Pāvests atgādināja, ka Jēzus katram ir pavēris ceļu pie Dieva. Taču, lai Viņu sasniegtu, mums vajadzīga sirds skaidrība un vienkāršība. Daži tik tālu noslēdzas sevī, ka domā, ka var iztikt bez citiem, tai skaitā arī bez Dieva. Tomēr Kristus visus aicina iet pa evaņģēliskās gudrības ceļu, kas ir pretrunā ar pasaulīgo loģiku. Katehēžu cikla par lūgšanu ietvarā, pāvests pievērsās Jēzus paraugam. Šoreiz viņš aplūkoja Gaviļu himnu, ko atrodam Mateja (Mt 11, 25-30) un Lūkasa (Lk 10, 21-22) evaņģēlijā. Tā ir pateicības un slavas dziesma. Svētais tēvs sniedza atbildes uz vairākiem jautājumiem: Kas ir tie, kuriem Kristus atklāj Dieva noslēpumus? Ko nozīmē būt „mazam” un vienkāršam? Kādai jābūt mūsu iekšējai pamatstājai, kad lūdzamies?
Šajā himnā lasām, ka Jēzus vēršas pie Dieva kā Tēva. Saucot Dievu par „Tēvu”, Viņš apliecina, ka ir „Dēls” savā būtībā vienots ar Tēvu – norādīja Benedikts XVI. No šīs pastāvīgās vienotības izriet arī Viņa lūgšana. Himnas noslēgumā lasām: „Mans Tēvs visu man atdevis; un neviens nezina, kas ir Dēls, kā tikai Tēvs; un kas ir Tēvs, kā tikai Dēls un kam Dēls to vēlas atklāt” (Lk 10, 22). Šajā fragmentā Jēzus apliecina, ka vienīgi Dēls pa īstam pazīst Tēvu. Pāvests skaidroja, ka ikviena savstarpēja pazīšana mūs iesaista attiecībās. Tās ietver sevī zināmu iekšēju saikni starp divām personām. Šajā sakarā viņš uzsvēra, ka patiesi iepazīt otru varam tikai tad, kad ir dziļa savstarpēja komūnija. Minētās himnas vārdos Kristus atklāj, ka Dieva iepazīšana atkarīga no tā, cik dziļām mīlestības saitēm esam ar Viņu vienoti.
Dieva noslēpumus Jēzus atklāj tiem, kuriem ir skaidra sirds un kuri ir vienkārši. „Es godāju Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu to apslēpi gudrajiem un mācītiem, bet atklāji mazajiem” (Lk 10, 21). Šajā sakarā Benedikts XVI atgādināja, ka Dieva griba īstenojas citādāk nekā mēs nereti domājam, tas ir, ne pēc pasaulīgās loģikas, bet saskaņā ar Viņa paša mīlestības plānu. Dievs adresē savu atklāsmi „mazajiem” un vienkāršajiem. Lai saprastu, kas ir šie „mazie” un vienkāršie, un kādai jābūt mūsu nostājai lūgšanā, nepieciešams ieklausīties Kristus Kalna mācībā: „Svētīgi sirdsšķīstie, jo viņi redzēs Dievu” (Mt 5, 8). Tieši sirdsskaidrība ļauj mums saskatīt Dieva īsto attēlu, kas ir atklājies Jēzū Kristū. Sirdsskaidrība un vienkāršība ir patiesa prieka avots. Mazie un vienkāršie ir tie, kuri pieņem Dieva vārdu un atver savu sirdi ticības dāvanai.
Lūkasa evaņģēlijā lasām, ka „Jēzus gavilēja Svētajā Garā” (Lk 10, 21). Pāvests piebilda, ka arī mēs esam aicināti atvērties Svētā Gara dāvanas pilnībai un Viņa gaismai, jo Svētais Gars atklāj mums Tēva mīlestību. Matejs himnas noslēgumā raksta: „Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu” (Mt 11, 28). Benedikts XVI paskaidroja, ka Jēzus aicina visus nākt pie Viņa, jo Viņš ir patiesā gudrība. Kristus piedāvā mums „savu jūgu”, tas nozīmē, Viņš aicina iet pa Evaņģēlija gudrības ceļu. Šeit nav runa tikai par kādas doktrīnas labu apgūšanu vai ētisku piedāvājumu. Runa ir par sekošanu dzīvai Personai, tas ir, pašam Kristum. Pāvests norādīja, ka arī mēs, pateicoties Svētā Gara dāvanai, varam lūgšanā griezties pie Dieva ar bērnu paļāvību un saukt Viņu vārdā „Tēvs”. Taču svarīgi, lai mums būtu bērna sirds, lai mēs būtu „nabadzīgi garā” (Mt 5, 3). Tikai tā spēsim atzīt, ka ar sevi vien mums nepietiek, ka nevaram savu dzīvi veidot vieni paši un ka mums ir vajadzīgs Dievs.
Benedikts XVI piebilda, ka lūgšana atver mūsu sirdis. Tā rezultātā mēs pieņemam Jēzu, īstenojam savā dzīvē Viņa gribu un atrodam mieru savai dvēselei. Pāvests novēlēja, lai Kristus Dzimšanas svētku gaidīšana kļūst par ticības atjaunotnes un dziļas tikšanās ar Kristu laiku. Noslēgumā atgādināja, ka 8. decembrī Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Radiovaticana.org |
