Pat visa Livonija tika atvēlēta Dievmātes aizbildnībā. Indriķis savā hronikā liecina, ka Rīgas bīskaps Alberts trešajā valdīšanas gadā (1199 - 1229) Rīgas bīskapa katedrāli un visu Livoniju atvēlēja Vissv. Jaunavai Marijai. Kopš tā laika Livonija tika saukta par Māras Zemi (Terra Mariana). Livonijas atvēlēšanu Jaunavai Marijai apstiprināja pāvests Innokents III 4. Laterāna koncilā (1215) un proklamēja Livoniju, t. i. Latviju un Igauniju par Māras Zemi. Pirmā baznīca senajā Rīgā bija iesvētīta ar Jaunavas Marijas vārdu. Tā atradās netālu no tagadējās Sv. Jāņa baznīcas. Kad 1215. gadā Jaunavas Marijas baznīca nodega, tad ārpus pilsētas nocietinājuma mūriem pie Daugavas 1216. gadā sāka būvēt jaunu baznīcu ar to pašu vārdu. Šī jaunā Dievmātes Jaunavas Marijas godam celtā baznīca ar dažām pārmaiņām ir saglabājusies līdz mūsdienām un mēs to Rīgā tagad pazīstam kā Doma baznīcu. Kā svarīgs pierādījums tam, ka Jaunava Marija tika godināta senajā Rīgā, ir arī tas, ka viņas aizbildniecībā bija dibinātas un veltītas daudzas pilsētas organizācijas. Rīgas Lielā Ģilde no seniem laikiem tika dēvēta par „Marijas Ģildi” un tas aizbildne bija Jaunava Marija. Viens no šīs ģildes brāļu pienākumiem bija Jaunavas Marijas svētkos dot baznīcai kādas dāvanas un cik iespējams veicināt tās godināšanu ārpus ģildes locekļiem. Jaunavas Marijas godināšana bija dziļi iespiedusies arī Livonijas ordeņa dzīvē. Arī šim ordenim, tāpat kā visai Livonijai, Jaunava Marija bija izvēlēta par aizbildni. Tāpat kā vācu ordeņa galvenā mītne Marienburgā (Prūsijā), arī Livonijas ordeņa mestra rezidence Rīgas pilī bijusi skaisti greznota ar Dievmātes statujām un gleznām. Galvenajā pils zālē atradusies dārga Jaunavas Marijas statuja, kuras priekšā jaunie bruņinieki, iestājoties ordenī, svinīgi zvērējuši. Arī Livonijas ordeņa mestra zīmogu no paša šī ordeņa pastāvēšanas sākuma rotā Jaunavas Marijas attēls. Arī ordeņa karogos bija Jaunavas Marijas attēls. Livonijas ordeņu brāļu jeb bruņinieku mīļākās cīņas dziesmas, ko viņi dziedājuši, dodoties kaujās, ir bijušas Dievmātes dziesmas „Salve Regina”, „Ave, Maris Stella”, „Alma Redemptoris Mater”. Māras Zemes karu mērķis bija aizstāvēties pret nežēlīgajiem krievu cara iebrukumiem. 16. gadsimta sākumā Maskavas cara armija iebruka Livonijā ar apmēram 100 000 krievu un 30 000 tatāru lielu karaspēku. Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs pretī varēja stāties ar 7 000 bruņotu jātnieku un 6 000 kājnieku karaspēku. Maskavas pulki ielenca Pletenberga karavīrus no visām pusēm un cerēja tos viegli iznīcināt. Bezizejas stāvoklī Livonijas bruņinieki ar pārcilvēcisku varonību metās cīņā pret cara karaspēku. Viņi ne tikai izlauzās no ielenkuma, bet arī izklīdināja un sakāva tatārus. Šī uzvara tika uzskatīta par īstu brīnumu. 1515. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs uzstādīja Dievmātes tēlu, kas ir dabiska lieluma smilšakmeņu augšcilnis un atrodas pie galvenās ieejas Rīgas pilī. Divu kolonu atbalstīta puslokā ir novietota Livonijas ordeņa Aizbildne – Dievmāte ar kroni galvā, mantiju pār pleciem un Bērnu Jēzu uz rokām. Viduslaiku Dievmātes attēls Rīgas pils cilnī ir saglabājies līdz mūsu laikiem. Daži vēsturnieki domā, ka minētajā cilnī ir viduslaiku Māras Zemes Karalienes attēls.
Abas skulptūras – Dievmāte un Peltenbergs – jau vairākus gadsimtus pievērš pētnieku uzmanību. Pirmais, kas skulptūras ne tikai pieminēja, bet arī aprakstīja un izteica par tām savu viedokli, kuru centās arī pamatot, bija pazīstamais vēstures materiālu krājējs un popularizētājs Johans Kristofs Broce 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Pamazām abi slavenie viduslaiku Rīgas pils simboli – Dievmātes un Valtera fon Pletenberga akmens augšcilņi – nonākuši kritiskā stāvoklī un draud sabrukt. 1998. gada rudenī toreiz pastāvošā Rīgas pils pārvalde lūdza Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Mākslas pieminekļu ekspertu padomi novērtēt abu skulptūru tehnisko stāvokli. Padome deva šādu slēdzienu: „Apskates gaitā tika konstatēts, ka skulptūru stāvoklis ir ļoti slikts – vizuāli konstatējami akmens materiāla sabrukšanas procesi, kuru rezultātā notiek atsevišķu detaļu nodrupšana. Domājams, ka sairšanas process notiek arī zem virsējās garozas. Visu skulptūru virsmu klāj bieza netīrumu kārta, kas kopā ar nobirumu laukumiem veido absolūti nepieņemamu, degradējošu pieminekļa izskatu.” Pēc 1999. gadā veiktajām izpētēm Latvijas speciālisti secināja, ka tik sarežģītiem darbiem kā skulptūru restaurācija viņiem trūkst pieredzes. Tāpēc Rīgas pils pārvalde konsultējās ar vairākām Eiropas akmens restaurācijas laboratorijām par iespējām sadarboties, lai glābtu šos unikālos akmens tēlus. Visatsaucīgākie bija Vācijas akmens materiālu restaurācijas centra darbinieki, kas bija ar mieru gan apmācīt restauratorus no Latvijas, gan palīdzēt ar instrumentiem, materiāliem un arī finansiāli, lai skulptūru restaurācija notiktu mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošā līmenī. Pēc Rīgas pils aprūpes un apsaimniekošanas reorganizācijas iespējamā restaurācija nav sākta.
Rīgas pilī kā Latvijas valsts prezidenta rezidencei, ir īpaša nozīme valsts un tautas dzīvē, tāpēc tās vēsturiskiem simboliem – skulptūrām – jābūt sakārtotām. Saņemot arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča atbalstu un svētību, tika nodibināts Rīgas pils Dievmātes fonds. Dibinātāji ir septiņi cilvēki, no kuriem ievēlēta valde trīs cilvēku sastāvā – Lilija Jančevska, Silvija Līmane un Māris Šternmanis. Sabiedriskās organizācijas mērķi un uzdevumi – atjaunot Rīgas pils Dievmātes atpazīstamību un atdzīvināt tās godināšanu Latvijā. Šajā nolūkā organizēt ziedojumu vākšanu Dievmātes un Valtera fon Pletenberga skulptūru restaurācijai. Fonda darbību atbalsta A/S Valsts Nekustāmo Īpašumu aģentūra, Rīgas pils atjaunošanas padome un citas.
Rīgas pils Dievmātes fonda valde aicina visus Dievmātes godinātājus Latvijā un ārpus tās robežām ziedot finansiālos līdzekļus unikālo skulptūru restaurācijai. Tālrunis ziedojumiem 90006086. Maksa par zvanu Ls 1. Fonda konts ziedojumiem:
„Rīgas pils Dievmātes fonds”
Torņa iela 2b, Ķegums, Ogres r., vien. reģ. Nr. 40008193404
SEB banka, UNLALV2X LV 87 UNLA 0050 0190 2156 7
e-pasts: | 
;)
;)