grāmatā, kas skaidro šo evaņģēlija stāstu, teikts, ka tajā brīdī, kad Jēzus piecēla Lācaru no mirušajiem, tuvumā atradās daudz ievērojamu jūdu vīru, kuriem bija vara. Un redzot to, ka Lācars tiek piecelts no kapa, daudzi no šiem ļoti ietekmīgajiem, ievērojamiem valstsvīriem atgriezās un sāka ticēt. Lācara uzcelšana, viņa augšāmcelšanās bija ne tikai brīnums, bet arī tāda kā atmoda jūdu varasvīru vidū. Padomājiet, cik cilvēku ir uzticējuši savu dzīvi Jēzum pēc tam, kad dzirdējuši stāstu par Lācaru. Ko nozīmē šie stāsti? Jēzus zina tavu situāciju. Viņš zināja precīzi, kādā stāvoklī ir šī Jaira meitiņa, un ka viņa dzīvos. Viņš zināja arī par mācekļu uztraukumu, kad vētras laikā mācekļi atradās laivā. Viņš teica Martai un Marijai: Tikai tici! Tā Dievs kontrolē, pārvalda ikvienu situāciju. Šī nokavēšanās nav novēršanās! Jēzus zina visu no sākuma līdz pašām beigām. Šī kavēšanās var kļūt par lielāko Dieva spēka liecību. Un pēdējais, kas mums noteikti jāzina – mums savu skatu jānovērš no problēmas un jāuzticas Jēzum! Jēzus dzird katru lūgšanu. Un Viņš atbild uz katru lūgšanu. Tad, kad mēs lūdzamies, mēs varam droši ticēt un paļauties, ka tā jau ir atbildēta. Mēs zinām, ka mums ir labs Dievs, tāpēc mēs no Viņa varam sagaidīt vislabākos mūsu lūgšanu rezultātus. Ticēsim un uzticēsimies Viņam! * Dons un Patrīcija Tērbiti ir vieni no pieredzējušākajiem kalpotājiem katoļu harizmātiskās atjaunotnes kustībā ASV. Šī garīgās atjaunotnes kustība īpaši uzsver nepieciešamību katram personīgi sevi uzticēt Kristum un saņemt Svētā Gara izliešanos. Kustība aizsākās 1967. gadā ASV, kad neliela grupiņa Duquesne universitātes studentu rekolekcijās pārdomāja Apustuļu darbu lasījumus par Svētā Gara izliešanos Vasarsvētkos un dedzīgi lūdza Dievu ļaut viņiem piedzīvot Kristību un Iestiprināšanas sakramentā saņemtās žēlastības. Lūgšanu naktī jaunieši piedzīvoja spēcīgu garīgu pieredzi, un Jaunajā Derībā minētās Svētā Gara dāvanas (dziedināšana, pravietošana, runāšana mēlēs un mēļu tulkošana, garu pazīšana, u.c.) sāka izpausties viņu dzīvēs. Rekolekcijās piedzīvotā Svētā Gara izliešanās viņu dzīvēs bija tik spēcīga un acīmredzama, ka apkārtējie to nespēja nepamanīt, bet paši jaunieši par to klusēt. Dažu gadu laikā harizmātiskās lūgšanu grupas izplatījās visā pasaulē. 1975.gadā pāvests Pāvils VI uzaicināja kustības līderus uz Romu un sapulcējušos 10 000 dalībnieku klātbūtnē deva tai oficiālu apstiprinājumu. Katedrale.lv
Foto: Terbiti.com |
