Dokumenta sākumā pāvests atgādina, ka prieks ir kristīgās dzīves centrālais elements. Prieks ir arī Pasaules Jauniešu saietu viena no iezīmēm. Tajos ar īpašu intensitāti atklājas savstarpējās vienotības un ticības prieks. Jaunieši priecājas par to, ka ir kristieši, un atklāj pasaulei kristīgās ticības skaistumu un jēgu. Svētais tēvs atsauc atmiņā Pasaules Jauniešu dienas Madridē 2011. gadā un norāda, ka šobrīd visu skatieni jau ir vērsti uz Riodežaneiro, kur tās atkal notiks 2013. gadā. Viņš uzsver, ka Baznīcas aicinājums ir nest pasaulei patiesu un neizgaistošu prieku. Tā avots ir vēsts par Kristus atnākšanu pasaulē. Vēstījumā Benedikts XVI parāda, kādi ir ceļi, pa kuriem ejot, varam šo prieku atrast, izdzīvot un būt tā liecinieki.
Dokuments sastāv no septiņiem punktiem: 1. Mūsu sirds ir radīta priekam; 2. Patiesā prieka avots ir Dievs; 3. Glabāt sirdī kristīgo prieku; 4. Mīlestības prieks; 5. Atgriešanās prieks; 6. Prieks pārbaudījumos; 7. Prieka liecinieki.
Vēstījuma pirmajā punktā Benedikts XVI aicina jauniešus saskatīt visus tos daudzos prieka brīžus, ko sniedz ikdienas dzīve – skaistā daba, labi padarītais darbs, kalpošana citiem, patiesa mīlestība, draudzība, atrašanās kopā ar saviem mīļajiem, no citiem saņemtās uzslavas, savu spēju apzināšanās, ceļojumi, studijas, laba filma, mūzika utt. Taču, ņemot vērā dažādas grūtības un nemieru par nākotni, daudzi jaunieši jautā, vai īsts un nepārejošs prieks vispār ir iespējams? Nereti viens otrs meklē prieku, ejot pa maldu ceļiem. Tādēļ tālāk pāvests tiecas dot atbildi uz jautājumu, kā atšķirt nezūdošo prieku no pārejošām un iluzoriskām baudām, un kur rast īsto prieku pat grūtībās?
Otrajā punktā Svētais tēvs atgādina, ka mazo ikdienas prieku un lielā prieka avots ir pats Dievs, jo Viņā notiek mūžīga mīlestības apmaiņa un Viņš izlej savu mīlestību uz āru. Mēs esam radīti pēc Viņa attēla, Viņa mīlēti un Viņa žēlastības piepildīti. Dievs grib, lai mēs dalītos Viņa priekā. Visskaidrāk Dieva bezgalīgā mīlestība uz mums ir atklājusies Kristū. Tādēļ tieši Viņā atrodas tas īstais prieks, ko mēs tik ļoti meklējam – uzsver Benedikts XVI. Patiesā prieka avots ir Dieva klātbūtne un mīlestība. Lai to piedzīvotu, esam aicināti veidot ciešu draudzības saikni ar dzīvo Jēzu, kurš ir uzvarējis ļaunumu, grēku un nāvi. Svētais tēvs piebilst, ka īstais prieks ir Svētā Gara auglis.
Kā saņemt un saglabāt patiesā prieka dāvanu? – jautā pāvests vēstījuma trešajā punktā. Viņš atgādina, ka esam aicināti izdarīt izšķirošu izvēli un sekot Kristum. „Dārgie jaunieši, nebīstieties visu savu dzīvi balstīt Kristū un Viņa Evaņģēlijā!”, mudina Svētais tēvs. Viņš aicina jauniešu paļauties uz Jēzu, aizvien labāk Viņu iepazīt un iemīlēt, lasīt un meditēt Svētos Rakstus, un ņemt aktīvu dalību Euharistijā.
Ceturtajā punktā Benedikts XVI atgādina, ka prieks ir būtiski saistīts ar mīlestību, nesavtību un brālīgu vienotību. Lai mīlētu, vajadzīga pastāvība un uzticība saistībām. Tas attiecas tikpat labi uz draudzību, darbu un studijām, cik uz kalpošanu savam tuvākajam un sabiedrības kopējam labumam, kā arī sevis pilnīgu veltīšanu Kungam priesterībā vai klosterdzīvē un pilnīgu sevis atdevi otram cilvēkam laulībā.
„Dārgie draugi, lai piedzīvotu īstu prieku, nepieciešams saskatīt arī kārdinājumus, kas jūs no šī prieka attālina”, raksta pāvests vēstījuma piektajā punktā. Mūsdienu cilvēki tiek kārdināti nodoties tūlītējiem un īslaicīgiem priekiem, daudziem trūkst neatlaidības un dzīvo ar patēriņa loģiku. Taču pieredze rāda, ka daudzi, kuriem netrūkst nekādu materiālo labumu, tomēr jūtas nelaimīgi. Benedikts XVI uzsver, ka, lai prieks pastāvētu, esam aicināti dzīvot mīlestībā un patiesībā, esam aicināti dzīvot Dievā. Kungs grib, lai mēs būtu laimīgi. Tāpēc ir devis mums konkrētus norādījumus, proti, baušļus. To ievērošana ved mūs pa dzīvības un laimes ceļu. Ja gadās nomaldīties, esam aicināti atkal atgriezties pie žēlsirdīgā Dieva. Svētais tēvs mudina jauniešus bieži saņemt Izlīgšanas jeb Gandarīšanas sakramentu, kas ļauj atkal atgūt pazaudēto prieku.
Sestajā punktā Benedikts XVI runā par prieku pārbaudījumos, minot konkrētu jauniešu dzīves piemērus. Svētīgais Džordžo Frassati (1901-1925), kurš savā īsajā dzīvē piedzīvoja daudz grūtību, tai skaitā, viens ievainojums skāra viņa jūtu dzīvi, liecina, ka patiesā prieka avots ir ticība Kristum. Nesen beatificētā Kjāra Badano (1971-1990) piedzīvoja, ka sāpes var pārveidot mīlestība un pat ciešanās ir iespējams saglabāt prieku. Miera un prieka atslēga viņas dzīvē bija pilnīgā paļāvība uz Kungu un savas slimības labprātīga pieņemšana. Šie divi piemēri rāda, ka īsts kristietis nekad neļaujas mazdūšībai un skumjām. Priecāties, nozīmē, nevis bēgt no realitātes, bet pieņemt un pārvarēt ciešanas ar pārdabisku spēku, apzinoties, ka krustā sistais un augšāmcēlies Kristus ir kopā ar mums un pārveido ciešanas mīlestībā.
Vēstījuma pēdējā, septītajā, punktā Benedikts XVI mudina jauniešus būt par prieka lieciniekiem. Viņš aicina dalīties priekā par atrasto dārgumu, proti, pašu Jēzu. Mēs nevaram paturēt tikai sev saņemto ticības prieku – raksta pāvests. Lai šis prieks mūsos mājotu, tajā jādalās ar citiem. Viņš atgādina, ka kristietība neierobežo mūsu brīvību, laimi un prieku. Tieši pretēji, kristietis ir laimīgs cilvēks, jo zina, ka nekad nav viens. Viņu nemitīgi atbalsta Dieva roka. Evaņģēlijs ir „labā vēsts” par to, ka Dievs mūs mīl un ka katrs Viņam ir svarīgs. Svētais tēvs mudina jauniešus ar entuziasmu ņemt dalību jaunajā evaņģelizācijā. Radiovaticana.org
Foto: L'Osservatore Romano |
